Trijos gados kultūras objektu renovācijā vēlas ieguldīt Ls 35,7 miljonus
Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) izstrādājusi programmu "Mantojums - 2018", kas paredz triju gadu laikā ieguldīt kultūras objektu renovācijā 35 739 000 latu, bet līdz Latvijas valsts 100 gadu jubilejai 2018.gadā savest kārtībā visus 105 kultūras objektus, kurus KM nodod VNĪ valdījumā.
Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) izstrādājusi programmu "Mantojums - 2018", kas paredz triju gadu laikā ieguldīt kultūras objektu renovācijā 35 739 000 latu, bet līdz Latvijas valsts 100 gadu jubilejai 2018.gadā savest kārtībā visus 105 kultūras objektus, kurus KM nodod VNĪ valdījumā.
KM vēlas, lai Ministru kabinets apņemas attiecīgās kultūras celtnes valsts vajadzībām nomāt no VNĪ par nomas maksu, kas pilnībā sedz to restaurācijas un uzturēšanas izdevumus. Balstoties uz šīm valdības garantijām, VNĪ varēs ņemt kredītus konkrētu celtņu atjaunošanai.
Ņemot vērā, ka VNĪ ir valsts kapitālsabiedrība, kuras ņemtie kredīti neatstāj ietekmi uz budžeta deficītu, tas, pēc KM domām, ir vienīgais reālais veids, kā savest šīs ēkas kārtībā.
Renovācijas pirmās kārtas grafikā ir iekļauta arī Rīgas pils renovācija, kurai kopumā nepieciešami 25 000 000 latu, bet līdz 2009.gadam tai paredzēts atvēlēt tikai 760 000 latu, kuri tiks izlietoti koncepcijas izstrādei, arheoloģiskajiem izrakumiem, kā arī skiču un tehniskā projekta izstrādei.
Savukārt Okupācijas muzeja rekonstrukciju iecerēts pabeigt jau 2008.gadā, ieguldot kopumā 1 500 000 latu. Šodien preses konferencē kultūras ministre Helēna Demakova (TP) prognozēja, ka "nākamajos sasaukumos Rīgas domes politiskais sastāvs būtiski mainīsies un Okupācijas muzejs, visticamāk, nākotnē nebūs galvaspilsētas pašvaldības rūpju objekts".
Rakstniecības muzeja telpu rekonstrukcijā plānots ieguldīt 2 500 000 latu, Ārzemju mākslas muzejā, pielāgojot tā vajadzībām Biržas ēku, - 5 500 000 latu, muzeju krātuvju kompleksa izbūvē Rīgā, Pulka ielā, - 16 350 000 latu, Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijā - 4 250 000 latu, Lielās ģildes rekonstrukcijā - 2 450 000 latu.
Atsevišķus rekonstrukcijas darbus tiek solīts veikt arī Raiņa muzejos "Jasmuiža" un "Tadenava", Akuratera muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, E.Smiļģa Teātra muzejā, Ventspils un Liepājas mūzikas vidusskolās, Rīgas Doma kora skolā, Āraišu ezerpilī un Rundāles pils muzejā.
Kultūras objektu sadalījums atjaunošanas laika grafikā esot noteikts, balstoties uz katra objekta stāvokļa, rekonstrukcijas vai attīstības skiču un tehniskā projekta esamības vai neesamības, nacionālās nozīmes un reģionālo aspektu izvērtējumu. Sadalījums pēc atjaunošanas posmiem nav galīgs un saglabājas iespēja mainīt viena vai otra objekta rekonstrukcijas vai būvdarbu laiku, ņemot vērā faktisko situāciju, jo katra objekta atjaunošanas būvdarbu veikšanai nepieciešamās saistības būs atsevišķi jāapstiprina Ministru kabinetam.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks preses konferencē atzina, ka kopējais kultūras infrastruktūras stāvoklis lielākajā daļā Latvijas teritorijas un Rīgā ir neapmierinošs. Sliktā stāvoklī ir ne tikai ēkas, kas nodrošina kultūras pakalpojumu pamatfunkcijas, bet arī citi ar to saistītie infrastruktūras elementi, kam jānodrošina to pilnvērtīga funkcionēšana. Esošā kultūrvide, kas ir palikusi mantojumā no pagātnes, ir morāli un vizuāli novecojusi, tā nav pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Programma plānota kā vidējā termiņa plānošanas dokuments no 2006.gada līdz 2018.gadam, kura sadalīta piecās kārtās, lai pilnībā tiktu atjaunoti un attīstīti visi bijušie KM nekustamie īpašumi.
Pirmais posms plānots no 2006. līdz 2009.gadam, kurā paredzēts atjaunot un attīstīt 17 kultūras objektus, tai skaitā desmit Rīgā un septiņus Latvijas reģionos.
Otrais posms plānots no 2009. līdz 2011.gadam, kurā paredzēts uzlabot desmit kultūras objektus, tai skaitā sešus Rīgā un četrus Latvijas reģionos. Otrās kārtas rekonstrukcijas darbiem plānots atvēlēt 11 330 000 latu.
Nākamās trīs programmas īstenošanas kārtas būs ļoti cieši saistītas ar pirmajā un otrajā posmā paredzēto darbu faktisko izpildi. Pēdējo triju kārtu rekonstrukcijas izmaksas pagaidām nav aprēķinātas.
KM vēlas, lai Ministru kabinets apņemas attiecīgās kultūras celtnes valsts vajadzībām nomāt no VNĪ par nomas maksu, kas pilnībā sedz to restaurācijas un uzturēšanas izdevumus. Balstoties uz šīm valdības garantijām, VNĪ varēs ņemt kredītus konkrētu celtņu atjaunošanai.
Ņemot vērā, ka VNĪ ir valsts kapitālsabiedrība, kuras ņemtie kredīti neatstāj ietekmi uz budžeta deficītu, tas, pēc KM domām, ir vienīgais reālais veids, kā savest šīs ēkas kārtībā.
Renovācijas pirmās kārtas grafikā ir iekļauta arī Rīgas pils renovācija, kurai kopumā nepieciešami 25 000 000 latu, bet līdz 2009.gadam tai paredzēts atvēlēt tikai 760 000 latu, kuri tiks izlietoti koncepcijas izstrādei, arheoloģiskajiem izrakumiem, kā arī skiču un tehniskā projekta izstrādei.
Savukārt Okupācijas muzeja rekonstrukciju iecerēts pabeigt jau 2008.gadā, ieguldot kopumā 1 500 000 latu. Šodien preses konferencē kultūras ministre Helēna Demakova (TP) prognozēja, ka "nākamajos sasaukumos Rīgas domes politiskais sastāvs būtiski mainīsies un Okupācijas muzejs, visticamāk, nākotnē nebūs galvaspilsētas pašvaldības rūpju objekts".
Rakstniecības muzeja telpu rekonstrukcijā plānots ieguldīt 2 500 000 latu, Ārzemju mākslas muzejā, pielāgojot tā vajadzībām Biržas ēku, - 5 500 000 latu, muzeju krātuvju kompleksa izbūvē Rīgā, Pulka ielā, - 16 350 000 latu, Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijā - 4 250 000 latu, Lielās ģildes rekonstrukcijā - 2 450 000 latu.
Atsevišķus rekonstrukcijas darbus tiek solīts veikt arī Raiņa muzejos "Jasmuiža" un "Tadenava", Akuratera muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, E.Smiļģa Teātra muzejā, Ventspils un Liepājas mūzikas vidusskolās, Rīgas Doma kora skolā, Āraišu ezerpilī un Rundāles pils muzejā.
Kultūras objektu sadalījums atjaunošanas laika grafikā esot noteikts, balstoties uz katra objekta stāvokļa, rekonstrukcijas vai attīstības skiču un tehniskā projekta esamības vai neesamības, nacionālās nozīmes un reģionālo aspektu izvērtējumu. Sadalījums pēc atjaunošanas posmiem nav galīgs un saglabājas iespēja mainīt viena vai otra objekta rekonstrukcijas vai būvdarbu laiku, ņemot vērā faktisko situāciju, jo katra objekta atjaunošanas būvdarbu veikšanai nepieciešamās saistības būs atsevišķi jāapstiprina Ministru kabinetam.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks preses konferencē atzina, ka kopējais kultūras infrastruktūras stāvoklis lielākajā daļā Latvijas teritorijas un Rīgā ir neapmierinošs. Sliktā stāvoklī ir ne tikai ēkas, kas nodrošina kultūras pakalpojumu pamatfunkcijas, bet arī citi ar to saistītie infrastruktūras elementi, kam jānodrošina to pilnvērtīga funkcionēšana. Esošā kultūrvide, kas ir palikusi mantojumā no pagātnes, ir morāli un vizuāli novecojusi, tā nav pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Programma plānota kā vidējā termiņa plānošanas dokuments no 2006.gada līdz 2018.gadam, kura sadalīta piecās kārtās, lai pilnībā tiktu atjaunoti un attīstīti visi bijušie KM nekustamie īpašumi.
Pirmais posms plānots no 2006. līdz 2009.gadam, kurā paredzēts atjaunot un attīstīt 17 kultūras objektus, tai skaitā desmit Rīgā un septiņus Latvijas reģionos.
Otrais posms plānots no 2009. līdz 2011.gadam, kurā paredzēts uzlabot desmit kultūras objektus, tai skaitā sešus Rīgā un četrus Latvijas reģionos. Otrās kārtas rekonstrukcijas darbiem plānots atvēlēt 11 330 000 latu.
Nākamās trīs programmas īstenošanas kārtas būs ļoti cieši saistītas ar pirmajā un otrajā posmā paredzēto darbu faktisko izpildi. Pēdējo triju kārtu rekonstrukcijas izmaksas pagaidām nav aprēķinātas.