Turpinot tēmu par Arēnu Rīga piedāvājam ekspress interviju ar halles direktoru Edgaru Bunci

Foto: Turpinot tēmu par Arēnu Rīga piedāvājam ekspress interviju ar halles direktoru Edgaru Bunci; autors: Turpinot tēmu par Arēnu Rīga piedāvājam ekspress interviju ar halles direktoru Edgaru Bunci

Arēnas Rīga celtniecība ilga 2 gadus, vai zināt, cik cilvēku strādāja pie šī projekta?
Arēnā Rīga būvdarbi sākās 2004.gada 17.jūnijā un tika pabeigti 2006.gada 30.janvārī (20.menesī) .

Halles kopēja platība ir 23357.4m2 ar tilpumu 224731m3. Atkarībā no celtniecības gaitas (perioda) celtnieku skaits objektā svārstījās.

Maksimālais cilvēku skaits vienā periodā bija 210 cilvēku. Kopā pie projekta strādāja aptuveni 900 cilvēku.

Kuri bija Arēnas Rīga galvenie arhitekti, projektētāji?
Būvprojekta - Daudzfunkcionāla halle - Atbildīgais projektētājs bija SIA "Nams"(galvenais arhitekts M.Malahovskis).

Projektētāji - būvkonstrukcijas(pali, pamati, betona konstrukcijas, jumta konstrukcijas) SIA BKB, ārējie un iekšējie kanalizācijas tīkli, ūdens apgāde SIA Inna Projekts, ceļi un laukumi SIA E.Daniševska birojs, ventilācija EFIKO, iekšējais interjers SIA VV stils un citi.

Sākotnēji šī arēna tika rīkota kā pasaules čempionāta hokejā spēļu
norises vieta, paralēli sportam, hallē notiek arī dažādi kultūras pasākumi, koncerti -nesen šeit uzstājās pasaules slavenie Depeche Mode. Kā Jums šķiet, vai Arēna Rīga spēs iekarot savas pozīcijas Baltijas tirgū un kļūt par populārāko slavenu mākslinieku uzstāšanās vietu?
Jāatzīst, ka projekts uzsākās tādēļ, ka Rīga ieguva tiesības rīkot 2006.gada Pasaules čempionātu hokejā. Bet, ņemot vērā, ka hokejs būs tikai 16 dienas, ir skaidrs, ka 30 milj. EUR investīcijas ar šādu pasākumu nevar atgūt, tādēļ jau no paša sākuma ēka tika projektēta un būvēta kā daudzfunkcionāla arēna - līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā un pasaulē.

Arēnai Rīga ir liels potenciāls kļūt par līderi Baltijā šajā segmentā - gan tādēļ, ka Rīga ir lielākā Baltijas reģiona pilsēta, gan arī ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, piemēram, Pērnavas un Tartu iedzīvotājiem ir vienlīdz tālu Rīga cik Tallina, līdzīgi ir arī Lietuvas pilsētām: Šauļi, Paņeveža, Klaipēda.

Kā vērtējat Arēnas nākotnes attīstības perspektīvas?
Arēna ir kļuvusi par vietu svētkiem. Daudzi pasākumi, kuri līdz šim nebija iedomājami Rīgā, tagad var tikt realizēti - gan pasaules zvaigžņu koncerti, gan lielas konferences, gan arī sports.

Lielākais prieks man pašam ir radītās iespējas sporta attīstībai un iespējai kļūt par atpūtas veidu un vietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem - arī sporta faniem.