Turpinās Saulkrastu apvedceļa būvniecība
Sekmīgi turpinās Saulkrastu apvedceļa pirmā un otrā posma būvniecība, un darbi tiek veikti saskaņā ar grafiku, aģentūru LETA informēja SIA "A.C.B." Ceļu departamenta projektu vadītājs Dzintars Blumers.
Sekmīgi turpinās Saulkrastu apvedceļa pirmā un otrā posma būvniecība, un darbi tiek veikti saskaņā ar grafiku, aģentūru LETA informēja SIA "A.C.B." Ceļu departamenta projektu vadītājs Dzintars Blumers.
Patlaban notiek tiltu laidumu veidņu uzstādīšana, stiegrošanas darbi un laidumu betonēšanas darbi, kā arī ielu apgaismojuma un telefonsakaru ierīkošana, norādīja uzņēmuma pārstāvis.
Lilastes posmā tiek veikta ierakuma un uzbēruma būvniecība, paralēli nostiprinot arī ceļa nogāzes un veicot citus jaunā autoceļa būvniecības darbus. Tuvākajā laikā uzņēmums plāno uzbūvēt Saulkrastu apvedceļa pieslēgumu pie esošā autoceļa "Via Baltica" Saulkrastos.
Saulkrastu apvedceļš tiek būvēts, lai atslogotu Tallinas šoseju posmā no Lilastes līdz Skultei un paaugstinātu "Via Baltica" caurlaides spēju Saulkrastu rajonā.
Saulkrastu apvedceļa uzbūve būtiski uzlabos satiksmes drošību un samazinās satiksmes negadījumu skaitu, jo tiks atslogots esošais autoceļš caur Saulkrastiem. Novadot transportu ārpus kūrortpilsētas, veiksmīgi tiks samazināta ceļa negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi. Turklāt tiks veikti arī dažādi vides aizsardzības pasākumi.
Saulkrastu apvedceļu uzbūvēs 20,1 kilometra garumā. Tā seguma kalpošanas periods būs 15 gadi.
Projekta laikā būvēs apvedceļu ar 11 metru seguma platumu, kā arī savienojošos ceļus 11 kilometru garumā, gājēju un velosipēdistu celiņus 6,7 kilometru garumā, 17 satiksmes būves, arī tiltus, tuneļus un pārvadus.
Pa Saulkrastu apvedceļu varēs braukt ar maksimālo pieļaujamo ātrumu - 90 kilometriem stundā. Autoceļš būs paredzēts kravas automašīnām, savukārt pašreizējais Saulkrastu ceļš - vieglajām automašīnām un kravas auto, kas apkalpo pilsētu.
Kā ziņots, Saulkrastu apvedceļa būvniecība tiek realizēta trīs posmos. Pirmā un otrā posma būvniecību realizē "A.C.B.", bet konkursā par trešā posma būvniecību uzvarējusi SIA "Binders" un "A.C.B." apvienība.
Iepriekš plānots, ka pirmā un otrā posma būvdarbi izmaksās 65,83 miljonus eiro (46,2 miljonus latu), bet trešā posma būvniecība - 47,17 miljonus eiro (33,15 miljonus latu).
Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.
Patlaban notiek tiltu laidumu veidņu uzstādīšana, stiegrošanas darbi un laidumu betonēšanas darbi, kā arī ielu apgaismojuma un telefonsakaru ierīkošana, norādīja uzņēmuma pārstāvis.
Lilastes posmā tiek veikta ierakuma un uzbēruma būvniecība, paralēli nostiprinot arī ceļa nogāzes un veicot citus jaunā autoceļa būvniecības darbus. Tuvākajā laikā uzņēmums plāno uzbūvēt Saulkrastu apvedceļa pieslēgumu pie esošā autoceļa "Via Baltica" Saulkrastos.
Saulkrastu apvedceļš tiek būvēts, lai atslogotu Tallinas šoseju posmā no Lilastes līdz Skultei un paaugstinātu "Via Baltica" caurlaides spēju Saulkrastu rajonā.
Saulkrastu apvedceļa uzbūve būtiski uzlabos satiksmes drošību un samazinās satiksmes negadījumu skaitu, jo tiks atslogots esošais autoceļš caur Saulkrastiem. Novadot transportu ārpus kūrortpilsētas, veiksmīgi tiks samazināta ceļa negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi. Turklāt tiks veikti arī dažādi vides aizsardzības pasākumi.
Saulkrastu apvedceļu uzbūvēs 20,1 kilometra garumā. Tā seguma kalpošanas periods būs 15 gadi.
Projekta laikā būvēs apvedceļu ar 11 metru seguma platumu, kā arī savienojošos ceļus 11 kilometru garumā, gājēju un velosipēdistu celiņus 6,7 kilometru garumā, 17 satiksmes būves, arī tiltus, tuneļus un pārvadus.
Pa Saulkrastu apvedceļu varēs braukt ar maksimālo pieļaujamo ātrumu - 90 kilometriem stundā. Autoceļš būs paredzēts kravas automašīnām, savukārt pašreizējais Saulkrastu ceļš - vieglajām automašīnām un kravas auto, kas apkalpo pilsētu.
Kā ziņots, Saulkrastu apvedceļa būvniecība tiek realizēta trīs posmos. Pirmā un otrā posma būvniecību realizē "A.C.B.", bet konkursā par trešā posma būvniecību uzvarējusi SIA "Binders" un "A.C.B." apvienība.
Iepriekš plānots, ka pirmā un otrā posma būvdarbi izmaksās 65,83 miljonus eiro (46,2 miljonus latu), bet trešā posma būvniecība - 47,17 miljonus eiro (33,15 miljonus latu).
Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.