Tiesvedība denacionalizēto namu jomā rit pārāk lēni
Nekustamā īpašuma kompānijas "1st Office" 2007.gada jūlijā veikusi ekspertu viedokļu aptauju ar mērķi noskaidrot, cik lielā mērā tiesas Latvijā ir noslogotas ar prasībām, kas skar denacionalizēto namu īrnieku un namīpašnieku strīdus par īres maksājumiem un īpašuma attiecību sakārtošanu un ko darīt, lai risinātu samilzušās problēmas. Aptaujas gaitā tika aptaujāti valsts un pašvaldības institūciju pārstāvji, namīpašnieki, īrnieku tiesību aizsardzības aktīvisti.
Nekustamā īpašuma kompānijas "1st Office" 2007.gada jūlijā veikusi ekspertu viedokļu aptauju ar mērķi noskaidrot, cik lielā mērā tiesas Latvijā ir noslogotas ar prasībām, kas skar denacionalizēto namu īrnieku un namīpašnieku strīdus par īres maksājumiem un īpašuma attiecību sakārtošanu un ko darīt, lai risinātu samilzušās problēmas. Aptaujas gaitā tika aptaujāti valsts un pašvaldības institūciju pārstāvji, namīpašnieki, īrnieku tiesību aizsardzības aktīvisti.
Prasības iesniedz abas puses, biežākais strīdus avots – īres maksa
Aptaujātie eksperti atzina, ka lielākajā daļā gadījumu prasības tiesā iesniedz namīpašnieki. Rīgas domes Īres valdes priekšsēdētājs Andris Vilks uzsvēra, ka: "..namīpašnieki sniedz tiesā prasības vairāk, pamatojums tam ir viens – īres maksas piedziņa, izlikšana no dzīvokļiem sakarā ar nemaksāšanu un citiem jautājumiem". Pēc viņa domām, īrniekiem nav īsta pamatojuma, par ko tiesāties, izņemot atsevišķus gadījumus, kas ir daudz retāk, piemēram, par īres maksas samazināšanu, ja īpašnieks nenodrošina kādus īres līguma izpildes nosacījumus. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis norāda, ka prasību iesniedzējs atkarīgs no tā, par ko ir iesniegtā prasība. Jautājumā par īres līguma laušanu prasības biežāk iesniedz namīpašnieki, bet prasības par nepamatotas īres maksas prasīšanu – īrnieki. Arī Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas loceklis Jānis Karpovičs uzskata, ka 99.9% gadījumu prasības iesniedz namīpašnieki.
Vērtējot biežākos prasību iesniegšanas iemeslus, aptaujātie eksperti atzina, ka lielākā daļa prasību tiek iesniegtas par īres līguma nepildīšanu. SIA Juridiskais birojs "Gelios" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Vasiļjevs atzina, ka: "Namīpašnieki iesniedz izlikšanai no mājām, īres neapmaksāšanas vai daļējās īres neapmaksāšanas dēļ, šādu prasību procentuālais skaits ir 99%".
Tiesas procesu ilgums nav izdevīgs nevienai pusei
Eksperti uzsvēra, ka tiesas procesi Latvijā ir ļoti ilgstoši, kas rada papildus problēmas. A.Vilks norādīja, ka: "mūsu pastāvošā tiesas sistēma neatrisina aktuālos jautājumus, ..... jo faktiski tiesas procesi ir tik nesamērīgi gari.... Kopsummā tiesas process visās trijās instancēs ilgst no 2 – 3 gadiem". V.Vasiļjevs uzsvēra, ka viņa praksē jau ir gadījums, ka vienas lietas izskatīšana ilgst jau trīs gadus un vēl nav notikusi pirmā tiesas sēde. Viņš atzina, ka tā ir problēma, kas Latvijā pastāv, tomēr šāda situācija ir izdevīga īrniekiem, jo likumdošana mainās un ļoti bieži šādas vilcināšanas rezultātā izdodoties atrisināt īrnieku problēmu. Arī Vitolds Peipiņš, Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs, piekrīt, ka tiesas procesu ilgums Latvijā ir problēma. "Man ir viena tiesa, kur prasība ir iesniegta 2000.gadā un šobrīd, 2007. gadā, viņa atrodas pirmajā instancē, t.i., Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur tikai septembrī nolikta uz izskatīšanu", uzsver V.Peipiņš.
Tiesas procesus īres jautājumos nepieciešams vienkāršot
Lai uzlabotu esošo situāciju, kurā tiesas procesi tiek izskatīti ilgstoši, eksperti iesaka atvieglot tiesāšanās procesu. Ģ.Beikmanis norāda, ka būtu nepieciešams atvieglot tieši šo konkrēto tiesāšanas procesu. Tas varētu notikt arī tādā veidā, ka speciālas tiesas orientētos tieši uz šiem jautājumiem. Esot ļoti daudz jautājumu, kas līdz galam ir neatrunāti, strīdi ir nepamatoti, tam klāt nākot informācijas trūkums. Situācijas kopējai uzlabošanai liela loma ir arī iespējai saņemt dzīvokļa atbrīvošanas pabalstus. Pēc J.Karpoviča domām, šāds pabalsts tiekot izmantots arvien vairāk un šogad jau vairāki tūkstoši cilvēku šādu iespēju izmantojuši. V.Vasiļjevs kā vienīgo risinājumu situācijas uzlabošanai saskata izmaiņas likumdošanā, "kas ļautu vienlīdzīgi pozicionēt kā denacionalizētu māju īrniekus, tā namīpašniekus". "Ja viņi būs ar vienlīdzīgām tiesībām, vismaz vienlīdzīgās pozīcijās, tad arī tiesas procesi virzītos ātrāk uz priekšu," norāda SIA "Gelios" vadītājs.
Arī pēc namīpašnieka Ginta Grosfogela domām esošā situācija liecina par nepieciešamību aktualizēt jautājumu par iespējamu lietu izskatīšanas vienkāršošanu. "Nav normāla situācija, kurā viena vai otra puse var apzināti vilcināt lietas izskatīšanu. Tiesas prāvās, kurās tiek izskatīt jautājumi par izlikšanu no dzīvokļa, vai ari par īres nemaksāšanu atbildētājs vienmēr būs ieinteresēts novilcināt lietas izskatīšanu", uzsver G.Grosfogels. Tomēr namīpašnieks piesardzīgi vērtē jautājumu par īres tiesu izveidi. "Ideja par atgriešanos pie īres tiesām ir kompleksi skatāms jautājums. No vienas puses, protams, būtu apsveicama ideja par ātrāku strīdu risināšanu starp namīpašnieku un īrniekiem. No otras puses, kamēr vēl nav skaidra likumiskā bāze, kas regulēs šo tiesu darbību, ir grūti spriest par to efektivitāti. Viennozīmīgi ir skaidri jādefinē šīs instances vieta kopējā tieslietu sistēmā, lai abām pusēm būtu iespēja uz taisnīgu tiesu – t.i. spriedumus varētu pārsūdzēt, tajā pat laikā neradot lieku ķēdes posmu jau tā garajā tiesu instanču virknē.
Jāņem vērā, ka ideja par īres tiesām bija aktuāla jau 90-tajos gados, un nebūtu pareizi jauno institūciju balstīt tikai uz vecajiem pamatiem, ņemot vērā, ka situācija tad un tagad ir būtiski citāda. Domāju, ka pašreizējā situācijā daudz lietderīgāk būtu uzlabot pašreiz esošo namīpašnieku un īrnieku attiecības regulējošo tiesisko bāzi," norāda G.Grosfogels.
Iedzīvotāji nepiekrīt īres maksām, jo "vienkārši var nepiekrist"…
Rīgas pilsētas Īres valdē šobrīd izskatīšanai iesniegti apmēram 1000 iesniegumi par to, ka iedzīvotāji nepiekrīt īres maksai, kādu ir uzlikuši mājas saimnieki. To portālam "Db.lv" 27.jūlijā norādīja īres valdes priekšsēdētājs A.Vilks, piebilstot, ka: "Liela daļa [īrnieku] vienkārši nepiekrīt, tikai tāpēc, ka var nepiekrist, jo ja, piemēram, tagad iesniegtu iesniegumu tiesā, tad ātrākais, kad to varēs izskatīt būs 2009. gadā. Tas nozīmē tikai vienu, ka nekas nemainās un viss paliek pa vecam, un namīpašnieki nekādas aktīvas darbības nevar veikt."
A.Vilks īpaši akcentē sekas, kas var rasties saistībā ar lēno tiesvedības gaitu: "Vēl, kas ir interesanti - īpašnieks, piemēram, gribot lielāku samaksu iesniedz prasību tiesā pret īrnieku. Prasība ātrākais tiek izskatīta pēc 2009. gada, bet ņemot vērā inflāciju, kāda tā ir Latvijā, tad grūti pateikt kā šis jautājums tiks nākotnē risināts. Kas tad notiks?"
Arī Latvijas namīpašnieku asociācijas viceprezidents Dmitrijs Trofimovs portālam norāda uz nesakārtotību tieslietu sistēmā: "..tas, ka ir vajadzīgs tik ilgs laiks (trīs līdz četri gadi), lai izskatītu iesniegto prasību tiesā, tas nav normāli. Es varu komentēt tā, ka šobrīd Latvijas tiesas principā dara visu, lai neizpildītu Satversmes tiesas spriedumu pēc būtības. Lietas izskatīšanas laikā namīpašnieki nesaņem attiecīgo naudu par sniegtajiem pakalpojumiem. Es uzskatu, ka tas ir mūsu tiesību pārkāpums.."
Prasību skaits tiesās augsts, nepieciešams paātrināt izskatīšanu
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, Latvijas tiesās 2007.gada 1.pusgadā ierosinātas civillietas pēc kategorijām:
* prasības par izlikšanu bez citas dzīvojamās platības piešķiršanas – 427 lietas; pabeigtas 437 lietas (no pagājušā gada atlikuma), 2006.gadā kopumā – 866 lietas;
* prasības par izlikšanu par īres maksas nemaksāšanu – 232 lietas; pabeigtas 344 lietas (no pagājušā gada atlikuma), 2006.gadā kopumā – 789 lietas;
* prasības, kas izriet no telpu īres līguma attiecībām – 316 lietas; pabeigtas 353 lietas (no pagājušā gada atlikuma), 2006.gadā kopumā – 663 lietas.
No skaitļiem redzams, ka ierosināto civillietu skaits nemainās un paliek vienādi liels. Tomēr, balstoties uz ekspertu secinājumiem, paredzams, ka prasību skaits palielināsies, pieaugot strīdu skaitam par īres maksas lielumu un no tā izrietošo īres maksas nemaksāšanu.
Nepieciešama steidzīga situācijas risināšana
Rezumējot ekspertu aptaujas rezultātus, nekustamā īpašuma kompānijas "1st Office" valdes priekšsēdētājs Andris Citko norāda uz nepieciešamību nekavējoši risināt samilzušās problēmas. "Ņemot vērā Tieslietu ministrijas un Rīgas domes Īres valdes priekšsēdētāja Andra Vilka pausto informāciju par milzīgo sūdzību skaitu tiesās un Īres valdē, uzskatu, ka ir pienācis pēdējais laiks izveidot īres tiesas. Tas varētu paātrināt sūdzību izskatīšanas gaitu un ne īrnieki, ne namīpašnieki nebūtu spiesti gaidīt divus - trīs gadus, kamēr tiks izskatītas iesniegtās sūdzības. Tomēr, šādas tiesas izveide attaisnosies tikai tad, ja tā tiks pielīdzināta pirmās instances tiesai. Tikai šajā gadījumā varēs cerēt uz daudz ātrāku prasību izskatīšanu. Uzskatu, ka šādas institūcijas izveide uzlabos situāciju attiecībā uz namīpašnieku un īrnieku problēmu – neviena no pusēm nedrīkstētu būt ieinteresēta procesa novilcināšanā. Pie tam, zinot, ka pastāv tiesisks mehānisms strīdus situāciju risināšanā, abas puses savstarpējos jautājumus kārtos daudz korektāk – izveidosies zināma tiesiskā paļāvība, kad nebūs iespējama manipulācija ar gariem tiesas procesiem un laika vilcināšana," domā A.Citko.
Papildus jautājumi:
SIA "1st Ofiice"
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: 29442282
e-pasts: info@olsen.lv
Prasības iesniedz abas puses, biežākais strīdus avots – īres maksa
Aptaujātie eksperti atzina, ka lielākajā daļā gadījumu prasības tiesā iesniedz namīpašnieki. Rīgas domes Īres valdes priekšsēdētājs Andris Vilks uzsvēra, ka: "..namīpašnieki sniedz tiesā prasības vairāk, pamatojums tam ir viens – īres maksas piedziņa, izlikšana no dzīvokļiem sakarā ar nemaksāšanu un citiem jautājumiem". Pēc viņa domām, īrniekiem nav īsta pamatojuma, par ko tiesāties, izņemot atsevišķus gadījumus, kas ir daudz retāk, piemēram, par īres maksas samazināšanu, ja īpašnieks nenodrošina kādus īres līguma izpildes nosacījumus. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis norāda, ka prasību iesniedzējs atkarīgs no tā, par ko ir iesniegtā prasība. Jautājumā par īres līguma laušanu prasības biežāk iesniedz namīpašnieki, bet prasības par nepamatotas īres maksas prasīšanu – īrnieki. Arī Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas loceklis Jānis Karpovičs uzskata, ka 99.9% gadījumu prasības iesniedz namīpašnieki.
Vērtējot biežākos prasību iesniegšanas iemeslus, aptaujātie eksperti atzina, ka lielākā daļa prasību tiek iesniegtas par īres līguma nepildīšanu. SIA Juridiskais birojs "Gelios" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Vasiļjevs atzina, ka: "Namīpašnieki iesniedz izlikšanai no mājām, īres neapmaksāšanas vai daļējās īres neapmaksāšanas dēļ, šādu prasību procentuālais skaits ir 99%".
Tiesas procesu ilgums nav izdevīgs nevienai pusei
Eksperti uzsvēra, ka tiesas procesi Latvijā ir ļoti ilgstoši, kas rada papildus problēmas. A.Vilks norādīja, ka: "mūsu pastāvošā tiesas sistēma neatrisina aktuālos jautājumus, ..... jo faktiski tiesas procesi ir tik nesamērīgi gari.... Kopsummā tiesas process visās trijās instancēs ilgst no 2 – 3 gadiem". V.Vasiļjevs uzsvēra, ka viņa praksē jau ir gadījums, ka vienas lietas izskatīšana ilgst jau trīs gadus un vēl nav notikusi pirmā tiesas sēde. Viņš atzina, ka tā ir problēma, kas Latvijā pastāv, tomēr šāda situācija ir izdevīga īrniekiem, jo likumdošana mainās un ļoti bieži šādas vilcināšanas rezultātā izdodoties atrisināt īrnieku problēmu. Arī Vitolds Peipiņš, Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs, piekrīt, ka tiesas procesu ilgums Latvijā ir problēma. "Man ir viena tiesa, kur prasība ir iesniegta 2000.gadā un šobrīd, 2007. gadā, viņa atrodas pirmajā instancē, t.i., Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur tikai septembrī nolikta uz izskatīšanu", uzsver V.Peipiņš.
Tiesas procesus īres jautājumos nepieciešams vienkāršot
Lai uzlabotu esošo situāciju, kurā tiesas procesi tiek izskatīti ilgstoši, eksperti iesaka atvieglot tiesāšanās procesu. Ģ.Beikmanis norāda, ka būtu nepieciešams atvieglot tieši šo konkrēto tiesāšanas procesu. Tas varētu notikt arī tādā veidā, ka speciālas tiesas orientētos tieši uz šiem jautājumiem. Esot ļoti daudz jautājumu, kas līdz galam ir neatrunāti, strīdi ir nepamatoti, tam klāt nākot informācijas trūkums. Situācijas kopējai uzlabošanai liela loma ir arī iespējai saņemt dzīvokļa atbrīvošanas pabalstus. Pēc J.Karpoviča domām, šāds pabalsts tiekot izmantots arvien vairāk un šogad jau vairāki tūkstoši cilvēku šādu iespēju izmantojuši. V.Vasiļjevs kā vienīgo risinājumu situācijas uzlabošanai saskata izmaiņas likumdošanā, "kas ļautu vienlīdzīgi pozicionēt kā denacionalizētu māju īrniekus, tā namīpašniekus". "Ja viņi būs ar vienlīdzīgām tiesībām, vismaz vienlīdzīgās pozīcijās, tad arī tiesas procesi virzītos ātrāk uz priekšu," norāda SIA "Gelios" vadītājs.
Arī pēc namīpašnieka Ginta Grosfogela domām esošā situācija liecina par nepieciešamību aktualizēt jautājumu par iespējamu lietu izskatīšanas vienkāršošanu. "Nav normāla situācija, kurā viena vai otra puse var apzināti vilcināt lietas izskatīšanu. Tiesas prāvās, kurās tiek izskatīt jautājumi par izlikšanu no dzīvokļa, vai ari par īres nemaksāšanu atbildētājs vienmēr būs ieinteresēts novilcināt lietas izskatīšanu", uzsver G.Grosfogels. Tomēr namīpašnieks piesardzīgi vērtē jautājumu par īres tiesu izveidi. "Ideja par atgriešanos pie īres tiesām ir kompleksi skatāms jautājums. No vienas puses, protams, būtu apsveicama ideja par ātrāku strīdu risināšanu starp namīpašnieku un īrniekiem. No otras puses, kamēr vēl nav skaidra likumiskā bāze, kas regulēs šo tiesu darbību, ir grūti spriest par to efektivitāti. Viennozīmīgi ir skaidri jādefinē šīs instances vieta kopējā tieslietu sistēmā, lai abām pusēm būtu iespēja uz taisnīgu tiesu – t.i. spriedumus varētu pārsūdzēt, tajā pat laikā neradot lieku ķēdes posmu jau tā garajā tiesu instanču virknē.
Jāņem vērā, ka ideja par īres tiesām bija aktuāla jau 90-tajos gados, un nebūtu pareizi jauno institūciju balstīt tikai uz vecajiem pamatiem, ņemot vērā, ka situācija tad un tagad ir būtiski citāda. Domāju, ka pašreizējā situācijā daudz lietderīgāk būtu uzlabot pašreiz esošo namīpašnieku un īrnieku attiecības regulējošo tiesisko bāzi," norāda G.Grosfogels.
Iedzīvotāji nepiekrīt īres maksām, jo "vienkārši var nepiekrist"…
Rīgas pilsētas Īres valdē šobrīd izskatīšanai iesniegti apmēram 1000 iesniegumi par to, ka iedzīvotāji nepiekrīt īres maksai, kādu ir uzlikuši mājas saimnieki. To portālam "Db.lv" 27.jūlijā norādīja īres valdes priekšsēdētājs A.Vilks, piebilstot, ka: "Liela daļa [īrnieku] vienkārši nepiekrīt, tikai tāpēc, ka var nepiekrist, jo ja, piemēram, tagad iesniegtu iesniegumu tiesā, tad ātrākais, kad to varēs izskatīt būs 2009. gadā. Tas nozīmē tikai vienu, ka nekas nemainās un viss paliek pa vecam, un namīpašnieki nekādas aktīvas darbības nevar veikt."
A.Vilks īpaši akcentē sekas, kas var rasties saistībā ar lēno tiesvedības gaitu: "Vēl, kas ir interesanti - īpašnieks, piemēram, gribot lielāku samaksu iesniedz prasību tiesā pret īrnieku. Prasība ātrākais tiek izskatīta pēc 2009. gada, bet ņemot vērā inflāciju, kāda tā ir Latvijā, tad grūti pateikt kā šis jautājums tiks nākotnē risināts. Kas tad notiks?"
Arī Latvijas namīpašnieku asociācijas viceprezidents Dmitrijs Trofimovs portālam norāda uz nesakārtotību tieslietu sistēmā: "..tas, ka ir vajadzīgs tik ilgs laiks (trīs līdz četri gadi), lai izskatītu iesniegto prasību tiesā, tas nav normāli. Es varu komentēt tā, ka šobrīd Latvijas tiesas principā dara visu, lai neizpildītu Satversmes tiesas spriedumu pēc būtības. Lietas izskatīšanas laikā namīpašnieki nesaņem attiecīgo naudu par sniegtajiem pakalpojumiem. Es uzskatu, ka tas ir mūsu tiesību pārkāpums.."
Prasību skaits tiesās augsts, nepieciešams paātrināt izskatīšanu
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, Latvijas tiesās 2007.gada 1.pusgadā ierosinātas civillietas pēc kategorijām:
* prasības par izlikšanu bez citas dzīvojamās platības piešķiršanas – 427 lietas; pabeigtas 437 lietas (no pagājušā gada atlikuma), 2006.gadā kopumā – 866 lietas;
* prasības par izlikšanu par īres maksas nemaksāšanu – 232 lietas; pabeigtas 344 lietas (no pagājušā gada atlikuma), 2006.gadā kopumā – 789 lietas;
* prasības, kas izriet no telpu īres līguma attiecībām – 316 lietas; pabeigtas 353 lietas (no pagājušā gada atlikuma), 2006.gadā kopumā – 663 lietas.
No skaitļiem redzams, ka ierosināto civillietu skaits nemainās un paliek vienādi liels. Tomēr, balstoties uz ekspertu secinājumiem, paredzams, ka prasību skaits palielināsies, pieaugot strīdu skaitam par īres maksas lielumu un no tā izrietošo īres maksas nemaksāšanu.
Nepieciešama steidzīga situācijas risināšana
Rezumējot ekspertu aptaujas rezultātus, nekustamā īpašuma kompānijas "1st Office" valdes priekšsēdētājs Andris Citko norāda uz nepieciešamību nekavējoši risināt samilzušās problēmas. "Ņemot vērā Tieslietu ministrijas un Rīgas domes Īres valdes priekšsēdētāja Andra Vilka pausto informāciju par milzīgo sūdzību skaitu tiesās un Īres valdē, uzskatu, ka ir pienācis pēdējais laiks izveidot īres tiesas. Tas varētu paātrināt sūdzību izskatīšanas gaitu un ne īrnieki, ne namīpašnieki nebūtu spiesti gaidīt divus - trīs gadus, kamēr tiks izskatītas iesniegtās sūdzības. Tomēr, šādas tiesas izveide attaisnosies tikai tad, ja tā tiks pielīdzināta pirmās instances tiesai. Tikai šajā gadījumā varēs cerēt uz daudz ātrāku prasību izskatīšanu. Uzskatu, ka šādas institūcijas izveide uzlabos situāciju attiecībā uz namīpašnieku un īrnieku problēmu – neviena no pusēm nedrīkstētu būt ieinteresēta procesa novilcināšanā. Pie tam, zinot, ka pastāv tiesisks mehānisms strīdus situāciju risināšanā, abas puses savstarpējos jautājumus kārtos daudz korektāk – izveidosies zināma tiesiskā paļāvība, kad nebūs iespējama manipulācija ar gariem tiesas procesiem un laika vilcināšana," domā A.Citko.
Papildus jautājumi:
SIA "1st Ofiice"
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: 29442282
e-pasts: info@olsen.lv