Ūdens privātmājai: aka vs urbums
Foto: Ūdens privātmājai: aka vs urbums
Lai iegūtu ūdeni mājā, var rīkoties dažādi -sarunāt racējus, kuri izrok aku, ko pēc tam nostiprina ar būvmateriālu veikalā pirktiem dzelzsbetona grodiem. Var veikt likumīgu ūdens ieguves urbumu, pirms tam saņemot vajadzīgās atļaujas, vēstī "Latvijas Avīze".
Lai iegūtu ūdeni mājā, var rīkoties dažādi -sarunāt racējus, kuri izrok aku, ko pēc tam nostiprina ar būvmateriālu veikalā pirktiem dzelzsbetona grodiem. Var veikt likumīgu ūdens ieguves urbumu, pirms tam saņemot vajadzīgās atļaujas. Ja aku rok sarunātie dūšīgie racēji, nekādas atļaujas rakšanai nav vajadzīgas.
Tiesa, rakt uz labu laimi nezināmā vietā ir veltīga laika, naudas un spēku izšķiešana. Vispirms būtu jāatrod cilvēks, tautā saukts par rīkstnieku, kuru Dievs apveltījis ar spēju noteikt pazemes ūdens āderu krustpunktu. Tā arī būs īstā vieta akas rakšanai.
Ja tādā veidā nav cerību tikt pie laba ūdens, jāiedzen tā sauktā spice vai, kā teikts likumā "Par zemes dzīlēm", jāveic ūdens ieguves urbums. Paredzētajā ūdens ņemšanas vietā caurules iedzen vai ievieto iepriekš izdarītajā urbumā. Likumīgiem urbumiem vajag atļauju, kas ceļu līdz ūdenim pārvērš garāku, arī pašu urbšanu var veikt tikai speciāli apmācīti cilvēki ar īpašu tehniku. Tiesa, ūdens ieguvei personīgajām vajadzībām ģimenes mājas īpašnieks var ierīkot tā saukto spici bez atļaujas jeb zemes dzīļu izmantošanas licences. Licence vajadzīga, ja ūdens ieguves urbums ir dziļāks par 20 metriem. Juridiskām personām licence vajadzīga neatkarīgi no urbuma dziļuma.
Zemes dzīļu izmantošanas licence
Licences saņemšanai cilvēkam vispirms jāvēršas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā ar pieteikumu, kam jābūt uz noteikta parauga veidlapas. Interneta lietotāji to var izdrukāt no minētās aģentūras mājas lapas www.lvgma. gov.lv un gan pieteikumu, gan citus dokumentus aģentūrai atsūtīt pa pastu. Kā informēja aģentūras licencēšanas nodaļā, zemes dzīļu izmantošanas licenci sagatavo mēneša laikā. Ierodoties aģentūrā, īpašniekam jāņem līdzi īpašumtiesības apliecinoši dokumenti un zemes robežu plāns.
Topošajam ūdens ieguves urbuma īpašniekam jāsaņem Sabiedrības veselības aģentūras filiāles atzinums par vietas izvēli. Atzinumā norāda, vai ūdens ieguves urbumam jānosaka aizsargjoslas (stingrā režīma, bakterioloģiskās, ķīmiskās).
Ja īpašnieks plāno ar ūdeni apgādāt vairāk nekā 50 cilvēku vai plānotais patēriņš pārsniegs 10 un vairāk kubikmetru ūdens diennaktī, tad Reģionālajā vides pārvaldē jāvēršas pēc ūdens lietošanas atļaujas. Tad urbumam nepieciešams noteikt aizsargjoslu. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietu saskaņošanai nepieciešamie dokumenti:
* īpašuma piederības apliecinājums;
* zemes robežu plāna kopija ar iezīmētu urbuma vietu;
* Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā veiktais aizsargjoslu aprēķins.
Šo aprēķinu Reģionālajā vides pārvaldē vislabāk veikt pēc tam, kad izveidots ūdens ieguves urbums. Jāsaņem ari tehniskie noteikumi ūdens ieguves urbuma izveidei. Par tehniskajiem noteikumiem nav jāmaksā.
Pirms urbšanas darba pasūtītājam jānoslēdz līgums ar uzņēmumu - urbuma veicēju. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā zemes dzīļu izmantošanas licenci var saņemt arī urbuma īpašnieks. Tādā gadījumā pieteikumam par licences saņemšanu jāpievieno līgums, kas noslēgts ar uzņēmumu - urbuma veicēju. Aģentūrā zemes dzīļu izmantošanas licenci sagatavo mēneša laikā, ja vien ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. Par zemes dzīļu izmantošanas licenci ūdens ieguves urbuma izveidei jāmaksā 25 lati.
Pēc ūdens ieguves urbuma izveides uzņēmumam jāsagatavo ūdens ieguves urbuma pase. Tā jāsaskaņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā un pēc tam jāizsniedz akas urbuma īpašniekam.
Pareizās urbuma vietas izvēle
Ja mājas īpašnieks nav pārliecināts, ka, piemēram, 20 metru dziļumā būs ūdens, viņš var vērsties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā, lai pieprasītu izziņu par ūdens apgādes iespējām. Izziņas saņemšanai īpašniekam jāuzraksta iesniegums un jāuzrāda zemesgrāmata un zemes robežu plāns. Aģentūrā ir uzkrātas ziņas par ūdens ieguves iespējām visā Latvijas teritorijā. Izziņu pasūtītājam
izsniedz desmit dienu laika, un par to jāmaksā 68,24 lati.
Padomu urbuma vietas izvēlei var lūgt arī Sabiedrības veselības aģentūrā vai filiālē, kuras speciālists var apsekot izvēlēto urbuma vietu un novērtēt apstākļus, kas varētu ietekmēt ūdens kvalitāti. Arī šajā gadījumā ir vajadzīgi dokumenti, kas apliecina īpašuma piederību, kā arī zemes robežu plāns ar tajā iezīmētu urbuma vietu. Par mutisku konsultāciju aģentūras filiālēs jāmaksā līdz 10 latiem, bet, ja tās speciālists izbrauc uz ūdens ieguves vietu, izdevumi atkarīgi no attāluma.
Ja īpašnieks iecerējis apgādāt ar ūdeni vairāk nekā 50 cilvēku, tad viņam ir nepieciešama ūdens lietošanas atļauja, bet urbumam - aizsargjoslas noteikšana. Atzinums par aizsargjoslas zonas noteikšanu maksā 30,50 latu.
To, vai iegūtais ūdens ir dzerams, var pārbaudīt laboratorijās. Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra Paraugu pieņemšanas daļas vadītāja Mirdza Kārkliņa teic, ka laboratorijas pārbaužu cenrāži atkarīgi no analīzes sarežģītības pakāpes. Vienkāršākā ūdens pārbaude maksā 11,25 latus. Rīgas uzņēmumā "Hidrostandarts" par pārbaudi jāmaksā 15 lati.
Palielie izdevumi
Vecākā aku urbšanas uzņēmuma SIA "TOTAS" galvenais inženieris Romāns Kormiļicins stāsta, ka maksa par spices iedzīšanu svārstās no 25 līdz 30 latiem par metru. Tādējādi līdz 20 metru dziļai spicei var būt vajadzīgi 500 līdz 600 latu.
Dziļurbums izmaksās aptuveni 50 līdz 60 latu par metru. Cenas atkarīgas no:
* izmantojamo cauruļu materiāla: lētāk maksā plastmasas caurules, dārgāk - nerūsējošā tērauda caurules;
* cauruļu diametra un urbumā ievietotā filtra garuma;
* urbuma dziļuma;
* darba sarežģītības (kādi zemes slāņi jāizurbj).
Urbjot "mīkstākos" zemes slāņos, var izmantot plastmasas caurules. Bet, ja urbums jāveic dolomīta slānī, drošāk izvēlēties metāla caurules, iesaka Romāns Kormiļicins. Vēl svarīgi izvēlēties aku urbšanas vietai vistuvāko uzņēmumu. Ja lauku cilvēkam jāsauc ūdens urbēji no Rīgas, tad pie jau tā prāvajiem izdevumiem klāt jārēķina ceļa nauda.
Daugavpils uzņēmuma "LatGranīts" valdes loceklis Jānis Ziemelis atzīst, ka viņi lieto tikai plastmasas caurules, jo urbumiem izmanto
tikai ārzemju tehniku. Izdevumi klientam - ap 50 latu par metru.
Liepājasuzņēmuma'Dziļ-urbums & Ko" hidroģeoloģe Ņina Vintiša vēsta, ka urbumiem izmantojot tikai metāla caurules. Pakalpojuma cenas - no 40 līdz 50 latiem par metru.
Bīstamie pakalpojumi
Latvijā ir diezgan daudz tādu uzņēmumu, kuri piedāvā nelegālu aku urbšanu, atzīst Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras licencēšanas nodaļas vadošā ģeoloģe Vilma Venska. Bez papīriem, iespējams, iet gan ātrāk, gan lētāk. Tomēr kaktu firmu pakalpojumi ir bīstami vairāku iemeslu dēļ, uzsver V. Venska. Piemēram, kaktu firma var paņemt naudu un atstāt klientu ar garu degunu. Urbuma vietā ūdens nav dzerams vai tā vispār nav. Ja ūdens ir, pasūtītājam nesniedz nekādas ziņas par urbuma patieso dziļumu, izmantoto aprīkojumu, ūdens kvalitāti.
Tāpat pagājušajos gados daudzu zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuru mājās bija veikti nelegālie urbumi, radās sarežģījumi saņemt Eiropas atbalsta naudu. Kad viņi gribēja legalizēt savulaik izdarītos "kreisos" urbumus un aģentūrā saņemt ūdens ieguves urbuma pasi, viņiem atteikts, jo bez licences aģentūrā pasi neizsniedz. Pašlaik gan Eiropas naudu par aku urbšanu zemniekiem vairs nemaksā.
UZZIŅA
* Latvijā pastāvīgi ar aku urbšanu nodarbojas aptuveni 34 uzņēmumi.
* Precīzu uzņēmu skaitu pateikt ir grūti, jo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra izsniedz licenci nevis uzņēmumam, bet konkrētam urbumam.
* Pastāvīgo aku urbēju pulkā visvairāk uzņēmumu ir Rīgā un Rīgas pievārtē, piemēram, "TOTAS", "ATVV AKA", "Urbšanas centrs", "Latgales artēziskā aka", "Landeko", "Kugrainis" u. ń
* Aku urbšanas uzņēmumi ir arī citās pilsētās. Piemēram, Liepājā -"Dziļurbums & Ko",'"Dziļurbums1"un "Ravia", Daugavpilī - "LatGranīts" un "Pētnieks", Rēzeknē - "Ratekss", Jēkabpilī - "Seiko īpašumi", Limbažos - "BIOWATER".
Tiesa, rakt uz labu laimi nezināmā vietā ir veltīga laika, naudas un spēku izšķiešana. Vispirms būtu jāatrod cilvēks, tautā saukts par rīkstnieku, kuru Dievs apveltījis ar spēju noteikt pazemes ūdens āderu krustpunktu. Tā arī būs īstā vieta akas rakšanai.
Ja tādā veidā nav cerību tikt pie laba ūdens, jāiedzen tā sauktā spice vai, kā teikts likumā "Par zemes dzīlēm", jāveic ūdens ieguves urbums. Paredzētajā ūdens ņemšanas vietā caurules iedzen vai ievieto iepriekš izdarītajā urbumā. Likumīgiem urbumiem vajag atļauju, kas ceļu līdz ūdenim pārvērš garāku, arī pašu urbšanu var veikt tikai speciāli apmācīti cilvēki ar īpašu tehniku. Tiesa, ūdens ieguvei personīgajām vajadzībām ģimenes mājas īpašnieks var ierīkot tā saukto spici bez atļaujas jeb zemes dzīļu izmantošanas licences. Licence vajadzīga, ja ūdens ieguves urbums ir dziļāks par 20 metriem. Juridiskām personām licence vajadzīga neatkarīgi no urbuma dziļuma.
Zemes dzīļu izmantošanas licence
Licences saņemšanai cilvēkam vispirms jāvēršas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā ar pieteikumu, kam jābūt uz noteikta parauga veidlapas. Interneta lietotāji to var izdrukāt no minētās aģentūras mājas lapas www.lvgma. gov.lv un gan pieteikumu, gan citus dokumentus aģentūrai atsūtīt pa pastu. Kā informēja aģentūras licencēšanas nodaļā, zemes dzīļu izmantošanas licenci sagatavo mēneša laikā. Ierodoties aģentūrā, īpašniekam jāņem līdzi īpašumtiesības apliecinoši dokumenti un zemes robežu plāns.
Topošajam ūdens ieguves urbuma īpašniekam jāsaņem Sabiedrības veselības aģentūras filiāles atzinums par vietas izvēli. Atzinumā norāda, vai ūdens ieguves urbumam jānosaka aizsargjoslas (stingrā režīma, bakterioloģiskās, ķīmiskās).
Ja īpašnieks plāno ar ūdeni apgādāt vairāk nekā 50 cilvēku vai plānotais patēriņš pārsniegs 10 un vairāk kubikmetru ūdens diennaktī, tad Reģionālajā vides pārvaldē jāvēršas pēc ūdens lietošanas atļaujas. Tad urbumam nepieciešams noteikt aizsargjoslu. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietu saskaņošanai nepieciešamie dokumenti:
* īpašuma piederības apliecinājums;
* zemes robežu plāna kopija ar iezīmētu urbuma vietu;
* Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā veiktais aizsargjoslu aprēķins.
Šo aprēķinu Reģionālajā vides pārvaldē vislabāk veikt pēc tam, kad izveidots ūdens ieguves urbums. Jāsaņem ari tehniskie noteikumi ūdens ieguves urbuma izveidei. Par tehniskajiem noteikumiem nav jāmaksā.
Pirms urbšanas darba pasūtītājam jānoslēdz līgums ar uzņēmumu - urbuma veicēju. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā zemes dzīļu izmantošanas licenci var saņemt arī urbuma īpašnieks. Tādā gadījumā pieteikumam par licences saņemšanu jāpievieno līgums, kas noslēgts ar uzņēmumu - urbuma veicēju. Aģentūrā zemes dzīļu izmantošanas licenci sagatavo mēneša laikā, ja vien ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. Par zemes dzīļu izmantošanas licenci ūdens ieguves urbuma izveidei jāmaksā 25 lati.
Pēc ūdens ieguves urbuma izveides uzņēmumam jāsagatavo ūdens ieguves urbuma pase. Tā jāsaskaņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā un pēc tam jāizsniedz akas urbuma īpašniekam.
Pareizās urbuma vietas izvēle
Ja mājas īpašnieks nav pārliecināts, ka, piemēram, 20 metru dziļumā būs ūdens, viņš var vērsties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā, lai pieprasītu izziņu par ūdens apgādes iespējām. Izziņas saņemšanai īpašniekam jāuzraksta iesniegums un jāuzrāda zemesgrāmata un zemes robežu plāns. Aģentūrā ir uzkrātas ziņas par ūdens ieguves iespējām visā Latvijas teritorijā. Izziņu pasūtītājam
izsniedz desmit dienu laika, un par to jāmaksā 68,24 lati.
Padomu urbuma vietas izvēlei var lūgt arī Sabiedrības veselības aģentūrā vai filiālē, kuras speciālists var apsekot izvēlēto urbuma vietu un novērtēt apstākļus, kas varētu ietekmēt ūdens kvalitāti. Arī šajā gadījumā ir vajadzīgi dokumenti, kas apliecina īpašuma piederību, kā arī zemes robežu plāns ar tajā iezīmētu urbuma vietu. Par mutisku konsultāciju aģentūras filiālēs jāmaksā līdz 10 latiem, bet, ja tās speciālists izbrauc uz ūdens ieguves vietu, izdevumi atkarīgi no attāluma.
Ja īpašnieks iecerējis apgādāt ar ūdeni vairāk nekā 50 cilvēku, tad viņam ir nepieciešama ūdens lietošanas atļauja, bet urbumam - aizsargjoslas noteikšana. Atzinums par aizsargjoslas zonas noteikšanu maksā 30,50 latu.
To, vai iegūtais ūdens ir dzerams, var pārbaudīt laboratorijās. Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra Paraugu pieņemšanas daļas vadītāja Mirdza Kārkliņa teic, ka laboratorijas pārbaužu cenrāži atkarīgi no analīzes sarežģītības pakāpes. Vienkāršākā ūdens pārbaude maksā 11,25 latus. Rīgas uzņēmumā "Hidrostandarts" par pārbaudi jāmaksā 15 lati.
Palielie izdevumi
Vecākā aku urbšanas uzņēmuma SIA "TOTAS" galvenais inženieris Romāns Kormiļicins stāsta, ka maksa par spices iedzīšanu svārstās no 25 līdz 30 latiem par metru. Tādējādi līdz 20 metru dziļai spicei var būt vajadzīgi 500 līdz 600 latu.
Dziļurbums izmaksās aptuveni 50 līdz 60 latu par metru. Cenas atkarīgas no:
* izmantojamo cauruļu materiāla: lētāk maksā plastmasas caurules, dārgāk - nerūsējošā tērauda caurules;
* cauruļu diametra un urbumā ievietotā filtra garuma;
* urbuma dziļuma;
* darba sarežģītības (kādi zemes slāņi jāizurbj).
Urbjot "mīkstākos" zemes slāņos, var izmantot plastmasas caurules. Bet, ja urbums jāveic dolomīta slānī, drošāk izvēlēties metāla caurules, iesaka Romāns Kormiļicins. Vēl svarīgi izvēlēties aku urbšanas vietai vistuvāko uzņēmumu. Ja lauku cilvēkam jāsauc ūdens urbēji no Rīgas, tad pie jau tā prāvajiem izdevumiem klāt jārēķina ceļa nauda.
Daugavpils uzņēmuma "LatGranīts" valdes loceklis Jānis Ziemelis atzīst, ka viņi lieto tikai plastmasas caurules, jo urbumiem izmanto
tikai ārzemju tehniku. Izdevumi klientam - ap 50 latu par metru.
Liepājasuzņēmuma'Dziļ-urbums & Ko" hidroģeoloģe Ņina Vintiša vēsta, ka urbumiem izmantojot tikai metāla caurules. Pakalpojuma cenas - no 40 līdz 50 latiem par metru.
Bīstamie pakalpojumi
Latvijā ir diezgan daudz tādu uzņēmumu, kuri piedāvā nelegālu aku urbšanu, atzīst Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras licencēšanas nodaļas vadošā ģeoloģe Vilma Venska. Bez papīriem, iespējams, iet gan ātrāk, gan lētāk. Tomēr kaktu firmu pakalpojumi ir bīstami vairāku iemeslu dēļ, uzsver V. Venska. Piemēram, kaktu firma var paņemt naudu un atstāt klientu ar garu degunu. Urbuma vietā ūdens nav dzerams vai tā vispār nav. Ja ūdens ir, pasūtītājam nesniedz nekādas ziņas par urbuma patieso dziļumu, izmantoto aprīkojumu, ūdens kvalitāti.
Tāpat pagājušajos gados daudzu zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuru mājās bija veikti nelegālie urbumi, radās sarežģījumi saņemt Eiropas atbalsta naudu. Kad viņi gribēja legalizēt savulaik izdarītos "kreisos" urbumus un aģentūrā saņemt ūdens ieguves urbuma pasi, viņiem atteikts, jo bez licences aģentūrā pasi neizsniedz. Pašlaik gan Eiropas naudu par aku urbšanu zemniekiem vairs nemaksā.
UZZIŅA
* Latvijā pastāvīgi ar aku urbšanu nodarbojas aptuveni 34 uzņēmumi.
* Precīzu uzņēmu skaitu pateikt ir grūti, jo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra izsniedz licenci nevis uzņēmumam, bet konkrētam urbumam.
* Pastāvīgo aku urbēju pulkā visvairāk uzņēmumu ir Rīgā un Rīgas pievārtē, piemēram, "TOTAS", "ATVV AKA", "Urbšanas centrs", "Latgales artēziskā aka", "Landeko", "Kugrainis" u. ń
* Aku urbšanas uzņēmumi ir arī citās pilsētās. Piemēram, Liepājā -"Dziļurbums & Ko",'"Dziļurbums1"un "Ravia", Daugavpilī - "LatGranīts" un "Pētnieks", Rēzeknē - "Ratekss", Jēkabpilī - "Seiko īpašumi", Limbažos - "BIOWATER".
