Uz grāmatas "Kuldīga. Pilsētbūvniecība un arhitektūra" atvēršanas svētkiem ierodas premjerministre
Foto: Uz grāmatas "Kuldīga. Pilsētbūvniecība un arhitektūra" atvēršanas svētkiem ierodas premjerministre
Piektdien, 7. februārī Mākslas namā notika ilgi gaidītās grāmatas "Kuldīga. Pilsētbūvniecība un arhitektūra" atvēršanas svētki, kurus ar vizīti pagodināja premjerministre Laimdota Straujuma.
Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa savā uzrunā pauda gandarījumu par paveikto darbu un ieguldītajām zināšanām, kas radušās ilgstošās izpētes laikā: "Es esmu tiešām lepna, turot rokās tik apjomīgu pētījumu, kas tapis vairāku gadu garumā un domāju, ka tik liels pētījums nav nevienai mazpilsētai. Grāmata tapusi pateicoties cilvēkiem, kuri spējuši ieraudzīt, novērtēt un cauri dažādiem laika ritējumiem atklājuši un sapratuši, ka Kuldīgas arhitektūra ir vērtība."
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa pauda savu pārliecību: "Šī grāmata iezīmē sākumu, un tā ļaus pašiem kuldīdzniekiem saprast, cik Kuldīga ir unikāla un cik mēs skaisti varam kļūt, kopjot vērtības. Mēs, UNESCO komisija darīsim pilnīgi visu iespējo, lai Kuldīga pavisam drīz būtu UNESCO kultūras un dabas mantojumu sarakstā."
Biedrības "Latvijas Arheologu biedrība" valdes priekšsēdētājs Juris Tālivaldis Urtāns Kuldīgas Veckuldīgas pilskalnu pasludināja par kultūrvēsturisku pieminekli, kas bija negaidīts pārsteigums pasākuma viesiem.
Grāmatas atvēršanas svētkus ar savu klātbūtni pagodināja LR premjerministre Laimdota Straujuma, kura pauda prieku par īpašo notikumu: "Kuldīgai ir īpaša noskaņa un savs šarms. Prieks par visiem, kas šo grāmatu ir radījuši, jo uzskatu, ka cilvēki to lasīs pat pēc 100 gadiem. Varat lepoties, ka Kuldīgā ir saglabājies tas, kas radies ilgu gadsimtu laikā."
Grāmatas prezentācijā autori – Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja un pilsētas arhitekte Jana Jākobsone, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, arheologs Mārtiņš Lūsēns, arhitekts Jānis Zilgalvis, arhitekts Ilmārs Dirveiks, arhitekte Agate Eniņa, kā arī Kuldīgas novada muzeja galvenā krājuma glabātāja Daina Antoniška un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis – pastāstīja par tās saturu, ideju un tapšanu.
Pēc Kuldīgas novada pašvaldības iniciatīvas divu gadu garumā veikts pamatīgs izpētes darbs, kas slāni pa slānim atklāj Kuldīgas vecpilsētas vērtības arheoloģijā, arhitektūrā, pilsētbūvniecībā.
Grāmata ir ne tikai nopietns zinātnisks pētījums, bet arī saistošs materiāls ikvienam iedzīvotājam, kuram rūp kultūras mantojuma saglabāšana, balstot to uz patiesām vides kvalitātes vērtībām.
Grāmata "Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība" sniedz vērtīgu ieguldījumu ne tikai Kuldīgas, bet arī visas Latvijas kultūras bagātību apzināšanā un popularizēšanā. Tajā apkopota informācijas par Kuldīgas arhitektūru dažādos laika posmos, kā arī izstrādāti priekšlikumi pilsētas arhitektūras attīstībai nākotnē, iekļaujot arī arhitektu un vēstures speciālistu viedokļus.
Kuldīgas vecpilsētas kultūrvēsturisko nozīmi ir atzinuši vairāki nacionālas un starptautiskas nozīmes eksperti, par ko liecina UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas 2011. gada 25. februāra lēmums Nr. 6 par nomināciju "Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā", iekļaujot to UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. 2011. gada 18. aprīlī minētā nominācija tika uzņemta UNESCO Pasaules mantojuma priekšsarakstā. Šī atzinība apliecina, ka Kuldīgas vecpilsēta, ko veido dažādu vēsturisku periodu slāņi, ir saglabājusi teicamu autentiskuma pakāpi un šai vietai piemīt izcila ainaviskā vērtība un dažādu periodu apbūves harmoniska līdzāspastāvēšana.
