Tiek meklēti risinājumi kvalitatīvākai sabiedrības iesaistīšanai
Š.g. 8. oktobrī norisinājās diskusija par Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu un detālplānojumu sabiedriskās apspriešanas un būvniecības ieceru publiskās apspriešanas procesa uzlabošanas un pilnveidošanas iespējām.
Š.g. 8. oktobrī norisinājās diskusija par Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu un detālplānojumu sabiedriskās apspriešanas un būvniecības ieceru publiskās apspriešanas procesa uzlabošanas un pilnveidošanas iespējām. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes, Sabiedrisko apspriešanu vadības nodaļas, Būvvaldes, Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas pašvaldību savienības un Sabiedrības par atklātību "Delna".
Diskusijas mērķis bija rast risinājumus kvalitatīvākai sabiedrības iesaistīšanai sabiedriskajās un publiskajās apspriešanās un precizēt kritērijus iedzīvotāju izteikto viedokļu izvērtēšanai.
"Pašlaik nav visaptverošu, pietiekami saprotamu un viennozīmīgi traktējamu normatīvo dokumentu un kritēriju pēc kuriem būtu iespējams objektīvi izvērtēt sabiedrisko un publisko apspriešanu laikā iegūtās iedzīvotāju atsauksmes, kuras pārsvarā gadījumos nav argumentētas", skaidro Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis.
Diskusijas laikā tika secināts, ka trūkst mehānisma, kā rast kompromisu starp dažādiem viedokļiem, piemēram, teritorijas attīstītāja un iedzīvotāju. Turklāt nav skaidrs, kādu lēmumu vajadzētu pieņemt speciālistiem un politiķiem, ja iedzīvotāji izsaka tikai savu noraidījumu būvniecības iecerei bez paskaidrojumiem vai ierosinājumiem, bet visas institūcijas ir sniegušas pozitīvu viedokli un normatīvu prasības ir pilnībā izpildītas.
Sabiedrības par atklātību "Delna" juridiskais analītiķis Kristaps Markovskis uzskata, ka, tā kā būvnormatīvi nosaka tikai būvniecības ieceres minimālās prasības, tad publiskās apspriešanas laikā iegūtajiem rezultātiem būtu jākalpo kā materiālam, lai pašvaldība būtu tiesīga katrā konkrētajā gadījumā noteikt atbilstošākās prasības paredzētajai būvei, tomēr precīzs normatīvais regulējums pašreiz netiek piedāvāts.
Diskusijas laikā tika konstatēts, ka jāpārskata Ministru Kabineta noteikumi Nr.331 un Nr. 883, kur būtu jāparedz kritērijus sabiedrības viedokļa izvērtēšanai. Viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai Rīgas pilsētas attīstībai ir radīt labvēlīgu vidi ekonomiskajai attīstībai tai skaitā arī investīcijām nekustamā īpašuma attīstībai, ko nodrošina skaidri saprotama un pārredzama būvniecības sistēma.
Jāatzīmē, ka Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis priekšlikumus par kritērijiem, kas nosaka, kādos gadījumos ir jārīko būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Šie priekšlikumi ir iestrādāti Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumos, kas tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai šī gada beigās.
Šī ir otrā diskusija par šo tēmu, kas notiek Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Diskusijas paredzēts turpināt, lai rastu optimālākos risinājumus dažādiem jautājumiem.
RD Pilsētas attīstības departamenta
Sabiedrisko attiecību nodaļa
tālr. 67012916, 67105933
marija.abeltina@riga.lv
kristinep@riga.lv
inita.melne@riga.lv
Diskusijas mērķis bija rast risinājumus kvalitatīvākai sabiedrības iesaistīšanai sabiedriskajās un publiskajās apspriešanās un precizēt kritērijus iedzīvotāju izteikto viedokļu izvērtēšanai.
"Pašlaik nav visaptverošu, pietiekami saprotamu un viennozīmīgi traktējamu normatīvo dokumentu un kritēriju pēc kuriem būtu iespējams objektīvi izvērtēt sabiedrisko un publisko apspriešanu laikā iegūtās iedzīvotāju atsauksmes, kuras pārsvarā gadījumos nav argumentētas", skaidro Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis.
Diskusijas laikā tika secināts, ka trūkst mehānisma, kā rast kompromisu starp dažādiem viedokļiem, piemēram, teritorijas attīstītāja un iedzīvotāju. Turklāt nav skaidrs, kādu lēmumu vajadzētu pieņemt speciālistiem un politiķiem, ja iedzīvotāji izsaka tikai savu noraidījumu būvniecības iecerei bez paskaidrojumiem vai ierosinājumiem, bet visas institūcijas ir sniegušas pozitīvu viedokli un normatīvu prasības ir pilnībā izpildītas.
Sabiedrības par atklātību "Delna" juridiskais analītiķis Kristaps Markovskis uzskata, ka, tā kā būvnormatīvi nosaka tikai būvniecības ieceres minimālās prasības, tad publiskās apspriešanas laikā iegūtajiem rezultātiem būtu jākalpo kā materiālam, lai pašvaldība būtu tiesīga katrā konkrētajā gadījumā noteikt atbilstošākās prasības paredzētajai būvei, tomēr precīzs normatīvais regulējums pašreiz netiek piedāvāts.
Diskusijas laikā tika konstatēts, ka jāpārskata Ministru Kabineta noteikumi Nr.331 un Nr. 883, kur būtu jāparedz kritērijus sabiedrības viedokļa izvērtēšanai. Viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai Rīgas pilsētas attīstībai ir radīt labvēlīgu vidi ekonomiskajai attīstībai tai skaitā arī investīcijām nekustamā īpašuma attīstībai, ko nodrošina skaidri saprotama un pārredzama būvniecības sistēma.
Jāatzīmē, ka Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis priekšlikumus par kritērijiem, kas nosaka, kādos gadījumos ir jārīko būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Šie priekšlikumi ir iestrādāti Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumos, kas tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai šī gada beigās.
Šī ir otrā diskusija par šo tēmu, kas notiek Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Diskusijas paredzēts turpināt, lai rastu optimālākos risinājumus dažādiem jautājumiem.
RD Pilsētas attīstības departamenta
Sabiedrisko attiecību nodaļa
tālr. 67012916, 67105933
marija.abeltina@riga.lv
kristinep@riga.lv
inita.melne@riga.lv