Tautsaimniecības komisija trešajā lasījumā atbalsta izmaiņas būvniecības regulējumā, kas noteiks īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai
Foto: Tautsaimniecības komisija trešajā lasījumā atbalsta izmaiņas būvniecības regulējumā, kas noteiks īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 10.aprīlī, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Būvniecības likuma grozījumus, kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā.
Likuma grozījumi noteiks, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Kā speciālo regulējumu būvniecībā paredzēts noteikt, ka papildu izvērtējuma gadījumos iestāde termiņu varēs pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu − divus mēnešus. Paredzēts, ka personai būs pienākums apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas iesniegumā norādīt būvatļaujas prettiesiskuma pamatojumu.
Ja persona, pārsūdzot būvatļauju, tiesai nelūgs būvatļaujas darbību apturēt, tad tā atjaunosies ar dienu, kad būvnieks par to saņems paziņojumu. Savukārt, ja tiesa saņems šādu lūgumu, tiesnešiem vienlaikus ar lietas ierosināšanu būs jāvērtē, vai būvatļaujas darbību nepieciešams apturēt. Būvatļauja paliks spēkā, ja tiesa noraidīs personas lūgumu apturēt tās darbību. Likuma grozījumi noteiks regulējumu būvatļaujai, kas izdota būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumos. Proti, ja iestāde nolems atstāt spēkā apstrīdēto būvatļauju, tā būs spēkā tad, ja netiks pārsūdzēta tiesā.
Pašreizējais būvniecības regulējums noteic, ka būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu iestādē, vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā. Praksē apstrīdēšanas gadījumu izskatīšana pašlaik var ilgt no viena mēneša līdz pat vairāk nekā vienam gadam.
Grozījumi paredz arī izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā, nosakot, ka būvniecības pasūtītājam turpmāk par saņemto būvatļauju trīs darba dienu laikā būs jāinformē nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašumi robežojas ar būvniecībai plānoto zemes gabalu, nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas vai juridisko adresi un arī izvietojot zemes gabalā informējošu būvtāfeli.
Tāpat jaunajā regulējumā pašvaldībai būs pienākums trīs darba dienu laikā publicēt savā mājaslapā informāciju par saņemto būvniecības iesniegumu. Pašlaik likums noteic, ka pašvaldībām šāda informācija jāpublicē vismaz reizi mēnesī savā mājaslapā vai vietējā laikrakstā.
Patlaban ikviens iedzīvotājs būvatļauju var apstrīdēt ar vienu iesniegumu un tā automātiski tiek apturēta bez tiesas lēmuma, kas nav pareizi, jo apstrīdēšanas process ir pārāk ilgs un investoriem rada tiesisku nenoteiktību. Ir svarīgi gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Paralēli šiem grozījumiem Tautsaimniecības komisija turpina strādāt pie trešā lasījuma redakcijas apjomīgām izmaiņām būvniecības regulējumā, kas paredz krietni paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. Šīs likuma izmaiņas izstrādāja komisijas izveidota darba grupa, kuru vadīja komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis un kuras sastāvā bija būvniecības nozares speciālisti, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, ministriju un citu valsts institūciju pārstāvji.
Plānots, ka par Būvniecības likuma grozījumiem, kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā, trešajā lasījumā Saeima lems 18.aprīlī.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.jūnijā.