Ugunsdrošība mājoklī

Foto: Ugunsdrošība mājoklī; autors: Ugunsdrošība mājoklī

Uguns ir ātra un nežēlīga. Tā nešķiro. Ne lietas, ne cilvēkus, ne īpašumus. Skan nežēlīgi, bet patiesi. Tāpēc ir vērts par ugunsdrošību domāt laikus. Ugunsdrošība ir plašs un komplekss pasākumu kopums, kas sākas jau ēkas būvniecības laikā, atbilstoši veicot elektroinstalāciju izbūvi un izvēloties normām atbilstošus ugunsdrošus materiālus vietās, kur tas ir nepieciešams.

Biežākie ugunsgrēku iemesli

Lai nenāktos kļūdas analizēt par vēlu, labāk laikus izvērtēt sava nama ugunsdrošību un zemapziņā noguldīt ieteikumus, kā izvairīties no ugunsnelaimēm, tad arī nebūs nepieciešams izmantot ierīces, kas palīdz cīnīties ar sekām – uguni. Dati liecina, ka viens no biežākajiem ugunsgrēku izcelšanās iemesliem ir elektroinstalācijas defekti, kas īpaši bieži vērojami vecos namos, kur elektroinstalācijas jau savu pieļaujamo laiku ir nokalpojušas. Ja vēlaties būt droši par sava mājokļa elektroinstalāciju tehnisko stāvokli, reizi 6 gados konsultējieties ar elektriķi. Vizuāli sistēmas darbību var novērtēt arī pašu spēkiem – aplūkojot rozešu stāvokli, pārliecinoties, ka tās nesakarst un neizdala specifisku smaku.

Piesardzība jāievēro ik reizi, kad rīkojaties ar uguni, tās ir šķietami elementāras lietas, kuras nereti veicam automātiski, bet kuras bieži izraisa ugunsgrēkus – vienmēr nodzēst cigareti pēc smēķēšanas, nesmēķēt gultā, neatstāt bez uzraudzības aizdegtu sveci, nemest atkritumos nenodzēstu sērkociņu u.tml. Speciālisti aprēķinājuši, ka nieka 5 minūšu laikā no gruzdošas cigaretes vai sveces var izcelties ugunsgrēks.

Ugunsdzēsības signalizācija mājoklī

Ugunsnelaimes bieži rodas naktīs vai laikā, kad saimnieki neatrodas ēkā, tāpēc ir būtiski uzstādīt ugunsdzēsības signalizāciju, kas izziņos trauksmi, pamodinot guļošos vai noraidot signālu glābšanas dienestam. Specializētie uzņēmumi piedāvā signalizāciju gan dzīvojamiem, gan sabiedriskiem namiem. Izšķir vadu un bezvadu ugunsdrošības signalizācijas sistēmas. Speciālisti atzīst, ka funkcionāli abas minētās sistēmas darbojas praktiski vienādi un vienlīdz labi informē par nelaimi. Vadu sistēmas ir lētākas, tāpēc gan jaunbūvēs, gan arī veicot esošu ēku remontdarbus, tās izvēlas biežāk. Savukārt bezvadu sistēmas ir labs risinājums situācijās, kad iekšējā apdare jau ir veikta. Viens no vienkāršākajiem ugunsdzēsības signalizācijas veidiem ir individuālie detektori, kas reaģē uz dūmiem vai augstu temperatūru. Šādi detektori rada troksni telpas iekšpusē, pamodina nama iedzīvotājus, pasargājot iemītniekus no bojāejas. Vienkāršākie detektori nopērkami būvmateriālu veikalos un uzstādāmi pašu spēkiem, taču jārēķinās, ka šie detektori (labā tehniskā stāvoklī) veic tikai iedzīvotāju brīdināšanas funkciju. Efektīvāk darbosies sarežģītāka sistēma – apsardzes un ugunsdrošības kontroles panelis, nelaimes gadījumā (ugunsgrēks vai ielaušanās – parasti abas šīs sistēmas kombinē) iedarbosies trauksmes sirēnas telpās un uzreiz automātiski tiks nodota informācija arī ugunsdzēsējiem par aizdegšanos konkrētā telpā.

Foto: Ugunsdrošība mājoklī; autors: Ugunsdrošība mājoklī

Ugunsdzēšanas sistēmas un aparāti

Vienkāršākais, lētākais un pieejamākais ierocis pret ugunsnelaimes izplatīšanos ir ugunsdzēšamais aparāts. Bieži uguni tās sākuma stadijā ir iespējams apturēt ar ugunsdzēšamā aparāta palīdzību, kas atrodas ērti pieejamā vietā – šādiem aparātiem jābūt ikvienā mājā un dzīvoklī. Labākos risinājumus katrai konkrētajai ēka ieteiks ugunsdzēsēji, taču jāatceras, ka ieteicams izvēlēties sertificētus un normām atbilstošus aparātus. Speciālisti iesaka iegādāties 2 kg aparātus automašīnu vai nelielu dzīvojamo telpu aprīkošanai, 4 kg - dzīvokļos, privātmājās vai nelielos birojos ar platību līdz 50 m2, savukārt 6 kg ir labākais risinājums lielākās biroju telpās, veikalos, noliktavās vai garāžās.

Ugunsdzēšanas sistēmas nelielos mājokļos parasti netiek izmantotas, jo to izveide ir dārgs un ilgs process. Protams, ja saimnieki to var atļauties, sistēmu izbūve noteikti ir lētāka nekā ugunsgrēka seku likvidēšana. Sprinklera sistēma darbojas ar ūdeni, kas atrodas caurulēs un noteiktā temperatūrā automātiski izšļācas, apdzēšot liesmas. Gāzes dzēšanas sistēmas izmanto, ja nav pieļaujama dzēšana ar ūdeni – sistēma rada gaisa retinājumu telpā, tā apdzēšot liesmas. Pastāv arī putu dzēšanas sistēma, kas darbojas ar ķīmiskajām putām – putu koncentrāts sajaucas ar ūdeni un dzēš liesmas. Jaunākā no dzēšanas sistēmām ir ūdens miglas sistēma, kas veido mākslīgo miglu, patērējot salīdzinoši mazu ūdens daudzumu.

Ieteikumi ugunsdrošības sistēmu izvēlē, montāžā, ekspluatācijā

Ja izvēlaties vienkāršu autonomo detektoru uzstādīšanu un iegādāsieties to nespecializētā veikalā, jāņem vērā tie paši kritēriji, kā iegādājoties jebkuru elektroierīci – ražotāja vārds (jo nepazīstamāka ražotāja preci iegādājaties, jo vairāk riskējat), garantijas, CE marķējums.
Jaunbūvē ugunsdrošības signalizācijas ierīkošana notiek reizē ar elektroinstalāciju ierīkošanu, pirms apdares darbiem.

Par ugunsdrošību jādomā jau ēkas projektēšana sun būvniecības stadijā, sadarbojoties ar arhitektu un ugunsdrošības speciālistiem.

Parasti iekārtu pārdevējs piedāvā montāžas ieteikumus vai arī darbu veikšanas pakalpojumu, kas nozīmē lielāku garantiju. Uzstādot sarežģītas un kompleksas sistēmas, noteikti izmantojiet specializētu uzņēmumu pakalpojumus.
Vienkāršus autonomos dūmu detektorus gan iespējams uzstādīt pašu spēkiem, ņemot vērā elementārus noteikumus.

Iegādājoties detektoru, pārliecinieties, ka tam pievienota uzstādīšanas un ekspluatācijas instrukcija.

Dūmu detektors jāuzstāda pie griestiem, pēc iespējas tuvāk telpas centram. Ja detektoru nav iespējams uzstādīt pie griestiem, to drīkst uzstādīt pie sienas, apmēram 15 cm attālumā no sienas un griestu salaiduma vietas.

Dzīvokļos un savrupmājās ar centrālapkuri vajadzētu izvietot dūmu detektorus. Ja telpas nav plašas, iespējams, var iztikt ar vienu ierīci. Tomēr lielāka drošība būs, ja katrā dzīvojamā telpā būs vismaz viens detektors.

Sanitārajās telpās, arī virtuvē detektorus novietot nevajag. Vannas istabā vai dušā ir paaugstināta mitruma koncentrācija, kas ierīci var sabojāt. Savukārt virtuvē detektors var sākt darboties bez nopietna iemesla, tādējādi radot viltus trauksmi. Tāpat detektorus nav vēlams likt ventilācijas ierīču tuvumā, jo tās var aizpūst dūmus, un detektors nespēs laikus un adekvāti reaģēt uz situāciju.

Privātmājās visbiežāk vērojamā celtniecības kļūda no ugunsdrošības viedokļa ir skurstenis. Procentuāli bieži uguns izplatās tieši no uzliesmojošā skursteņa. Skursteņus jāizbūvē atbilstoši projektam un prasībām, nav ieteicams izmantot jau gatavos, nezināmas izcelsmes skursteņus, kuru drošību nav iespējams paredzēt un garantēt.

Sistēmas lietotājam iekārtu tirgotāji iesaka katru dienu veikt kontroles paneļa normālas indikācijas vizuālu kontroli, reizi mēnesī aktivizēt ugunsdrošības trauksmes pogu vai devēju, lai pārbaudītu kontroles paneli un pievienotās trauksmes ierīces, kontroles paneli tīrīt ar sausu lupatiņu, nelietojot nekādus tīrīšanas šķidrumus.
Tiek uzskatīts, ka morālās novecošanās laiks ugunsdrošības signalizācijai ir 10 gadi, tomēr bieži vien iekārtas tiek ekspluatētas ilgāk. Kamēr iekārta atbilstoši veic savas funkcijas un īpašniekiem nav mainījušās prasības, sistēmas nomaiņa nav nepieciešama.

Nedrīkst aizmirst arī īpašuma apdrošināšanas nozīmi – tā ir iespēja iegūt kompensāciju gadījumos, kad cīniņā ar uguni cilvēks un īpašums paliek zaudētājos.