Tiks ieviesta civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana būvniecībā
Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi noteikumus, kas paredz ieviest civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būvniecībā, aģentūru LETA informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā
Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi noteikumus, kas paredz ieviest civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būvniecībā, aģentūru LETA informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.
"Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būvniecībā" ir izstrādāti, lai nodrošinātu likuma prasības par būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātu apdrošināšanu.
Noteikumi paredz, ka no 2005.gada 1.jūlija būvuzņēmējam un būvētājam būs pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības dēļ nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai.
Noteikumos paredzēta kārtība, kādā veicama būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, kā arī noteikti civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas minimālie atbildības limiti.
Būvuzņēmējam vai būvētājam civiltiesiskā atbildība būs jāapdrošina pirms būvatļaujas saņemšanas uz visu būvniecības laiku.
Noteikumu projektā atbilstoši civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai paredzēti vairāki minimālās atbildības limiti.
Noslēdzot apdrošināšanas līgumu par būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu konkrētā būvobjektā, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā ir ne mazāks kā 10% no kopējās līguma cenas līgumam vai līgumiem, kas noslēgti starp būvuzņēmēju un pasūtītāju par būvniecību, bet ne mazāks kā 10 000 latu.
Noslēdzot būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu uz gadu, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā nevar būt mazāks kā 10% no būvuzņēmēja gada apgrozījuma, bet ne mazāks kā 50 000 latu.
Noslēdzot būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā ir 5 000 latu.
Obligātās apdrošināšanas esamību uzraudzīs būvatļaujas izsniedzējs, kuram pirms būvatļaujas saņemšanas būvētājs vai pasūtītājs, kuram to savukārt uzticējis būvuzņēmējs, iesniegs apdrošinātāja izsniegtu obligātās apdrošināšanas polises kopiju.
Apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam pieteiks būvētājs vai būvuzņēmējs un trešā persona, kopīgi vai atsevišķi iesniedzot pieteikumu un attiecīgo apdrošināšanas gadījumu apliecinošus dokumentus. Noteikumos paredzēti arī trešajai personai atlīdzināmie zaudējumi un atlīdzības izmaksas kārtība.
Noteikumi stāsies spēkā 2005.gada 1.jūlijā. Būvuzņēmējiem un būvētājiem, kuri saņēmuši būvatļauju vai noslēguši apdrošināšanas līgumu pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, ir paredzēts pārejas periods līdz 2006.gada 1.janvārim.
Ekonomikas ministrija jaunos noteikumus nodevusi valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš aģentūrai LETA sacīja, ka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana būvniecībā ir normālā prakse un, lai gan paaugstinās būvniecības izmaksas, no būvnieku viedokļa vērtējama vairāk pozitīvi nekā negatīvi.
"Apdrošināšana nodrošinās gan būvnieku, gan garāmgājēju. Viennozīmīgi tā cels arī cenas, jo nekas nenotiek par velti," sacīja Puriņš.
Kā ziņots, arī apdrošinātāji iecerētos noteikumus par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būvniecībā vērtē pozitīvi.
AAS "BTA" valdes loceklis Jānis Maļinovskis norāda, ka šis apdrošināšanas veids nav nekas jauns ne apdrošinātājiem, ne arī būvuzņēmējiem. Ikviens sevi cienošs pasūtītājs, izstrādājot līgumu ar būvuzņēmēju, iekļauj prasību būvuzņēmējam veikt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
Līdz šim tā nebija ar likumu noteikta prasība, tātad šādu normu varēja neiekļaut būvniecības līgumā. Tad cietusī trešā persona tikai ar tiesas palīdzību varēja cerēt saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu vai radītajiem zaudējumiem.
Prakse liecina, ka neparedzēti gadījumi notiek, piemēram, krīt celtniecības krāni, brūk rekonstruējamās ēkas. Ar Ministru kabineta noteikumiem tiks sakārtota šī sfēra, paredzot apdrošināšanas minimumu.
Apdrošinātāji, izvērtējot risku atbilstoši savām prasībām, ir gatavi sniegt minēto apdrošināšanas pakalpojumu, uzsver Maļinovskis.
"Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būvniecībā" ir izstrādāti, lai nodrošinātu likuma prasības par būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātu apdrošināšanu.
Noteikumi paredz, ka no 2005.gada 1.jūlija būvuzņēmējam un būvētājam būs pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības dēļ nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai.
Noteikumos paredzēta kārtība, kādā veicama būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, kā arī noteikti civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas minimālie atbildības limiti.
Būvuzņēmējam vai būvētājam civiltiesiskā atbildība būs jāapdrošina pirms būvatļaujas saņemšanas uz visu būvniecības laiku.
Noteikumu projektā atbilstoši civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai paredzēti vairāki minimālās atbildības limiti.
Noslēdzot apdrošināšanas līgumu par būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu konkrētā būvobjektā, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā ir ne mazāks kā 10% no kopējās līguma cenas līgumam vai līgumiem, kas noslēgti starp būvuzņēmēju un pasūtītāju par būvniecību, bet ne mazāks kā 10 000 latu.
Noslēdzot būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu uz gadu, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā nevar būt mazāks kā 10% no būvuzņēmēja gada apgrozījuma, bet ne mazāks kā 50 000 latu.
Noslēdzot būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā ir 5 000 latu.
Obligātās apdrošināšanas esamību uzraudzīs būvatļaujas izsniedzējs, kuram pirms būvatļaujas saņemšanas būvētājs vai pasūtītājs, kuram to savukārt uzticējis būvuzņēmējs, iesniegs apdrošinātāja izsniegtu obligātās apdrošināšanas polises kopiju.
Apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam pieteiks būvētājs vai būvuzņēmējs un trešā persona, kopīgi vai atsevišķi iesniedzot pieteikumu un attiecīgo apdrošināšanas gadījumu apliecinošus dokumentus. Noteikumos paredzēti arī trešajai personai atlīdzināmie zaudējumi un atlīdzības izmaksas kārtība.
Noteikumi stāsies spēkā 2005.gada 1.jūlijā. Būvuzņēmējiem un būvētājiem, kuri saņēmuši būvatļauju vai noslēguši apdrošināšanas līgumu pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, ir paredzēts pārejas periods līdz 2006.gada 1.janvārim.
Ekonomikas ministrija jaunos noteikumus nodevusi valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš aģentūrai LETA sacīja, ka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana būvniecībā ir normālā prakse un, lai gan paaugstinās būvniecības izmaksas, no būvnieku viedokļa vērtējama vairāk pozitīvi nekā negatīvi.
"Apdrošināšana nodrošinās gan būvnieku, gan garāmgājēju. Viennozīmīgi tā cels arī cenas, jo nekas nenotiek par velti," sacīja Puriņš.
Kā ziņots, arī apdrošinātāji iecerētos noteikumus par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būvniecībā vērtē pozitīvi.
AAS "BTA" valdes loceklis Jānis Maļinovskis norāda, ka šis apdrošināšanas veids nav nekas jauns ne apdrošinātājiem, ne arī būvuzņēmējiem. Ikviens sevi cienošs pasūtītājs, izstrādājot līgumu ar būvuzņēmēju, iekļauj prasību būvuzņēmējam veikt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
Līdz šim tā nebija ar likumu noteikta prasība, tātad šādu normu varēja neiekļaut būvniecības līgumā. Tad cietusī trešā persona tikai ar tiesas palīdzību varēja cerēt saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu vai radītajiem zaudējumiem.
Prakse liecina, ka neparedzēti gadījumi notiek, piemēram, krīt celtniecības krāni, brūk rekonstruējamās ēkas. Ar Ministru kabineta noteikumiem tiks sakārtota šī sfēra, paredzot apdrošināšanas minimumu.
Apdrošinātāji, izvērtējot risku atbilstoši savām prasībām, ir gatavi sniegt minēto apdrošināšanas pakalpojumu, uzsver Maļinovskis.
