Tirgotāju noteiktie ierobežojumi būvniecības nozarei var būt liktenīgi
Tā kā debitoru parādi Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas biedriem veido vismaz 10 miljonus latu, būvmateriālu tirgotāji apsver iespēju uzņēmējiem vairs nepiedāvāt preces ar pēcmaksu.
Foto: Tirgotāju noteiktie ierobežojumi būvniecības nozarei var būt liktenīgi; autors: Tirgotāju noteiktie ierobežojumi būvniecības nozarei var būt liktenīgiTā kā debitoru parādi Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas biedriem veido vismaz 10 miljonus latu, būvmateriālu tirgotāji apsver iespēju uzņēmējiem vairs nepiedāvāt preces ar pēcmaksu.
Jelgavas būvmateriālu veikalos klientus jau «šķiro» uzticamajos un neuzticamajos, savukārt būvnieki ir pārliecināti – tas novedīs pie mazo un vidējo celtniecības uzņēmumu bankrota. Portāla www.jelgavasvestnesis.lv aptaujātie būvmateriālu tirgotāji norāda, ka ir saskārušies ar nemaksātājiem, bet pagaidām katrs veikals cīnās, kā prot.
«Būvmateriālu veikala «Pilsēta»» vadītājs Aivars Šangelis atzīst, ka viens no drošākajiem veidiem ir pēcmaksas atteikšana. «Stabiliem klientiem, ko zinām jau ilgāku laiku, ļaujam norēķināties pēcapmaksā, bet tādi ir apmēram 20 procenti no visiem mūsu klientiem,» tā viņš. Ar tiem, kas kavē maksājumus, sadarbība tiek pārtraukta, līgumi – lauzti, un vai nu izmantoti parādu piedziņas kompāniju pakalpojumi vai iesniegts pieteikums par klienta maksātnespēju.
«Ideju nedot preces uz pēcapmaksu vērtēju pozitīvi, jo, lai arī, iespējams, samazināsies klientu skaits, mums ir apnicis riskēt,» norāda A.Šangelis. Viņš piebilst, ka īpaši ar bažām tiek gaidīta ziema, kad būvniecības uzņēmumiem darba tikpat kā nebūs, līdz ar to arī maksātspēja saruks.
Arī veikala «MNL» pārstāve Inguna Pikša norāda, ka parādnieku bija un ir, tomēr tik radikālu lēmumu – pavisam atteikties no pēcmaksas – uzņēmums neatbalsta. Ir klientu loks, kuri izpelnījušies uzticību un kuriem ļauts par precēm norēķināties ar pēcmaksu. Savukārt būvnieki šo ieceri vērtē kā liktenīgu visai nozarei. «Šis lēmums nogremdēs mazos un vidējos uzņēmumus. Lielākā daļa pasūtījumu ir ar pēcmaksu un reti kurā objektā vairs dod avansu. Līdz ar to sanāk, ka mums par saviem līdzekļiem jāiegādājas materiāli un jāuzbūvē objekts. Samaksu par darbu saņemsim tikai pēc tam. Mazie un vidējie uzņēmumi apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ nevarēs to pavilkt,» portālam norāda SIA «Abi būve» valdes loceklis Andris Bolmanis. Viņš piebilst, ka arī viņa vadītajam uzņēmumam sākusies cīņa par izdzīvošanu, jo bankas aizdevumus nedod.
«Ja agrāk bankas uz noslēgtā līguma pamata piešķīra kādu sākumkapitālu, tad tagad vairs naudu labprāt neaizdod, prasa pretī ķīlu.» Savukārt SIA «Rimts» valdes loceklis Juris Veiss, lai gan saprot tirgotāju rīcību un bažas, uzsver – šāds solis būvniekiem dzīvi ne tikai sarežģī, bet arī sadārdzina. «Lai uzņēmumam būtu apgrozāmie līdzekļi, jāaizņemas bankā, bet kredītprocenti tagad ir ļoti lieli.
Tāpat, ja pasūtītājs piedāvā avansu, nepieciešama bankas garantija – atkal izdevumi. Un visbeidzot – ja ir liels būvmateriālu pasūtījums, ilgi jāgaida, kamēr to piegādās, jo veikali noliktavās tādus apjomus vairs netur,» situāciju skaidro J.Veiss. Tiesa, viņa uzņēmumam pagaidām apgrozāmo līdzekļu pietiek, turklāt pie tirgotājiem iemantota uzticība.
