Turpinās nesaskaņas pie rekonstruējamās "Latvenergo" administratīvās ēkas
Šonedēļ kāds zemes īpašnieks ap rekonstruējamo VAS "Latvenergo" administratīvo ēku Pulkveža Brieža ielā patvaļīgi uzstādījis žogu, tādējādi kavējot energokompānijas iecerētos būvdarbus.
Ceturdienas vakarā iepretī rekonstruējamai VAS "Latvenergo" administratīvajai ēkai Pulkveža Brieža ielā 12 uzsliets plakāts, turpinot nesaskaņas starp kādu zemes īpašnieku un energouzņēmumu.
Kā ziņots, šonedēļ kāds zemes īpašnieks ap rekonstruējamo VAS "Latvenergo" administratīvo ēku Pulkveža Brieža ielā patvaļīgi uzstādījis žogu, tādējādi kavējot energokompānijas iecerētos būvdarbus.
Kā aģentūru LETA informēja "Latvenergo" Korporatīvo komunikāciju departamenta Ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis, ceturdienas vakarā ap plkst.22 uz "Latvenergo" ēkas Pulkveža Brieža ielā 10 izlikts 6x2,5 metrus liels plakāts.
Uz tā rakstīts: "["Latvenergo" prezidents Kārlis] Miķelsona kungs mūs nosauca par fašistiem un pateica, ka mēs esam uzbūvējuši "Geto" un, ka tā būvē tikai Izraēlā. Mēs tikai aizsargājamies likumus aizstāvošā valstī no valsts iestādes nelikumīgas darbības. Sīkāku informāciju varat saņemt Rīgas būvvaldē vai Ziemeļu rajona pašvaldības policijā. Cien. Rīgas iedzīvotāji, atvainojamies par neestētisku aizsardzības veidu. Kas maksā par nelikumīgu "Latvenergo" rekonstrukciju?!!".
Energokompānijas pārstāvji situācijas noskaidrošanai izsauca policiju.
Kā ziņots, šīs nedēļas sākumā tika konstatēts, ka ar patvaļīgi uzbūvētu metāla drāšu žogu, kura balsti iebetonēti zemē, norobežota piekļūšana "Latvenergo" ēkai no Mednieku ielas un Pulkveža Brieža ielas 10.
Turklāt ar atsevišķu žoga fragmentu ir noslēgta "Latvenergo" administratīvās ēkas evakuācijas izeja uz Mednieku ielu.
Savukārt otrdien, 17.maijā, uz žoga izvietotas "Latvenergo" aizskarošas un ar sarkanu krāsu uz finierim līdzīgas pamatnes atveidotas izkārtnes. Uz vienas no tām redzams uzraksts: "Zagļi noķerti, griezties pie "Latvenergo".
Energokompānija neizslēdz iespēju, ka žoga uzstādīšanu ir realizējis zem administratīvās ēkas esošās zemes īpašnieks. Domstarpības ar šo zemes īpašnieku ilgst jau vairākus gadus.
Uzskatot, ka, uzstādot žogu, tiek ierobežotas īpašuma tiesības, pārkāpti ugunsdrošības noteikumi un vispārējie būvnoteikumi, kā arī tiek radīti zaudējumi, "Latvenergo" vērsās policijā un pie tiesu izpildītāja.
Kā stāstīja Siksnis, daļa administratīvās ēkas atrodas uz kādai privātpersonai piederošas zemes. Nomas līgums par zemi Pulkveža Brieža ielā 10 tika noslēgts 2002.gadā, taču vēlāk tas netika pagarināts, jo ar zemes īpašnieku nav bijis iespējams sazināties. Viņš savulaik arī neoficiālās sarunās izteicies, ka zemi varētu pārdot, taču piedāvātā summa bijusi "nesamērīgi liela".
2004.gada aprīlī Ziemeļu rajona tiesa, pēc "Latvenergo" iesnieguma izskatot strīdu, nolēma, ka "Latvenergo" drīkst rekonstruēt ēku. Tika noteikts, ka energokompānijai jāmaksā nomas maksa ne vairāk kā 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tomēr šis cilvēks nebija uzrādījis savu bankas konta numuru vai citu iespēju, kā līdzekļus pārskaitīt, līdz ar to "Latvenergo" nevarēja to realizēt, skaidroja Siksnis. Vienīgais darījums, kas noticis ar šo zemes īpašnieku, bija nomas līguma slēgšana par 2002.gadu.
Energokompānija uzskata, ka, uzstādot žogu, ir pārkāpts tiesas lēmums, jo tiek traucēti rekonstrukcijas darbi. Proti, būvuzņēmējs nevar piekļūt pārvietojamām sastatnēm pie ēkas fasādes. Turklāt žogs traucē garāmgājējiem.
Par tiesas lēmumu gan ir iesniegta apelācijas sūdzība, ko plānots skatīt oktobrī.
Notikuma vietā bijis ieradies arī Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu rajona nodaļas pārstāvis, kas patvaļīgi izbūvētos norobežojumus fiksēja, veicot foto uzņēmumus.
LETA jau ziņoja, ka "Latvenergo" administrācijas ēkas rekonstrukcijas darbus iepriekš bija iecerēts pabeigt šovasar. Līdz 2004.gada beigām ēkas rekonstrukcijas darbos ieguldīti 5,7 miljoni latu, savukārt kopējās plānotās izmaksas ir 6,5 miljoni latu.
Centrālās administrācijas ēkā Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 12, pastāvīgi strādā vairāk nekā 300 darbinieku, tajā skaitā uzņēmuma valde un 15 departamentu darbinieki. Ēkā ir izvietots arī Latvijas energosistēmas centrālais dispečeru dienests, kā arī klientu konsultāciju centrs.
"Latvenergo" administrācijas ēkas rekonstrukcija uzsākta 2002.gadā, darbus veic AS "RBS Skals".
Kā ziņots, šonedēļ kāds zemes īpašnieks ap rekonstruējamo VAS "Latvenergo" administratīvo ēku Pulkveža Brieža ielā patvaļīgi uzstādījis žogu, tādējādi kavējot energokompānijas iecerētos būvdarbus.
Kā aģentūru LETA informēja "Latvenergo" Korporatīvo komunikāciju departamenta Ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis, ceturdienas vakarā ap plkst.22 uz "Latvenergo" ēkas Pulkveža Brieža ielā 10 izlikts 6x2,5 metrus liels plakāts.
Uz tā rakstīts: "["Latvenergo" prezidents Kārlis] Miķelsona kungs mūs nosauca par fašistiem un pateica, ka mēs esam uzbūvējuši "Geto" un, ka tā būvē tikai Izraēlā. Mēs tikai aizsargājamies likumus aizstāvošā valstī no valsts iestādes nelikumīgas darbības. Sīkāku informāciju varat saņemt Rīgas būvvaldē vai Ziemeļu rajona pašvaldības policijā. Cien. Rīgas iedzīvotāji, atvainojamies par neestētisku aizsardzības veidu. Kas maksā par nelikumīgu "Latvenergo" rekonstrukciju?!!".
Energokompānijas pārstāvji situācijas noskaidrošanai izsauca policiju.
Kā ziņots, šīs nedēļas sākumā tika konstatēts, ka ar patvaļīgi uzbūvētu metāla drāšu žogu, kura balsti iebetonēti zemē, norobežota piekļūšana "Latvenergo" ēkai no Mednieku ielas un Pulkveža Brieža ielas 10.
Turklāt ar atsevišķu žoga fragmentu ir noslēgta "Latvenergo" administratīvās ēkas evakuācijas izeja uz Mednieku ielu.
Savukārt otrdien, 17.maijā, uz žoga izvietotas "Latvenergo" aizskarošas un ar sarkanu krāsu uz finierim līdzīgas pamatnes atveidotas izkārtnes. Uz vienas no tām redzams uzraksts: "Zagļi noķerti, griezties pie "Latvenergo".
Energokompānija neizslēdz iespēju, ka žoga uzstādīšanu ir realizējis zem administratīvās ēkas esošās zemes īpašnieks. Domstarpības ar šo zemes īpašnieku ilgst jau vairākus gadus.
Uzskatot, ka, uzstādot žogu, tiek ierobežotas īpašuma tiesības, pārkāpti ugunsdrošības noteikumi un vispārējie būvnoteikumi, kā arī tiek radīti zaudējumi, "Latvenergo" vērsās policijā un pie tiesu izpildītāja.
Kā stāstīja Siksnis, daļa administratīvās ēkas atrodas uz kādai privātpersonai piederošas zemes. Nomas līgums par zemi Pulkveža Brieža ielā 10 tika noslēgts 2002.gadā, taču vēlāk tas netika pagarināts, jo ar zemes īpašnieku nav bijis iespējams sazināties. Viņš savulaik arī neoficiālās sarunās izteicies, ka zemi varētu pārdot, taču piedāvātā summa bijusi "nesamērīgi liela".
2004.gada aprīlī Ziemeļu rajona tiesa, pēc "Latvenergo" iesnieguma izskatot strīdu, nolēma, ka "Latvenergo" drīkst rekonstruēt ēku. Tika noteikts, ka energokompānijai jāmaksā nomas maksa ne vairāk kā 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tomēr šis cilvēks nebija uzrādījis savu bankas konta numuru vai citu iespēju, kā līdzekļus pārskaitīt, līdz ar to "Latvenergo" nevarēja to realizēt, skaidroja Siksnis. Vienīgais darījums, kas noticis ar šo zemes īpašnieku, bija nomas līguma slēgšana par 2002.gadu.
Energokompānija uzskata, ka, uzstādot žogu, ir pārkāpts tiesas lēmums, jo tiek traucēti rekonstrukcijas darbi. Proti, būvuzņēmējs nevar piekļūt pārvietojamām sastatnēm pie ēkas fasādes. Turklāt žogs traucē garāmgājējiem.
Par tiesas lēmumu gan ir iesniegta apelācijas sūdzība, ko plānots skatīt oktobrī.
Notikuma vietā bijis ieradies arī Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu rajona nodaļas pārstāvis, kas patvaļīgi izbūvētos norobežojumus fiksēja, veicot foto uzņēmumus.
LETA jau ziņoja, ka "Latvenergo" administrācijas ēkas rekonstrukcijas darbus iepriekš bija iecerēts pabeigt šovasar. Līdz 2004.gada beigām ēkas rekonstrukcijas darbos ieguldīti 5,7 miljoni latu, savukārt kopējās plānotās izmaksas ir 6,5 miljoni latu.
Centrālās administrācijas ēkā Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 12, pastāvīgi strādā vairāk nekā 300 darbinieku, tajā skaitā uzņēmuma valde un 15 departamentu darbinieki. Ēkā ir izvietots arī Latvijas energosistēmas centrālais dispečeru dienests, kā arī klientu konsultāciju centrs.
"Latvenergo" administrācijas ēkas rekonstrukcija uzsākta 2002.gadā, darbus veic AS "RBS Skals".