Tirgus pārskats: kāds ir kvalitatīvu biroja telpu tirgus Rīgā?
Pēdējā desmitgadē pieaudzis kvalitatīvu biroju telpu platību apjoms, lielākoties telpas tiek nomātas, tāpēc pirkuma darījumi notiek salīdzinoši reti. Lai pilnveidotu šo komercobjektu masveida vērtēšanu, nepieciešams apkopot nomas datus, kas šobrīd Valsts zemes dienestam (VZD) nav pieejami, tā secināts VZD jaunākajā nekustamo īpašumu (NĪ) tirgus pārskatā.
Pārskatā analizēts komercobjektu segmenta daļas – biroju telpu un ēku tirgus Rīgā. Šobrīd visvairāk biroju telpu platības biroju ēkās ir Vecrīgā, bet strauji attīstās atsevišķa biznesa zonas mikrovide, piemēram, Skanstes ielas rajonā. Šajā rajonā 10% biroju telpu ir koncentrētas jaunās biroju ēkās.
Pēdējā desmitgadē līdz ar ekonomikas attīstību Rīgā ir uzbūvētas daudz jaunas biroja ēkas, kas kvalitātes ziņā ir labākas par padomju laika būvēm. To vērtēšanai nepieciešams pilnveidot masveida (kadastrālās) vērtēšanas modeli, ēkas klasificējot un izdalot atbilstošai klasei būtiskās pazīmes, kā arī vērtēšanā izmantojot ienākumu metodi, kur nepieciešami nomas dati. Šobrīd VZD pieejamie komercobjektu nomas dati nav izmantojami metodes īstenošanai.
Lai pilnveidotu komercobjektu masveida vērtēšanu un varētu iegūt derīgus tirgus datus, 2012. gadā Ministru kabinetā tika pieņemts rīkojums "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju", kur bez citiem kadastrālās vērtēšanas uzlabojumiem tiek paredzēta komercobjektu nomas datu apkopošana un to izmantošana kadastrālajai vērtēšanai.
Koncepcija piedāvā 3 nomas datu uzkrāšanas variantus: informāciju par ieņēmumiem no nekustamā īpašuma iznomāšanas saņem un uzkrāj Valsts ieņēmumu dienests (VID), informāciju uzkrāj Tiesu administrācija (Zemesgrāmata) vai trešais variants – NĪ nomas informācijas iegūst, veicot nomas tirgus monitorings, kur iesaistās NĪ vērtētāji, tirgotāji un pārvaldnieki. Lai arī kadastrālas vērtēšanas vajadzībām vispiemērotākais būtu variants, kad nomas informāciju uzkrāj VID, tomēr ņemot vērā administratīvo slogu, Ministru kabinets atbalstījis NĪ profesionāļu iesaistīšanos šajā procesā.
Visvairāk biroja telpas Rīgā atrodas biroju ēkās (aptuveni 86%), bet visvairāk pirkuma darījumu notiek ar telpām daudzdzīvokļu mājās. To izskaidro praktisks apstāklis, proti, šādas telpas bez īpašām tehniskām grūtībām var transformēt abos virzienos. Piemēram, nereti NĪ sludinājumos vēsta, ka tiek piedāvāts dzīvoklis, kas šobrīd tiek izmantots biroja vajadzībām.
Kopumā komercobjektu tirgus (pirkuma darījumi ar biroja ēkām un telpām), salīdzinot ar mājokļu tirgu, ir mazāk aktīvs. Pēdējos piecos gados komercobjektu tirgus apjoms ir svārstījies robežās no 50 līdz 200 darījumiem mēnesī.
Pilns tirgus pārskats lasāms specializētajā nekustamā īpašuma vērtēšanas mājas lapā www.kadastralavertiba.lv.