Tiesa atceļ Rīgas domes lēmumu par patvaļīgas būves Brīvības ielā 120 nojaukšanu
Šodien Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa atcēla Rīgas domes 2002.gada 11.jūnija lēmumu par patvaļīgas būvniecības objekta Rīgā, Brīvības ielā 120, nojaukšanu.
Šodien Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa atcēla Rīgas domes 2002.gada 11.jūnija lēmumu par patvaļīgas būvniecības objekta Rīgā, Brīvības ielā 120, nojaukšanu.
Tiesas spriedums pārsūdzams 20 dienu laikā.
Ar sūdzību tiesā pret Rīgas domi bija vērsusies zemes īpašniece Elvīra Krjukova un šajā vietā būvējamā lielveikala pasūtītājs un apsaimniekotājs "Namsaimnieks R".
Rīgas domes pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns pēc tiesas sēdes pauda, ka spriedums, visticamāk, tiks pārsūdzēts. Viņaprāt, tiesa lietas izskatīšanā ņēmusi vērā tikai formālus faktus, piemēram, to, ka Rīgas domes 11.jūnija lēmums par patvaļīgas būves nojaukšanu ir nosūtīts nevis piecu dienu laikā, kā to paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumi, bet 26.jūnijā. Advokāts atzina, ka lēmumā nebija norādīti normatīvo aktu panti, kādus ir pārkāpis būvētājs, kā arī netika noteikti samērīgi termiņi, kādā minētais objekts būtu jānojauc. Rīgas domes vēstule nosūtīta 26.jūnijā, bet būve bija jānojauc jau līdz 1.jūlijam.
Taču šo formālo prasību neievērošana nemazina Rīgas domes lēmuma tiesiskumu un tā būtību, nepadara to spēkā neesošu, uzskata advokāts.
Rīgas domes pārstāvis uzskata, ka tiesa neņēma vērā notikušā būtību, ka tika veikta patvaļīga būvniecība bez visa nepieciešamā saskaņojuma. Celtnieki nebija saņēmuši būvatļauju, nebija saņemts arī arhitektūras plānošanas uzdevums. Līdz šim brīdim nav arī izstrādāts objekta būvprojekts un būvniecība notiek Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.
Savukārt Krjukovas pārstāvis advokāts Juris Mačuļskis tiesā pauda, ka domes lēmums nojaukt ēku Brīvības ielā 120 ir nesamērīgs, norādot, ka Rīgā tajā laikā nelikumīga būvniecība ir konstatētas 50 jaunbūvēs. Dome nav arī vēlējusies uzklausīt būvnieku paskaidrojumus. Par nelikumīgu būvniecību arī tika uzlikts administratīvais sods, kas tika samaksāts.
Dome arī ir kavējusi ēkas celtniecībai nepieciešamo saskaņojumu saņemšanu. Viņš arī norādīja uz to, ka dome savu lēmumu ir nosūtījusi pēc likumdošanā noteiktā termiņa. Mačuļskis nenoliedza, ka būvniecība ir uzsākta bez būvatļaujas, taču pasūtītājs to plānojis saņemt celtniecības laikā. Tika veikti vairāki saskaņojumi.
Mačuļskis sacīja, ka Krjukova 9.aprīlī saņēma Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes vēstuli, kurā teikts, ka tai nav iebildumu pret lielveikala celtniecību šajā teritorijā.
Savukārt Bitāns norādīja: vēstulē paustais nenozīmē, ka ir pamats uzsākt būvniecību bez nepieciešamā saskaņojuma. Lai uzsāktu būvniecību, ir jāveic likumdošanā noteikto saskaņošanas procedūra. Dome sūdzības par nelikumīgu būvniecību saņēma pērnā gada 24.martā, tādējādi pirms Arhitektūras pārvaldes vēstules saņemšanas jau bija sākta būvniecība.
Viņš arī pauda, ka līdz domes lēmuma pieņemšanai par objekta nojaukšanu nav bijis iespējams noskaidrot patiesos būvdarbu pasūtītājus, kā arī zemes gabala īpašnieku.
Rīgas būvinspekcijas, Valsts darba inspekcijas pārstāvji vairākkārt apmeklēja objektu, taču strādnieki atteikušies izpaust, kas ir būvdarbu pasūtītājs. Tikai pēc lēmuma pieņemšanas uzradusies zemes gabala īpašniece. Viņa arī tikusi aicināta uz domi sniegt paskaidrojumus par būvniecību Brīvības ielā 120 lēmuma pieņemšanai, kas ir pretrunā ar otras puses teikto, ka viņi nav aicināti sniegt paskaidrojumus par būvniecību, sacīja Bitāns.
Lielveikala būvniecība arī ir uzsākta "sarkano līniju" teritorijā, jo pašvaldība ir apsvērusi iespēju šeit izveidot ielu un pirms līniju pārcelšanas nevarēja uzsākt būvdarbus. Pretējās puses minētie nelikumīgās būvniecības gadījumi nav tādi vai vismaz līdzīgi šim gadījumam, pauda Bitāns.
Viņš uzsvēra, ka otra puse nav noliegusi, ka bija uzsākta nelikumīga būvniecība. Domes pieņemtais lēmums nav nesamērīgs, jo skar sabiedrības intereses. Viņš pauda, ka "tik nekaunīgs pārkāpums līdz šim domē nav bijis. Dome pieņēma tādu lēmumu, kādu paredz likums par nelikumīgu būvniecību."
Arī prokurors nenoliedza nelikumīgu būvniecību Brīvības ielā 120, taču aicināja tiesu atcelt domes lēmumu, norādot, ka lēmums par ēkas nojaukšanu ir veidots pretēji likumdošanai - nav norādīti normatīvo aktu panti, kādus ir pārkāpis būvētājs, kā arī nav ievērots laika termiņš, kurā lēmums bija jāpaziņo Krjukovai, un netika noteikti samērīgi termiņi, kādā minētais objekts būtu jānojauc.
Kā ziņots, domes lēmums par objekta Brīvības ielā 120 nojaukšanu tika pieņemts pērn 11.jūnijā, konstatējot normatīvo aktu pārkāpumu, uzsākot būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā bez būvatļaujas saņemšanas Rīgas pilsētas būvvaldē. Savukārt lielveikala celtniecības darbu pasūtītājs "Namsaimnieks R" vērsās tiesā, un tā apturēja domes lēmumu par nelikumīgi celtās ēkas nojaukšanu.
Šā gada martā "Namsaimnieks R" vērsās Rīgas domē ar lūgumu rast iespēju turpināt būvniecību Brīvības ielā 120, taču Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks noraidīja iespēju vienoties.
Iepriekšējā tiesas sēdē Valsts būvinspekcijai tika uzdots iepazīties ar dokumentāciju lietā par patvaļīgās būvniecības objektu Brīvības ielā 120 un apsekot tā stāvokli dabā.
Valsts būvinspekcijas ekspertu slēdzienā norādīts, ka nav pieļaujama būvdarbu turpināšana šajā objektā līdz būvatļaujas saņemšanai, taču tajā nav teikts par nepieciešamību nojaukt jau realizēto būvniecības apjomu. Slēdzienā arī teikts, ka būvobjekts "principiāli nav pretrunā ar Rīgas pilsētas apbūves noteikumu prasībām".
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
Tiesas spriedums pārsūdzams 20 dienu laikā.
Ar sūdzību tiesā pret Rīgas domi bija vērsusies zemes īpašniece Elvīra Krjukova un šajā vietā būvējamā lielveikala pasūtītājs un apsaimniekotājs "Namsaimnieks R".
Rīgas domes pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns pēc tiesas sēdes pauda, ka spriedums, visticamāk, tiks pārsūdzēts. Viņaprāt, tiesa lietas izskatīšanā ņēmusi vērā tikai formālus faktus, piemēram, to, ka Rīgas domes 11.jūnija lēmums par patvaļīgas būves nojaukšanu ir nosūtīts nevis piecu dienu laikā, kā to paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumi, bet 26.jūnijā. Advokāts atzina, ka lēmumā nebija norādīti normatīvo aktu panti, kādus ir pārkāpis būvētājs, kā arī netika noteikti samērīgi termiņi, kādā minētais objekts būtu jānojauc. Rīgas domes vēstule nosūtīta 26.jūnijā, bet būve bija jānojauc jau līdz 1.jūlijam.
Taču šo formālo prasību neievērošana nemazina Rīgas domes lēmuma tiesiskumu un tā būtību, nepadara to spēkā neesošu, uzskata advokāts.
Rīgas domes pārstāvis uzskata, ka tiesa neņēma vērā notikušā būtību, ka tika veikta patvaļīga būvniecība bez visa nepieciešamā saskaņojuma. Celtnieki nebija saņēmuši būvatļauju, nebija saņemts arī arhitektūras plānošanas uzdevums. Līdz šim brīdim nav arī izstrādāts objekta būvprojekts un būvniecība notiek Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.
Savukārt Krjukovas pārstāvis advokāts Juris Mačuļskis tiesā pauda, ka domes lēmums nojaukt ēku Brīvības ielā 120 ir nesamērīgs, norādot, ka Rīgā tajā laikā nelikumīga būvniecība ir konstatētas 50 jaunbūvēs. Dome nav arī vēlējusies uzklausīt būvnieku paskaidrojumus. Par nelikumīgu būvniecību arī tika uzlikts administratīvais sods, kas tika samaksāts.
Dome arī ir kavējusi ēkas celtniecībai nepieciešamo saskaņojumu saņemšanu. Viņš arī norādīja uz to, ka dome savu lēmumu ir nosūtījusi pēc likumdošanā noteiktā termiņa. Mačuļskis nenoliedza, ka būvniecība ir uzsākta bez būvatļaujas, taču pasūtītājs to plānojis saņemt celtniecības laikā. Tika veikti vairāki saskaņojumi.
Mačuļskis sacīja, ka Krjukova 9.aprīlī saņēma Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes vēstuli, kurā teikts, ka tai nav iebildumu pret lielveikala celtniecību šajā teritorijā.
Savukārt Bitāns norādīja: vēstulē paustais nenozīmē, ka ir pamats uzsākt būvniecību bez nepieciešamā saskaņojuma. Lai uzsāktu būvniecību, ir jāveic likumdošanā noteikto saskaņošanas procedūra. Dome sūdzības par nelikumīgu būvniecību saņēma pērnā gada 24.martā, tādējādi pirms Arhitektūras pārvaldes vēstules saņemšanas jau bija sākta būvniecība.
Viņš arī pauda, ka līdz domes lēmuma pieņemšanai par objekta nojaukšanu nav bijis iespējams noskaidrot patiesos būvdarbu pasūtītājus, kā arī zemes gabala īpašnieku.
Rīgas būvinspekcijas, Valsts darba inspekcijas pārstāvji vairākkārt apmeklēja objektu, taču strādnieki atteikušies izpaust, kas ir būvdarbu pasūtītājs. Tikai pēc lēmuma pieņemšanas uzradusies zemes gabala īpašniece. Viņa arī tikusi aicināta uz domi sniegt paskaidrojumus par būvniecību Brīvības ielā 120 lēmuma pieņemšanai, kas ir pretrunā ar otras puses teikto, ka viņi nav aicināti sniegt paskaidrojumus par būvniecību, sacīja Bitāns.
Lielveikala būvniecība arī ir uzsākta "sarkano līniju" teritorijā, jo pašvaldība ir apsvērusi iespēju šeit izveidot ielu un pirms līniju pārcelšanas nevarēja uzsākt būvdarbus. Pretējās puses minētie nelikumīgās būvniecības gadījumi nav tādi vai vismaz līdzīgi šim gadījumam, pauda Bitāns.
Viņš uzsvēra, ka otra puse nav noliegusi, ka bija uzsākta nelikumīga būvniecība. Domes pieņemtais lēmums nav nesamērīgs, jo skar sabiedrības intereses. Viņš pauda, ka "tik nekaunīgs pārkāpums līdz šim domē nav bijis. Dome pieņēma tādu lēmumu, kādu paredz likums par nelikumīgu būvniecību."
Arī prokurors nenoliedza nelikumīgu būvniecību Brīvības ielā 120, taču aicināja tiesu atcelt domes lēmumu, norādot, ka lēmums par ēkas nojaukšanu ir veidots pretēji likumdošanai - nav norādīti normatīvo aktu panti, kādus ir pārkāpis būvētājs, kā arī nav ievērots laika termiņš, kurā lēmums bija jāpaziņo Krjukovai, un netika noteikti samērīgi termiņi, kādā minētais objekts būtu jānojauc.
Kā ziņots, domes lēmums par objekta Brīvības ielā 120 nojaukšanu tika pieņemts pērn 11.jūnijā, konstatējot normatīvo aktu pārkāpumu, uzsākot būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā bez būvatļaujas saņemšanas Rīgas pilsētas būvvaldē. Savukārt lielveikala celtniecības darbu pasūtītājs "Namsaimnieks R" vērsās tiesā, un tā apturēja domes lēmumu par nelikumīgi celtās ēkas nojaukšanu.
Šā gada martā "Namsaimnieks R" vērsās Rīgas domē ar lūgumu rast iespēju turpināt būvniecību Brīvības ielā 120, taču Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks noraidīja iespēju vienoties.
Iepriekšējā tiesas sēdē Valsts būvinspekcijai tika uzdots iepazīties ar dokumentāciju lietā par patvaļīgās būvniecības objektu Brīvības ielā 120 un apsekot tā stāvokli dabā.
Valsts būvinspekcijas ekspertu slēdzienā norādīts, ka nav pieļaujama būvdarbu turpināšana šajā objektā līdz būvatļaujas saņemšanai, taču tajā nav teikts par nepieciešamību nojaukt jau realizēto būvniecības apjomu. Slēdzienā arī teikts, ka būvobjekts "principiāli nav pretrunā ar Rīgas pilsētas apbūves noteikumu prasībām".
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA