Turpinās diskusijas par Ziemeļu koridoru

Foto: Turpinās diskusijas par Ziemeļu koridoru; autors: Turpinās diskusijas par Ziemeļu koridoru

Ziemeļu transporta koridora 2. posma sabiedriskās apspriešanas ietvaros piektdien, 15.janvārī notika ekonomikas un vides speciālistu tikšanās par piedāvātiem trases risinājumiem. Sabiedriskā apspriešana turpinās līdz šī gada 27.janvārim un visi interesenti aicināti aktīvi izteikt savu viedokli.

15.janvārī sabiedriskās apspriešanas sanāksmē piedalījās vairāk kā 40 speciālisti no finanšu konsultāciju uzņēmumiem, bankām, Publiskās un privātās partnerības asociācijas, VAS "Latvijas valsts ceļi", Vides aizsardzības kluba, vides konsultāciju uzņēmumiem un Rīgas domes institūcijām.

Diskusijas dalībnieki pamatā pauda atbalstu Ziemeļu koridora projektam, diskutējot par tā iespējamiem finansēšanas avotiem, finansēšanas modeļiem, par vides faktoru sabalansēšanu ar finansiāliem projekta aspektiem, kā arī par dažādu trasējumu iespējām. Izskanēja viedoklis, ka Ziemeļu transporta koridora veiksmīgai finansēšanai nepieciešams piesaistīt līdzekļus no dažādiem avotiem. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka svarīgākais avots ir ES fondu līdzekļi, kas turklāt pieļautu lētāka finansējuma saņemšanu no tādām starptautiskajām bankām kā Eiropas Investīciju banka (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un Ziemeļu investīciju banka (ZIB). Tika ierosināts arī apsvērt pilsētas obligāciju izlaišanas iespēju. Tika spriests arī par PPP (privātās un publiskās partnerības) modeļa priekšrocībām (piemēram, īsāki projekta ieviešanas termiņi, augstāka izpildes kvalitāte) un trūkumiem (piemēram, garāks projekta sagatavošanas termiņš, lielākas finansējuma izmaksas). Vides speciālisti vērsa uzmanību, ka tādas starptautiskās bankas kā EIB, ERAB un ZIB lēmumam par aizdevuma piešķiršanu ņem vērā ne tikai lielo projektu finansiālo izdevīgumu, bet arī to, cik tie ir ilgtspējīgi un draudzīgi pilsētvidei, norādot, ka drīzāk Ziemeļu koridora 2.posma pirmais un trešais risinājums atbilst šādiem kritērijiem.

Diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka nepieciešams vēl vairāk apzināt ieguvumus projekta īstenošanas rezultātā, tai skaitā jaunās iespējamās finanšu plūsmas, attīstoties uzņēmējdarbībai Ziemeļu koridora tiešā tuvumā un Rīgas brīvostā.

Diskusijā piedalījās arī iedzīvotāji no Brasas apkaimes, kas pauda atbalstu Ziemeļu koridora trases 3. variantam, norādot, ka tas vismazāk skar tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju intereses. Šis viedoklis sasaucas ar 7.janvārī izsaknējošo iedzīvotāju viedokli Ziemeļu koridora sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laikā.

Šobrīd Pilsētas attīstības departamentā ir saņemtas 34 rakstiskas un 205 elektroniskas atsauksmes par trases 2.posma risinājumiem.

Ziemeļu koridora 2.posma sabiedriskās apspriešanas laikā ir notikušas trīs sanāksmes: iedzīvotāju, arhitektu, inženieru un pielsētplānotāju, kā arī vides un ekonomikas speciālistu sanāksmes. Sanāksmju videoieraksti atrodami Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv .

Visi interesenti līdz 2010. gada 27. janvārim aicināti aktīvi piedalīties ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskajā apspriešanā Ziemeļu transporta koridora 2. posmam – no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei. Iedzīvotāju vērtējumam tiek piedāvāti trīs Ziemeļu transporta koridora 2. posma alternatīvie risinājumi.

Ar sabiedriskās apspriešanas materiāliem var iepazīties:
• Rīgas domē, Rātslaukumā 1, 2.stāva vestibilā;
• Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta interneta mājas lapā www.rdpad.lv;
• Vides pārraudzības valsts birojā, Rūpniecības ielā 23 (www.vpvb.gov.lv);
• Vides valsts dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Rūpniecības ielā 23.

Rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par IVN darba ziņojumu līdz 27.01.2010. var iesniegt vai sūtīt pa pastu Vides pārraudzības valsts birojā, Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV–1045, Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Amatu ielā 4, kā arī speciāli šim nolūkam izvietotajā pastkastē Rīgas domē, Rātslaukumā 1, 2.stāva vestibilā. Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv atrodama arī speciāli izveidotā aptaujas anketa par Ziemeļu koridora 2. posma trases variantiem. Papildus informācija par visu Ziemeļu transporta koridora projektu – www.ziemelukoridors.lv.

Vairāk informācijas un sabiedrisko apspriešanu vizuālie materiāli pieejami Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv sadaļā "Sabiedriskās un publiskās apspriešanas".

Mājas lapā www.rdpad.lv ir pieejams arī uzskates materiāls, kas parāda, kurus no nekustamajiem īpašumiem potenciāli varētu skart katrs no projekta variantiem. Jāatzīmē, ka šobrīd vēl nav iespējams pilnīgi precīzi noteikt potenciāli skarto māju skaitu un adreses - tas būs iespējams tikai pēc detalizēta tehniskā projekta izstrādāšanas. Prakse rāda, ka, izstrādājot tehnisko projektu, izdodas saglabāt daļu no mājām, kurus ielas trase skāra skiču projekta stadijā.

Gadījumos, kad projekta īstenošanai būs nepieciešams pašvaldības īpašumā iegūt zemi ar vai bez apbūves, tiks veikta nekustamā īpašuma novērtēšana atbilstoši tirgus principiem un tiks uzsāktas sarunas ar īpašnieku par šī īpašuma pārdošanu pašvaldībai un iespējamajiem kompensāciju veidiem uz abpusējas vienošanās pamata. Kā atlīdzība vai kompensācija var tikt piedāvāta gan nauda, gan līdzvērtīgs nekustamais īpašums. Tikai gadījumos, kad nebūs iespējams panākt vienošanos pēc tirgus principiem, var tikt pielietots likums par īpašuma piespiedu atsavināšanu pašvaldības vai valsts vajadzībām, bet arī tādā gadījumā tiek paredzēta atlīdzība.

Nekustamo īpašumu jautājumu risināšanas process Ziemeļu koridora 2. posmam, kurš var ilgt vairākus gadus, iespējams varētu sākties ne ātrāk kā 2011.gadā – pēc trases ģenerālvarianta izvēles, skiču projekta saskaņošanas, kā arī pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas par šī procesa uzsākšanu, paredzot tam atbilstošu finansējumu.

Iedzīvotāji par konkrētiem jautājumiem un neskaidrību gadījumā attiecībā par savu īpašumu, var zvanīt uz Projektu vadības un attīstības direkciju - 67181423 vai 67105558.

Sagatavoja Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Marija Ābeltiņa, 67012916, marija.abeltina@riga.lv