Tiek atjaunots Bauskas pils logu stiklojums
Senākās dokumentālās liecības par stiklinieku darbību Latvijā sniedz ziņas par Hinriku Gedenu, kurš darbojies Rīgā 1458.-59. gadā un saņēmis 16 markas par stiklotajiem ķemerejas (pilsētas tiesas) logiem rātsnamā. 1541. gadā Rīgā nodibināta stiklinieku un spoguļu izgatavotāju cunfte. Jelgava uzskatāma par otro lielāko vitrāžu darināšanas centru Latvijas teritorijā. Te jau 1597. gadā stiklinieki saņēmuši amata rulli.
15.-17. gadsimtā amatnieki neprata izgatavot lielas stikla loksnes. Stiklu kausēja augstā temperatūrā no smilts, kvarca kristāliem vai krama. Izgatavojot vitrāžu stiklus, pievienoja kušanas temperatūras paātrinātājus – sodu, potašu vai koku pelnus. Kausēšanas procesā izveidojās viskozs šķidrums, kuru varēja formēt – pūst, vilkt, presēt, liet. Kad stikla plāksne bija izpūsta un izvirpināta, to strauji atdzesēja. Logu stikls, ko izgatavoja no parastajām izejvielām, bija bezkrāsains vai ar dzeltenzaļu, vai gaiši zilzaļu nokrāsu un saturēja sīkus gaisa burbulīšus. Stikla loksnes atšķīrās biezuma ziņā un bija ar nedauz viļņotu virsmu. No šādām loksnēm stiklinieki grieza vēlamās formas rūtiņas, kuras sastiprināja ar svina dzīslu līdz ieguva nepieciešamā lieluma un formas loga rūti. Tā kā svins ir mīksts materials, rūti ne tikai iestiprināja koka vai metāla rāmī, bet vēl nostiprināja ar speciāliem vējdzelžiem.
Logu stiklu formai, stiklojuma kompozīcijai un uz stikla gleznotajām dekorācijām bija liela loma telpu interjera dekoratīvajā noformējumā. Sākot ar 16. gadsimtu ļoti raksturīgi bija ģerboņu un maza formāta reliģiska satura gleznojumi uz stikla. Latvijas 16.-17. gadsimta piļu un muižu logu stiklojumam daudz kopīga ar Eiropas (īpaši vācu zemju) paraugiem. Tas izskaidrojams ar stiklinieku obligātajiem mācību ceļojumiem.
Apmeklētāji noteikti ir ievērojuši Bauskas pils sīkrūšu logu stiklojumu. Tāpat kā citur Eiropā kvadrātisku, taisnstūra, rombveida, apaļu un ovālu stikla rūtiņu kompozīcijas 16. un 17. gadsimtā veidoja logu stiklojumu pilīs un turīgu pilsoņu namos Kurzemes-Zemgales hercogistē. Turīgie ļaudis centās viens otru pārspēt, namu logus izgreznojot ar nelielas apgleznotas rūts vai lielāka apgleznota stikla laukuma iekļaušanu sīkrūšu logā. Gerboņvitrāžas uzskaitītas Cēsu un Siguldas piļu 16. gadsimta beigu revīzijas aktos. Kurzemes Hercogi Ketleri dāvājuši savas dzimtas ģerboņvitrāžas Kalnamuižas (Tērvetes) baznīcai. Arī Bauskas pils revīzijas aktos pieminēts logu stiklojums, diemžēl to sīkāk neaprakstot. Precīzāku informāciju par Bauskas pils logu stiklojumu gūstam no arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem logu stikliem, svina dzīslu fragmentiem un pat veseliem vējdzelžiem. Bauskas pils logu rūtis sastāvējušas no plāniem (ap 2mm), dzeltenīgiem un zaļganiem dažāda lieluma taisnstūra, rombveida un arkveida stikliņiem, kurus kopā saturēja 7 mm plats svina dzīslojums. Izpētot izrakumos gūto materiālu, salīdzinot to ar 17. gadsimtā iespiestās amatnieku rokasgrāmatās redzamām stiklojuma paraugu lapam, gravīrās un gleznās fiksētiem rūšu dalījumiem un muzeju krājumos saglabātiem oriģināliem, Bauskas pils muzeja darbiniece I.Līne jau 1990-tajos gados izstrādāja pils logu stiklojuma projektu.
Dekoratīvās mākslas kombinātā "Māksla" speciāli Bauskas pilij izgatavoja vēsturiskā stikla kopijas un amatnieki V.Miķelsons un U.Strazdiņš izgatavoja stiklojumu pils restaurācijas 1. kārtas logiem. Drīz pēc muzeja pasūtījuma pabeigšanas kombinātu likvidēja.
2. kārtas logu stiklojuma projektu, sadarbībā ar Bauskas pils muzeju, izstrādāja arhitektes I.Caunītes birojs, paredzot hercoga kabineta logos iekļaut hercoga Frīdriha un hercogienes Elizabetes Magdalēnas ģerboņvitrāžu kopijas no Rundāles pils muzejā saglabātām oriģinālajām Kalnamuižas baznīcas vitrāžām.
Februārī noslēdzās konkurss par vitrāžu izgatavošanu. Komisija par izdevīgāko atzina stikla mākslinieces Initas Ēmanes piedāvājumu. Māksliniece veidojusi vitrāžas Rīgas Melngalvju namam un Liezeres ev. lut. baznīcai. Vitrāžiste jau ir apmeklējusi Bauskas pili, iepazinusi līdz šim veiktos darbus un esošo logu stiklojumu, tikusies ar vācu vitrāžu stikla ražošanas uzņēmuma "Lamberts" speciālistiem, lai vienotos par stiklu izgatavošanu. Vācu firmas pārstāvis apmeklēja Bauskas pili, izpētīja arheoloģiskajos izrakumos atrastos stiklus un saņēma stikla paraugus, pēc kuriem Vācijā speciāli Bauskas pils logu restaurācijai tiks izgatavots vitrāžu stikls. Vācu speciālists ļoti augstu novērtēja 1990-tajos gados Latvijā izgatavoto stiklu un amatnieku veikumu.