Tirgus apstākļi ir labvēlīgi dzīvojamo māju celtniecībai
Intervija ar SIA "AUGSTSKOLA PLUS" direktori Laimdotu Šnīderi.
Intervija ar SIA "AUGSTSKOLA PLUS" direktori Laimdotu Šnīderi.
SIA "Augstskola plus" ir dibināta 1997. gadā kā dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Augstskola" meitas uzņēmums, lai specializētos dzīvojamo māju celtniecībā un lai nošķirtu dzīvojamo māju celtniecības un apsaimniekošanas funkcijas.
Kā gājis pa šo laiku? Cik mājas uzceltas?
Šoruden ekspluatācijā tika nodota dzīvojamo māju kompleksa "Torņakalna pakavs" 1. kārta ar 62 dzīvokļiem, kas tādejādi mūsu uzcelto dzīvokļu skaitu papildina līdz 468. Līdz nākamā gada maijam plānojam nodot ekspluatācijā šī kompleksa 2. kārtu ar 21 dzīvokli un 5 biroju telpām. Balstoties uz iepriekšējo piecu realizēto projektu rezultātiem, jāsecina, ka "Augstskola plus" objektīvi ir izveidojusies par vienu no pieredzējušākajām nozares kompānijām Latvijas tirgū. Grūtākais laiks bija 1995. - 1996. gads, kad banku krīze Latvijā būtiski samazināja dzīvokļu pircēju skaitu. Tagad grūtības tirgus apstākļu dēļ ir mazinājušās. Pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem ir strauji pieaudzis.
Kā izpaužas jūsu uzņēmuma reālā darbība? Kā atrodat vietas jaunu ēku būvniecībai?
Līdz šim pirkām nepabeigtas daudzdzīvokļu māju jaunbūves, veicām būvkonstrukciju ekspertīzes un izbūvējām tās līdz galam. Kopumā šoruden nodevām jau sesto šādu māju. Šobrīd gandrīz visas nepabeigtās ēkas jau ir nopirktas, un mums ir jādomā par zemes iegādi jaunu māju celtniecībai. Jauna projekta uzsākšanai jau esam iegājušies 3 hektārus zemes Ziepniekkalnā. Šeit plānojam izbūvēt aptuveni 700 dzīvokļus 42 000 m? apmērā, telpas birojiem, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumiem 1028 m? apmērā, kā arī nodrošināt jaunu autostāvvietu izbūvi vairāk nekā 700 automašīnām.
Vai nepabeigtu ēku būvniecība nerada sarežģījumus?
Rada. Piemēram, "Torņakalna pakavs" bija atsevišķi stāvoša nepabeigta jaunbūve, tās celtniecības laikā radās dažādas problēmas, piemēram, kā šo atsevišķi stāvošo ēku harmonizēt ar apkārtējo vidi. Problēmas radīja arī daudzi tehniski jautājumi, piemēram, samazināts dzīvokļu griestu augstums atsevišķos stāvos, papildus izdevumus radīja esošo būvkonstrukciju ekspertīze, savukārt nesošo sienu plānojums ierobežoja dzīvokļu brīvu pārplānojumu. Lai izvairītos no tamlīdzīgiem sarežģījumiem, nākotnē pirksim lielākus zemes gabalus un veidosim mikrorajonus, kur celsim dzīvojamo māju kompleksus. Tas ļaus mums kontrolēt projektēšanas un būvniecības procesus visās celtniecības stadijās un izslēgs tamlīdzīgas problēmas.
Kādas ir būtiskākās klientu prasības, iegādājoties dzīvokli? Vai izdodas tās apmierināt?
Šis ir ļoti būtisks jautājums. Mēs gribam noskaidrot, ko šodien pircējs saprot ar jēdzienu "labs dzīvoklis" un kādas komponentes tas sevī ietver. Kādu komforta līmeni iedzīvotājs sagaida, maksājot Ls 400- 500 par vienu kvadrātmetru.
Diezin vai tās būs tikai "melnās grīdas" un sienas bez apdares. Šodienas pircējs grib, lai viņa mājoklis atrastos estētiski pievilcīgā un jau sakārtotā vidē, kura ir droša. Tas nozīmē, ka mums kā celtniecības organizatoriem ir jāparūpējas, lai dzīvojamās mājas netiktu celtas ģeogrāfiski neizdevīgā, ar infrastruktūras objektiem nabadzīgā vidē.
Šodienas pircējs ir prasīgs un viņam ir svarīgi, lai mājai tiktu nodrošināta pienācīga apsaimniekošana un apsardze, lai netraucēti mājas tuvumā varētu novietot savu automašīnu, lai mājas tuvumā būtu veikali, sadzīves pakalpojumu un atpūtas kompleksi, bērnudārzi un skolas.
Šobrīd mūsu kompānija uzsākusi darbu pie iedzīvotāju aptaujas organizēšanas, lai sīkāk izpētītu klientu vajadzības. Uzskatām, ka klientu vajadzību apzināšana un maksimāla to ievērošana tālākajā dzīvojamo māju celtniecības procesā ir tas aspekts, kas nodrošinās dzīvojamo māju celtniecības kompānijām veiksmi tālākajā dzīvokļu tirdzniecībā. Klientu vēlmju izzināšana šodien ir sava veida panākumu ķīla nozares kompāniju konkurencē.
Daudzus paaugstinātu komfortu nodrošinošus elementus jau esam realizējuši mūsu iepriekšējos projektos. Piemēram, dzīvojamās mājās Valdeķu ielā un "Torņkalna pakavā". Šos objektus mēs pieteicām ar preču zīmi "gudrā māja". Eiropas valstīs komforts, ko piedāvā "gudrā māja" jau sen nav nekāds jaunums vai izņēmums.
Atsevišķi "gudrās mājas" elementi tika realizēti arī agrīnajos "Augstskola plus" projektos. Šobrīd mūsu mērķis ir maksimāli paplašināt "gudrās mājas" piedāvāto pakalpojumu grozu, nepalielinot cenu par dzīvokļa kvadrātmetru.
Cenšamies dzīvokļus veidot tā, lai klientiem tie būtu maksimāli ērti - lai katrā dzīvoklī varētu regulēt siltuma patēriņu, lai tie ietvertu klientu vēlmes plānojuma ziņā, lai pircējam būtu pieejami interneta, kabeļtelevīzijas, pretugunsgrēka signalizācijas, mājas un autostāvvietu apsardzes pakalpojumi utml
Ir skaidrs, ka katram dzīvoklim nepieciešama viena vieta automašīnai, iekšpagalmiem ir jābūt tādiem, lai tajos būtu patīkami uzturēties - cilvēkiem ir nepieciešamas ne tikai tehniskās, bet arī estētiskās ērtības un mājīguma aura.
Ja par tehniskiem jautājumiem ir skaidrība, tad telpu izvietojums dzīvoklī, kāpņu telpu un citi arhitektoniski jautājumi līdz galam nav atrisināti. Mēs ļoti labprāt uzklausītu dzīvokļu pircēju domas par to, kādam ir jābūt labam, ērtam dzīvoklim. Šobrīd nav standartu, pēc kuriem šajā ziņā vadīties. Ja pircēji par šādām lietām padomātu, mums visiem būtu vieglāk strādāt.
Kāda ir citu valstu pieredze šajā ziņā?
Atvaļinājuma laikā man bija izdevība apmeklēt Romu un, protams, pievērsu uzmanību turienes dzīvojamām ēkām. Atmiņā palicis kāds dzīvojamo ēku mikrorajons ar sešām daudzstāvu ēkām iežogotā teritorijā, kur katrai no ēkām bija atšķirīgs krāsojums, bet mājām doti ziedu nosaukumi. Tā man šķita interesanta doma. Lai atrisinātu situāciju, ka pirmajos stāvos parasti ir grūtības ar dzīvokļu pārdošanu, ēka bija būvēta uz augstiem pāļiem un zem tās atradās automašīnu novietne. Šo ērto problēmas risinājumu Latvijas atšķirīgo klimatisko apstākļu dēļ mēs diemžēl nevaram pārņemt. Mums ir ļoti daudz jāstrādā pie ēku kopējā dizaina jautājuma, un māju un vides harmonizācijas problēmas, jo bieži vien ir tā, ka ārzemju viesi, kas ierauga Latvijas dzīvojamās mājas, domā, ka tas ir maznodrošināto rajons. Tāpēc mēs plānojam celt mājas grupās, veidot jaukus iekšpagalmus, gribam, lai cilvēki lepojas, ka dzīvo tādā mājā.
Cik liels ir pieprasījums pēc jūsu dzīvokļiem? Vai tiem visiem jau ir atrasti saimnieki?
Uzskatu, ka mums ir veicies. Iepriekšējo māju pabeidzām 2002. gadā, tajā uz nodošanas brīdi nepārdots bija tikai viens dzīvoklis. "Torņkalna pakavā" vēl ir brīvi 6 dzīvokļi - tas arī nav slikts rādītājs. Praktiski nekādas reklāmas mūsu dzīvokļiem nav. Pārsvarā dzīvokļus izpārdodam vēl pirms māja nodota ekspluatācijā.
Nav noslēpums, ka lielai daļai dzīvokļu pircēju būtisks ir cenu jautājums. Kādas cenas ir jūsu dzīvokļiem?
Dzīvokļu cenas mūsu realizētajos projektos ir nedaudz zemākas par vidējām tirgus cenām. Mūsu vidējā piedāvātā cena ir 386 lati par kvadrātmetru. Jaunceļamajās mājās kvadrātmetra cena droši vien būs par aptuveni 20 latiem augstāka. Šobrīd tirgus cenas ir piemērotas tam, lai varētu strādāt - celtniecības izmaksas nav augstākas par dzīvokļu cenām.
Kādas ir nākotnes prognozes? Kā jums šķiet, vai dzīvokļu cenas turpinās augt?
Domāju, ka jaunuzceltu dzīvokļu cenas paliks tāda līmenī, kādā ir šobrīd, varbūt mazliet augs, palielinoties dzīvokļu kvalitātei. Saskaņā ar pircēju vēlmēm tiks uzlabota dzīvokļu kvalitāte, tas atsauksies uz cenu. Ceru, ka samazināsies lietotu dzīvokļu cenas, un apsaimniekotāji aizdomāsies, ka vairāk līdzekļu jāiegulda to sakārtošanā. Konkurences apstākļos pārmaksa nav iespējama. Domāju, ka cenas visiem jaunajiem dzīvokļiem stabilizēsies - tās būs 400 - 600 latu robežās par kvadrātmetru.
Esmu dzirdējusi, ka Rīgas domē jau ir, ja nemaldos, ap 10 tūkstoši cilvēku, kas stāv rindā uz dzīvokļiem. Vai Rīga drīz nekļūs par mazu visiem, kas šeit grib dzīvot?
Rīgas pilsētā ir vēl daudz neapbūvētas teritorijas, tur jāsāk būvēt. Piemēram, Dreiliņi- tur varētu uzbūvēt vismaz 1000 dzīvokļus. Ap Rīgu ir vēl daudz neapbūvētu pļavu. Domāju, ka problēma radīsies citur - pieaugot cilvēku maksātspējai, tiks pamestas tās mājas, kuras nav pietiekami kvalitatīvas.
Kāds jums pašai bija posms līdz šim darbam? Vai esat speciāli mācījusies būvniecību?
Mana tagadējā nodarbošanās lielā mērā ir nejaušība. Kopš augstskolas pabeigšanas līdz 1997. gadam braukāju uz Rīgu ar vilcienu no Jelgavas. Pāris stundas dienā pagāja ceļā, līdz ar to sāku interesēties par dzīvokli Rīgā. Strādāju Latvijas Universitātē par pasniedzēju, kad radās iespēja dibināt dzīvokļu īpašnieku sabiedrības. Izmantoju šo iespēju. Mani ievēlēja par valdes priekšsēdētāju. Domāju, ka tas būs uz neilgu laiku, taču tā sagadījies, ka dzīvojamo māju apsaimniekošanas lauciņā darbojos nu jau 10 gadus. Paralēli apsaimniekošanai nonācām arī pie jaunu dzīvojamo māju būvniecības. Visu laiku nācās apgūt jaunas zināšanas- gan juridiskās, gan tehniskās, gan menedžmenta. Pēc pamatizglītības esmu fiziķe, bet ēku būvniecībā ir jāzina daudzi fizikas likumi.
Vai nav grūti apvienot šos divus atšķirīgos darbus- pasniedzējas un uzņēmējas?
Ir grūti.
Nākas strādāt virsstundas?
Jā. Lai gan mani darbinieki šobrīd ir izauguši līdz tādam līmenim, ka viss iet uz priekšu arī, ja manis nav klāt. Pirmie gadi visiem uzņēmējiem ir vissmagākie, pēc tam viss nostājas savās vietas. Man tagad atliek vien meklēt jaunas idejas, lai varētu labāk pārdot dzīvokļus.
Vai viens darbs nav kā atslodze no otra?
Jā, tā arī ir. Zinu daudzus kolēģus, kuri turpina strādāt par pasniedzējiem, kaut arī finansiāli tas nav tik nepieciešams. Tas ir darbs sirdij. Lekciju man nav daudz, tāpēc tās nenogurdina. Bez tam man lekcijās noder informācija, ko esmu ieguvusi praktiskajā darbā. Visus piemērus studentiem minu no būvniecības. Piemēram, vai zināt, kāpēc virs radiatoriem pie griestiem ir tumšāksģ
Hmm..
Tas tāpēc, ka virs radiatoriem veidojas siltā gaisa konventīvā kustība uz augšu, paceļot arī putekļus.
Katram cilvēkam ir nepieciešams kaut kas - lieta, vieta, cilvēki, kas uzlādē un dod enerģiju. Kas ir šīs jūsu lietas?
Labprāt kopā ar mazmeitu un citiem ģimenes locekļiem dodos uz laukiem, mežiem, jūrmalu. Grāmatu lasīšana ir hobijs, kuram man katastrofāli pietrūkst laika. Visu mūžu esmu centusies iegūt jaunas zināšanas un tagad jūtu diskomfortu, ka tam neatliek laika tik daudz, cik es to vēlētos.
Linda Tunte,
www.building.lv
SIA "Augstskola plus" ir dibināta 1997. gadā kā dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Augstskola" meitas uzņēmums, lai specializētos dzīvojamo māju celtniecībā un lai nošķirtu dzīvojamo māju celtniecības un apsaimniekošanas funkcijas.
Kā gājis pa šo laiku? Cik mājas uzceltas?
Šoruden ekspluatācijā tika nodota dzīvojamo māju kompleksa "Torņakalna pakavs" 1. kārta ar 62 dzīvokļiem, kas tādejādi mūsu uzcelto dzīvokļu skaitu papildina līdz 468. Līdz nākamā gada maijam plānojam nodot ekspluatācijā šī kompleksa 2. kārtu ar 21 dzīvokli un 5 biroju telpām. Balstoties uz iepriekšējo piecu realizēto projektu rezultātiem, jāsecina, ka "Augstskola plus" objektīvi ir izveidojusies par vienu no pieredzējušākajām nozares kompānijām Latvijas tirgū. Grūtākais laiks bija 1995. - 1996. gads, kad banku krīze Latvijā būtiski samazināja dzīvokļu pircēju skaitu. Tagad grūtības tirgus apstākļu dēļ ir mazinājušās. Pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem ir strauji pieaudzis.
Kā izpaužas jūsu uzņēmuma reālā darbība? Kā atrodat vietas jaunu ēku būvniecībai?
Līdz šim pirkām nepabeigtas daudzdzīvokļu māju jaunbūves, veicām būvkonstrukciju ekspertīzes un izbūvējām tās līdz galam. Kopumā šoruden nodevām jau sesto šādu māju. Šobrīd gandrīz visas nepabeigtās ēkas jau ir nopirktas, un mums ir jādomā par zemes iegādi jaunu māju celtniecībai. Jauna projekta uzsākšanai jau esam iegājušies 3 hektārus zemes Ziepniekkalnā. Šeit plānojam izbūvēt aptuveni 700 dzīvokļus 42 000 m? apmērā, telpas birojiem, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumiem 1028 m? apmērā, kā arī nodrošināt jaunu autostāvvietu izbūvi vairāk nekā 700 automašīnām.
Vai nepabeigtu ēku būvniecība nerada sarežģījumus?
Rada. Piemēram, "Torņakalna pakavs" bija atsevišķi stāvoša nepabeigta jaunbūve, tās celtniecības laikā radās dažādas problēmas, piemēram, kā šo atsevišķi stāvošo ēku harmonizēt ar apkārtējo vidi. Problēmas radīja arī daudzi tehniski jautājumi, piemēram, samazināts dzīvokļu griestu augstums atsevišķos stāvos, papildus izdevumus radīja esošo būvkonstrukciju ekspertīze, savukārt nesošo sienu plānojums ierobežoja dzīvokļu brīvu pārplānojumu. Lai izvairītos no tamlīdzīgiem sarežģījumiem, nākotnē pirksim lielākus zemes gabalus un veidosim mikrorajonus, kur celsim dzīvojamo māju kompleksus. Tas ļaus mums kontrolēt projektēšanas un būvniecības procesus visās celtniecības stadijās un izslēgs tamlīdzīgas problēmas.
Kādas ir būtiskākās klientu prasības, iegādājoties dzīvokli? Vai izdodas tās apmierināt?
Šis ir ļoti būtisks jautājums. Mēs gribam noskaidrot, ko šodien pircējs saprot ar jēdzienu "labs dzīvoklis" un kādas komponentes tas sevī ietver. Kādu komforta līmeni iedzīvotājs sagaida, maksājot Ls 400- 500 par vienu kvadrātmetru.
Diezin vai tās būs tikai "melnās grīdas" un sienas bez apdares. Šodienas pircējs grib, lai viņa mājoklis atrastos estētiski pievilcīgā un jau sakārtotā vidē, kura ir droša. Tas nozīmē, ka mums kā celtniecības organizatoriem ir jāparūpējas, lai dzīvojamās mājas netiktu celtas ģeogrāfiski neizdevīgā, ar infrastruktūras objektiem nabadzīgā vidē.
Šodienas pircējs ir prasīgs un viņam ir svarīgi, lai mājai tiktu nodrošināta pienācīga apsaimniekošana un apsardze, lai netraucēti mājas tuvumā varētu novietot savu automašīnu, lai mājas tuvumā būtu veikali, sadzīves pakalpojumu un atpūtas kompleksi, bērnudārzi un skolas.
Šobrīd mūsu kompānija uzsākusi darbu pie iedzīvotāju aptaujas organizēšanas, lai sīkāk izpētītu klientu vajadzības. Uzskatām, ka klientu vajadzību apzināšana un maksimāla to ievērošana tālākajā dzīvojamo māju celtniecības procesā ir tas aspekts, kas nodrošinās dzīvojamo māju celtniecības kompānijām veiksmi tālākajā dzīvokļu tirdzniecībā. Klientu vēlmju izzināšana šodien ir sava veida panākumu ķīla nozares kompāniju konkurencē.
Daudzus paaugstinātu komfortu nodrošinošus elementus jau esam realizējuši mūsu iepriekšējos projektos. Piemēram, dzīvojamās mājās Valdeķu ielā un "Torņkalna pakavā". Šos objektus mēs pieteicām ar preču zīmi "gudrā māja". Eiropas valstīs komforts, ko piedāvā "gudrā māja" jau sen nav nekāds jaunums vai izņēmums.
Atsevišķi "gudrās mājas" elementi tika realizēti arī agrīnajos "Augstskola plus" projektos. Šobrīd mūsu mērķis ir maksimāli paplašināt "gudrās mājas" piedāvāto pakalpojumu grozu, nepalielinot cenu par dzīvokļa kvadrātmetru.
Cenšamies dzīvokļus veidot tā, lai klientiem tie būtu maksimāli ērti - lai katrā dzīvoklī varētu regulēt siltuma patēriņu, lai tie ietvertu klientu vēlmes plānojuma ziņā, lai pircējam būtu pieejami interneta, kabeļtelevīzijas, pretugunsgrēka signalizācijas, mājas un autostāvvietu apsardzes pakalpojumi utml
Ir skaidrs, ka katram dzīvoklim nepieciešama viena vieta automašīnai, iekšpagalmiem ir jābūt tādiem, lai tajos būtu patīkami uzturēties - cilvēkiem ir nepieciešamas ne tikai tehniskās, bet arī estētiskās ērtības un mājīguma aura.
Ja par tehniskiem jautājumiem ir skaidrība, tad telpu izvietojums dzīvoklī, kāpņu telpu un citi arhitektoniski jautājumi līdz galam nav atrisināti. Mēs ļoti labprāt uzklausītu dzīvokļu pircēju domas par to, kādam ir jābūt labam, ērtam dzīvoklim. Šobrīd nav standartu, pēc kuriem šajā ziņā vadīties. Ja pircēji par šādām lietām padomātu, mums visiem būtu vieglāk strādāt.
Kāda ir citu valstu pieredze šajā ziņā?
Atvaļinājuma laikā man bija izdevība apmeklēt Romu un, protams, pievērsu uzmanību turienes dzīvojamām ēkām. Atmiņā palicis kāds dzīvojamo ēku mikrorajons ar sešām daudzstāvu ēkām iežogotā teritorijā, kur katrai no ēkām bija atšķirīgs krāsojums, bet mājām doti ziedu nosaukumi. Tā man šķita interesanta doma. Lai atrisinātu situāciju, ka pirmajos stāvos parasti ir grūtības ar dzīvokļu pārdošanu, ēka bija būvēta uz augstiem pāļiem un zem tās atradās automašīnu novietne. Šo ērto problēmas risinājumu Latvijas atšķirīgo klimatisko apstākļu dēļ mēs diemžēl nevaram pārņemt. Mums ir ļoti daudz jāstrādā pie ēku kopējā dizaina jautājuma, un māju un vides harmonizācijas problēmas, jo bieži vien ir tā, ka ārzemju viesi, kas ierauga Latvijas dzīvojamās mājas, domā, ka tas ir maznodrošināto rajons. Tāpēc mēs plānojam celt mājas grupās, veidot jaukus iekšpagalmus, gribam, lai cilvēki lepojas, ka dzīvo tādā mājā.
Cik liels ir pieprasījums pēc jūsu dzīvokļiem? Vai tiem visiem jau ir atrasti saimnieki?
Uzskatu, ka mums ir veicies. Iepriekšējo māju pabeidzām 2002. gadā, tajā uz nodošanas brīdi nepārdots bija tikai viens dzīvoklis. "Torņkalna pakavā" vēl ir brīvi 6 dzīvokļi - tas arī nav slikts rādītājs. Praktiski nekādas reklāmas mūsu dzīvokļiem nav. Pārsvarā dzīvokļus izpārdodam vēl pirms māja nodota ekspluatācijā.
Nav noslēpums, ka lielai daļai dzīvokļu pircēju būtisks ir cenu jautājums. Kādas cenas ir jūsu dzīvokļiem?
Dzīvokļu cenas mūsu realizētajos projektos ir nedaudz zemākas par vidējām tirgus cenām. Mūsu vidējā piedāvātā cena ir 386 lati par kvadrātmetru. Jaunceļamajās mājās kvadrātmetra cena droši vien būs par aptuveni 20 latiem augstāka. Šobrīd tirgus cenas ir piemērotas tam, lai varētu strādāt - celtniecības izmaksas nav augstākas par dzīvokļu cenām.
Kādas ir nākotnes prognozes? Kā jums šķiet, vai dzīvokļu cenas turpinās augt?
Domāju, ka jaunuzceltu dzīvokļu cenas paliks tāda līmenī, kādā ir šobrīd, varbūt mazliet augs, palielinoties dzīvokļu kvalitātei. Saskaņā ar pircēju vēlmēm tiks uzlabota dzīvokļu kvalitāte, tas atsauksies uz cenu. Ceru, ka samazināsies lietotu dzīvokļu cenas, un apsaimniekotāji aizdomāsies, ka vairāk līdzekļu jāiegulda to sakārtošanā. Konkurences apstākļos pārmaksa nav iespējama. Domāju, ka cenas visiem jaunajiem dzīvokļiem stabilizēsies - tās būs 400 - 600 latu robežās par kvadrātmetru.
Esmu dzirdējusi, ka Rīgas domē jau ir, ja nemaldos, ap 10 tūkstoši cilvēku, kas stāv rindā uz dzīvokļiem. Vai Rīga drīz nekļūs par mazu visiem, kas šeit grib dzīvot?
Rīgas pilsētā ir vēl daudz neapbūvētas teritorijas, tur jāsāk būvēt. Piemēram, Dreiliņi- tur varētu uzbūvēt vismaz 1000 dzīvokļus. Ap Rīgu ir vēl daudz neapbūvētu pļavu. Domāju, ka problēma radīsies citur - pieaugot cilvēku maksātspējai, tiks pamestas tās mājas, kuras nav pietiekami kvalitatīvas.
Kāds jums pašai bija posms līdz šim darbam? Vai esat speciāli mācījusies būvniecību?
Mana tagadējā nodarbošanās lielā mērā ir nejaušība. Kopš augstskolas pabeigšanas līdz 1997. gadam braukāju uz Rīgu ar vilcienu no Jelgavas. Pāris stundas dienā pagāja ceļā, līdz ar to sāku interesēties par dzīvokli Rīgā. Strādāju Latvijas Universitātē par pasniedzēju, kad radās iespēja dibināt dzīvokļu īpašnieku sabiedrības. Izmantoju šo iespēju. Mani ievēlēja par valdes priekšsēdētāju. Domāju, ka tas būs uz neilgu laiku, taču tā sagadījies, ka dzīvojamo māju apsaimniekošanas lauciņā darbojos nu jau 10 gadus. Paralēli apsaimniekošanai nonācām arī pie jaunu dzīvojamo māju būvniecības. Visu laiku nācās apgūt jaunas zināšanas- gan juridiskās, gan tehniskās, gan menedžmenta. Pēc pamatizglītības esmu fiziķe, bet ēku būvniecībā ir jāzina daudzi fizikas likumi.
Vai nav grūti apvienot šos divus atšķirīgos darbus- pasniedzējas un uzņēmējas?
Ir grūti.
Nākas strādāt virsstundas?
Jā. Lai gan mani darbinieki šobrīd ir izauguši līdz tādam līmenim, ka viss iet uz priekšu arī, ja manis nav klāt. Pirmie gadi visiem uzņēmējiem ir vissmagākie, pēc tam viss nostājas savās vietas. Man tagad atliek vien meklēt jaunas idejas, lai varētu labāk pārdot dzīvokļus.
Vai viens darbs nav kā atslodze no otra?
Jā, tā arī ir. Zinu daudzus kolēģus, kuri turpina strādāt par pasniedzējiem, kaut arī finansiāli tas nav tik nepieciešams. Tas ir darbs sirdij. Lekciju man nav daudz, tāpēc tās nenogurdina. Bez tam man lekcijās noder informācija, ko esmu ieguvusi praktiskajā darbā. Visus piemērus studentiem minu no būvniecības. Piemēram, vai zināt, kāpēc virs radiatoriem pie griestiem ir tumšāksģ
Hmm..
Tas tāpēc, ka virs radiatoriem veidojas siltā gaisa konventīvā kustība uz augšu, paceļot arī putekļus.
Katram cilvēkam ir nepieciešams kaut kas - lieta, vieta, cilvēki, kas uzlādē un dod enerģiju. Kas ir šīs jūsu lietas?
Labprāt kopā ar mazmeitu un citiem ģimenes locekļiem dodos uz laukiem, mežiem, jūrmalu. Grāmatu lasīšana ir hobijs, kuram man katastrofāli pietrūkst laika. Visu mūžu esmu centusies iegūt jaunas zināšanas un tagad jūtu diskomfortu, ka tam neatliek laika tik daudz, cik es to vēlētos.
Linda Tunte,
www.building.lv
