Termoaudits - "ārsts", kas var diagnosticēt katras konkrētas ēkas "kaites"
Foto: Termoaudits - "ārsts", kas var diagnosticēt katras konkrētas ēkas "kaites"
Termoaudits, ko var dēvēt arī par redzīgo auditu, līdzīgi kā ārsts var konstatēt katras ēkas kaiti – termouzņēmums iedzīvotāju acij atklāj siltuma zudumu vietas. Par tipiskām Latvijas ēku problēmām energoefektivitātes nodrošināšanā stāsta sertificēts termoauditors Valdis Zaķis, vēstī "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Termoaudits, ko var dēvēt arī par redzīgo auditu, līdzīgi kā ārsts var konstatēt katras ēkas kaiti – termouzņēmums iedzīvotāju acij atklāj siltuma zudumu vietas. Par tipiskām Latvijas ēku problēmām energoefektivitātes nodrošināšanā stāsta sertificēts termoauditors Valdis Zaķis, vēstī "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
"Iedzīvotāji ir sākuši saprast, ka siltuma izmaksu jautājumi ir atrisināmi vairāk gan pašu spēkiem, dzīvokļu īpašniekiem kooperējoties un sadarbībā ar mājas apsaimniekotāju, un energoauditors vai termoauditors var būt vienīgi palīgs ar energotaupību saistīto problēmu risināšanā. Sertificēts un zinošs termoauditors spēj novērtēt un ieteikt ko, kā un kāpēc tieši darīt, cik tas izmaksās un vai tas atmaksāsies," saka SIA VEK sertificēts termoauditors Valdis Zaķis. "Cilvēki paši mūs atrod un pie mums vēršas ar problēmām, kad tās viņiem rodas. Tie ir gan mājas vai dzīvokļa īpašnieki, apsaimniekotāji, pašvaldības, gan arī projekta attīstītāji un būvnieki, kuri sadarbojas ar mums mājas projektēšanas un celtniecības stadijā." Cilvēki esot sapratuši, ka ēkas siltuma noturības problēmas energoauditoram un termoauditoram, strādājot ar mūsdienīgiem instrumentiem, ir atklājamas un risināmas ne tikai ziemā, apkures sezonas laikā, bet arī vasarā. Termoauditors atzīmē, ka zinošo iedzīvotāju skaits palielinās. Iedzīvotāji mācās cits no cita.
Pašu radītas problēmas
"Pašreizējā situācijā manis auditētajās Latvijā esošajās sērijveida daudzdzīvokļu mājās (103., 474., 119. sērijas un citās) ir neapmierinoša siltumnoturība. Lielākās problēmas ir radītas, jau tās projektējot no 1960. līdz 1990. gadam ar Latvijas klimatam nepietiekamu ārsienu siltuma pretestību: pamatos, paneļu un ķieģeļu šuvēs, gan vecajos logos un ārdurvīs, gan bēniņu pārsegumā," stāsta sertificēts termoauditors Valdis Zaķis. Speciālists atzīst, ka atsevišķām ēkām šīs problēmas pastiprina nekvalitatīva celtniecība un apsaimniekošana – katrai ēkai ir savas problēmas. "Piemēram, raksturīga pēdējo gadu problēma ir pašu daudzdzīvokļu īpašnieku izraisīta, proti, esošo koka logu nomaiņa ar lētiem, nepietiekamas kvalitātes plastmasas logiem, kuri ne tikai nepalīdz ietaupīt siltuma enerģiju, bet rada papildu mitrumu dzīvoklī, kas veicina pelējuma sēnīšu rašanos un nereti arī alerģiju pret vidi. Dzīvokļu īpašnieki, vēloties ar jauno logu nomaiņu palielināt dzīvokļa vērtību, uzlabot telpas izskatu, novērst caurvēju, samazināt maksu par siltumu, faktiski bieži kļūdās, jo, iegādājoties logus, nepārliecinās par loga kvalitāti: faktisko siltuma noturību (atbilstību Latvijas būvnormatīviem, U vērtība < 1,8). Šādi siltumnenoturīgi jeb lētie logu rāmji daudzdzīvokļu mājokļos tika identificēti, piedaloties Būvniecības, enerģētikas un valsts mājokļu aģentūras rīkotajā konkursā Energoaudits 2008. To dažkārt var vienkāršāk noskaidrot un, pērkot plastmasas logus, pārliecināties, lai loga vai lodžijas durvju rāmī būtu iestrādātas vismaz piecas vai vairāk gaisa kameras. Par stikla paketēm runājot, ir ieteicams izvēlēties selektīvo stiklus paketes, bet trokšņainos mikrorajonos – trīsstiklu selektīvās paketes," informē V. Zaķis.
Cita vēl nozīmīgāka problēma ir ēku ārsienas un to siltumtehniskais stāvoklis. Termoauditors atzīmē, ka bieži vien iedzīvotāji paši veic siltināšanas darbus no ēkas iekšpuses, taču tas ir īstermiņa risinājums ģimenei, bet ēkai kopumā neko labu nedod un nerisina arī energoefektivitātes jautājumu. Tā vietā speciālists iedzīvotājiem iesaka apspriesties ar kaimiņiem, lai vienotos un, visiem kooperējoties, veiktu mājas siltināšanu no ārpuses. "Bieži dzirdētā daudzdzīvokļu īpašnieku atruna, ka kaimiņa ārsiena neietekmē viņu, ir gaužām nepareiza, jo, siltinot ārsienu no iekšpuses, komforta līmenis tiks uzlabots tikai daļēji, izmaksas par siltumu nemazināsies, pasliktināsies ēkas ārsienu tehniskais stāvoklis, mainīsies iekštelpu mikroklimats," skaidro V. Zaķis.
Dažkārt zem loga esošie radiatori vecajos sērijveida mājokļos mazāk apsilda dzīvokli, bet vairāk siltuma atdod ēkas ārsienai.
Negaidīti no kvalitātes viedokļa
Darbojoties konkursa Labākais jaunais projekts 2008 žūrijā, V. Zaķim bija iespēja tuvāk iepazīt un izvērtēt arī jaunās daudzdzīvokļu mājas. "Varu teikt, ka visas jaunbūves ārēji un arhitektoniski ir kvalitatīvi labākas par veco apbūvi, bet ne visi jaunbūvju attīstītāji ir pietiekami domājuši par to apkures efektivitāti. No siltumtehniskā viedokļa kvalitatīvi projektētu un uzbūvētu māju nav tik daudz, kā tam vajadzētu būt. Jāatzīmē, ka labākie ēku attīstītāji ir domājuši par nākamā dzīvokļu īpašnieka apsaimniekošanas un apkures izmaksām, kas vairākumam no nekustamā īpašuma pircējiem šodien vēl šķiet nebūtiski," stāsta V. Zaķis. Energoauditors atzīmē, ka šī attieksme mainās, kad iedzīvotājiem iegādātajā jaunbūves dzīvoklī jau pirmajā apkures sezonā dažkārt nākas saskarties pat ar augstākām apkures izmaksām nekā vecajā apbūvē un izrādās, ka rēķins ir lielāks, nekā gaidīts. Taču kopumā labākie jaunie daudzdzīvokļu mājokļi ir siltumnoturīgāki nekā esošie sērijveida mājokļi.
Izvēle par labu gaišumam
"Privātmājas būvē daudz un dažādas gan vizuāli, gan tehniski; viena tipa mājas ir karkasa tipa, kuru tehnoloģijā izmanto koka statņus, kuru starpā tiek iestrādāta siltumizolācija. Pie otra tipa pieder mūra mājas, kas parasti sastāv no mūra, kas ārpusē tiek siltināts ar siltumizolācijas materiālu. Reti kura no šo tipu mājām sasniedz LBN 001-02 prasības," informē termoauditors. V. Zaķis teic, ka, tāpat kā daudzdzīvokļu ēkās, arī šajās cilvēki vēlas lielākus logus, lai telpā ieplūstu vairāk gaismas, bet parasti aizmirst par to, ka loga siltumvadītspējas koeficents ir augstāks nekā sienai. Ir jāpievērš liela uzmanība logu kvalitātei.
"Iedzīvotāji ir sākuši saprast, ka siltuma izmaksu jautājumi ir atrisināmi vairāk gan pašu spēkiem, dzīvokļu īpašniekiem kooperējoties un sadarbībā ar mājas apsaimniekotāju, un energoauditors vai termoauditors var būt vienīgi palīgs ar energotaupību saistīto problēmu risināšanā. Sertificēts un zinošs termoauditors spēj novērtēt un ieteikt ko, kā un kāpēc tieši darīt, cik tas izmaksās un vai tas atmaksāsies," saka SIA VEK sertificēts termoauditors Valdis Zaķis. "Cilvēki paši mūs atrod un pie mums vēršas ar problēmām, kad tās viņiem rodas. Tie ir gan mājas vai dzīvokļa īpašnieki, apsaimniekotāji, pašvaldības, gan arī projekta attīstītāji un būvnieki, kuri sadarbojas ar mums mājas projektēšanas un celtniecības stadijā." Cilvēki esot sapratuši, ka ēkas siltuma noturības problēmas energoauditoram un termoauditoram, strādājot ar mūsdienīgiem instrumentiem, ir atklājamas un risināmas ne tikai ziemā, apkures sezonas laikā, bet arī vasarā. Termoauditors atzīmē, ka zinošo iedzīvotāju skaits palielinās. Iedzīvotāji mācās cits no cita.
Pašu radītas problēmas
"Pašreizējā situācijā manis auditētajās Latvijā esošajās sērijveida daudzdzīvokļu mājās (103., 474., 119. sērijas un citās) ir neapmierinoša siltumnoturība. Lielākās problēmas ir radītas, jau tās projektējot no 1960. līdz 1990. gadam ar Latvijas klimatam nepietiekamu ārsienu siltuma pretestību: pamatos, paneļu un ķieģeļu šuvēs, gan vecajos logos un ārdurvīs, gan bēniņu pārsegumā," stāsta sertificēts termoauditors Valdis Zaķis. Speciālists atzīst, ka atsevišķām ēkām šīs problēmas pastiprina nekvalitatīva celtniecība un apsaimniekošana – katrai ēkai ir savas problēmas. "Piemēram, raksturīga pēdējo gadu problēma ir pašu daudzdzīvokļu īpašnieku izraisīta, proti, esošo koka logu nomaiņa ar lētiem, nepietiekamas kvalitātes plastmasas logiem, kuri ne tikai nepalīdz ietaupīt siltuma enerģiju, bet rada papildu mitrumu dzīvoklī, kas veicina pelējuma sēnīšu rašanos un nereti arī alerģiju pret vidi. Dzīvokļu īpašnieki, vēloties ar jauno logu nomaiņu palielināt dzīvokļa vērtību, uzlabot telpas izskatu, novērst caurvēju, samazināt maksu par siltumu, faktiski bieži kļūdās, jo, iegādājoties logus, nepārliecinās par loga kvalitāti: faktisko siltuma noturību (atbilstību Latvijas būvnormatīviem, U vērtība < 1,8). Šādi siltumnenoturīgi jeb lētie logu rāmji daudzdzīvokļu mājokļos tika identificēti, piedaloties Būvniecības, enerģētikas un valsts mājokļu aģentūras rīkotajā konkursā Energoaudits 2008. To dažkārt var vienkāršāk noskaidrot un, pērkot plastmasas logus, pārliecināties, lai loga vai lodžijas durvju rāmī būtu iestrādātas vismaz piecas vai vairāk gaisa kameras. Par stikla paketēm runājot, ir ieteicams izvēlēties selektīvo stiklus paketes, bet trokšņainos mikrorajonos – trīsstiklu selektīvās paketes," informē V. Zaķis.
Cita vēl nozīmīgāka problēma ir ēku ārsienas un to siltumtehniskais stāvoklis. Termoauditors atzīmē, ka bieži vien iedzīvotāji paši veic siltināšanas darbus no ēkas iekšpuses, taču tas ir īstermiņa risinājums ģimenei, bet ēkai kopumā neko labu nedod un nerisina arī energoefektivitātes jautājumu. Tā vietā speciālists iedzīvotājiem iesaka apspriesties ar kaimiņiem, lai vienotos un, visiem kooperējoties, veiktu mājas siltināšanu no ārpuses. "Bieži dzirdētā daudzdzīvokļu īpašnieku atruna, ka kaimiņa ārsiena neietekmē viņu, ir gaužām nepareiza, jo, siltinot ārsienu no iekšpuses, komforta līmenis tiks uzlabots tikai daļēji, izmaksas par siltumu nemazināsies, pasliktināsies ēkas ārsienu tehniskais stāvoklis, mainīsies iekštelpu mikroklimats," skaidro V. Zaķis.
Dažkārt zem loga esošie radiatori vecajos sērijveida mājokļos mazāk apsilda dzīvokli, bet vairāk siltuma atdod ēkas ārsienai.
Negaidīti no kvalitātes viedokļa
Darbojoties konkursa Labākais jaunais projekts 2008 žūrijā, V. Zaķim bija iespēja tuvāk iepazīt un izvērtēt arī jaunās daudzdzīvokļu mājas. "Varu teikt, ka visas jaunbūves ārēji un arhitektoniski ir kvalitatīvi labākas par veco apbūvi, bet ne visi jaunbūvju attīstītāji ir pietiekami domājuši par to apkures efektivitāti. No siltumtehniskā viedokļa kvalitatīvi projektētu un uzbūvētu māju nav tik daudz, kā tam vajadzētu būt. Jāatzīmē, ka labākie ēku attīstītāji ir domājuši par nākamā dzīvokļu īpašnieka apsaimniekošanas un apkures izmaksām, kas vairākumam no nekustamā īpašuma pircējiem šodien vēl šķiet nebūtiski," stāsta V. Zaķis. Energoauditors atzīmē, ka šī attieksme mainās, kad iedzīvotājiem iegādātajā jaunbūves dzīvoklī jau pirmajā apkures sezonā dažkārt nākas saskarties pat ar augstākām apkures izmaksām nekā vecajā apbūvē un izrādās, ka rēķins ir lielāks, nekā gaidīts. Taču kopumā labākie jaunie daudzdzīvokļu mājokļi ir siltumnoturīgāki nekā esošie sērijveida mājokļi.
Izvēle par labu gaišumam
"Privātmājas būvē daudz un dažādas gan vizuāli, gan tehniski; viena tipa mājas ir karkasa tipa, kuru tehnoloģijā izmanto koka statņus, kuru starpā tiek iestrādāta siltumizolācija. Pie otra tipa pieder mūra mājas, kas parasti sastāv no mūra, kas ārpusē tiek siltināts ar siltumizolācijas materiālu. Reti kura no šo tipu mājām sasniedz LBN 001-02 prasības," informē termoauditors. V. Zaķis teic, ka, tāpat kā daudzdzīvokļu ēkās, arī šajās cilvēki vēlas lielākus logus, lai telpā ieplūstu vairāk gaismas, bet parasti aizmirst par to, ka loga siltumvadītspējas koeficents ir augstāks nekā sienai. Ir jāpievērš liela uzmanība logu kvalitātei.
