Tralmaks: tiesas lēmums par patvaļīgo būvi Brīvības ielā 120 var veicināt nekontrolētu apbūvi Rīgā
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedums, ar kuru atcelts Rīgas domes lēmums par patvaļīgas būvniecības objekta Brīvības ielā 120 nojaukšanu, ir precedents, kas var izraisīt nekontrolētu apbūvi pilsētā, uzskata Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks.
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedums, ar kuru atcelts Rīgas domes lēmums par patvaļīgas būvniecības objekta Brīvības ielā 120 nojaukšanu, ir precedents, kas var izraisīt nekontrolētu apbūvi pilsētā, uzskata Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes projektu koordinators sabiedrisko attiecību jautājumos Dzintars Zaļūksnis, visticamāk, Tralmaks pieņemšot lēmumu par tiesas sprieduma pārsūdzēšanu, taču vispirms esot nepieciešams iepazīties ar pilnu tiesas spriedumu un konsultēties ar juristiem.
LETA jau ziņoja, ka vakar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa atcēla Rīgas domes 2002.gada 11.jūnija lēmumu par patvaļīgas būvniecības objekta Rīgā, Brīvības ielā 120, nojaukšanu. Tiesas spriedums pārsūdzams 20 dienu laikā.
Ar sūdzību tiesā pret Rīgas domi bija vērsusies zemes īpašniece Elvīra Krjukova un šajā vietā būvējamā lielveikala pasūtītājs un apsaimniekotājs "Namsaimnieks R".
Rīgas domes pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns pēc tiesas sēdes pauda, ka spriedums, visticamāk, tiks pārsūdzēts. Viņaprāt, tiesa lietas izskatīšanā ņēmusi vērā tikai formālus faktus, piemēram, to, ka Rīgas domes 11.jūnija lēmums par patvaļīgas būves nojaukšanu ir nosūtīts nevis piecu dienu laikā, kā to paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumi, bet 26.jūnijā. Advokāts atzina, ka lēmumā nebija norādīti normatīvo aktu panti, kādus ir pārkāpis būvētājs, kā arī netika noteikti samērīgi termiņi, kādā minētais objekts būtu jānojauc. Rīgas domes vēstule nosūtīta 26.jūnijā, bet būve bija jānojauc jau līdz 1.jūlijam.
Taču šo formālo prasību neievērošana nemazina Rīgas domes lēmuma tiesiskumu un tā būtību, nepadara to spēkā neesošu, uzskata advokāts.
Rīgas domes pārstāvis uzskata, ka tiesa neņēma vērā notikušā būtību, ka tika veikta patvaļīga būvniecība bez visa nepieciešamā saskaņojuma. Celtnieki nebija saņēmuši būvatļauju, nebija saņemts arī arhitektūras plānošanas uzdevums. Līdz šim brīdim nav arī izstrādāts objekta būvprojekts un būvniecība notiek Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.
Kā ziņots, domes lēmums par objekta Brīvības ielā 120 nojaukšanu tika pieņemts, konstatējot normatīvo aktu pārkāpumu, uzsākot būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā bez būvatļaujas saņemšanas Rīgas pilsētas būvvaldē. Savukārt lielveikala celtniecības darbu pasūtītājs "Namsaimnieks R" vērsās tiesā, un tā apturēja domes lēmumu par nelikumīgi celtās ēkas nojaukšanu.
Šā gada martā "Namsaimnieks R" vērsās Rīgas domē ar lūgumu rast iespēju turpināt būvniecību Brīvības ielā 120, taču Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks noraidīja iespēju vienoties.
Valsts būvinspekcijas ekspertu slēdzienā norādīts, ka nav pieļaujama būvdarbu turpināšana šajā objektā līdz būvatļaujas saņemšanai, taču tajā nav teikts par nepieciešamību nojaukt jau realizēto būvniecības apjomu. Slēdzienā arī teikts, ka būvobjekts "principiāli nav pretrunā ar Rīgas pilsētas apbūves noteikumu prasībām".
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes projektu koordinators sabiedrisko attiecību jautājumos Dzintars Zaļūksnis, visticamāk, Tralmaks pieņemšot lēmumu par tiesas sprieduma pārsūdzēšanu, taču vispirms esot nepieciešams iepazīties ar pilnu tiesas spriedumu un konsultēties ar juristiem.
LETA jau ziņoja, ka vakar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa atcēla Rīgas domes 2002.gada 11.jūnija lēmumu par patvaļīgas būvniecības objekta Rīgā, Brīvības ielā 120, nojaukšanu. Tiesas spriedums pārsūdzams 20 dienu laikā.
Ar sūdzību tiesā pret Rīgas domi bija vērsusies zemes īpašniece Elvīra Krjukova un šajā vietā būvējamā lielveikala pasūtītājs un apsaimniekotājs "Namsaimnieks R".
Rīgas domes pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns pēc tiesas sēdes pauda, ka spriedums, visticamāk, tiks pārsūdzēts. Viņaprāt, tiesa lietas izskatīšanā ņēmusi vērā tikai formālus faktus, piemēram, to, ka Rīgas domes 11.jūnija lēmums par patvaļīgas būves nojaukšanu ir nosūtīts nevis piecu dienu laikā, kā to paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumi, bet 26.jūnijā. Advokāts atzina, ka lēmumā nebija norādīti normatīvo aktu panti, kādus ir pārkāpis būvētājs, kā arī netika noteikti samērīgi termiņi, kādā minētais objekts būtu jānojauc. Rīgas domes vēstule nosūtīta 26.jūnijā, bet būve bija jānojauc jau līdz 1.jūlijam.
Taču šo formālo prasību neievērošana nemazina Rīgas domes lēmuma tiesiskumu un tā būtību, nepadara to spēkā neesošu, uzskata advokāts.
Rīgas domes pārstāvis uzskata, ka tiesa neņēma vērā notikušā būtību, ka tika veikta patvaļīga būvniecība bez visa nepieciešamā saskaņojuma. Celtnieki nebija saņēmuši būvatļauju, nebija saņemts arī arhitektūras plānošanas uzdevums. Līdz šim brīdim nav arī izstrādāts objekta būvprojekts un būvniecība notiek Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.
Kā ziņots, domes lēmums par objekta Brīvības ielā 120 nojaukšanu tika pieņemts, konstatējot normatīvo aktu pārkāpumu, uzsākot būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā bez būvatļaujas saņemšanas Rīgas pilsētas būvvaldē. Savukārt lielveikala celtniecības darbu pasūtītājs "Namsaimnieks R" vērsās tiesā, un tā apturēja domes lēmumu par nelikumīgi celtās ēkas nojaukšanu.
Šā gada martā "Namsaimnieks R" vērsās Rīgas domē ar lūgumu rast iespēju turpināt būvniecību Brīvības ielā 120, taču Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks noraidīja iespēju vienoties.
Valsts būvinspekcijas ekspertu slēdzienā norādīts, ka nav pieļaujama būvdarbu turpināšana šajā objektā līdz būvatļaujas saņemšanai, taču tajā nav teikts par nepieciešamību nojaukt jau realizēto būvniecības apjomu. Slēdzienā arī teikts, ka būvobjekts "principiāli nav pretrunā ar Rīgas pilsētas apbūves noteikumu prasībām".
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
