"Uzbrauktuvi it kā uztaisa, taču tā ir vai nu par stāvu, vai par šauru, vai durvju vēršanās virziens liedz šo uzbrauktuvi izmantot." - stāsta Aigars Bolis - vides pieejamības projektu vadītājs Invalīd
Foto: "Uzbrauktuvi it kā uztaisa, taču tā ir vai nu par stāvu, vai par šauru, vai durvju vēršanās virziens liedz šo uzbrauktuvi izmantot." - stāsta Aigars Bolis - vides pieejamības projektu vadītājs Invalīd
Uz jautājumiem atbild Aigars Bolis- vides pieejamības projektu vadītājs Invalīdu un viņu draugu apvienībā "Apeirons"
Vai būvnieki par pieejamības nodrošināšanu ēkās, Jūsuprāt, domā pietiekami?
Par pieejamības nodrošināšanu būvnieki domā tikai daļēji. Uzbrauktuvi it kā uztaisa, taču tā ir vai nu par stāvu, vai par šauru, vai durvju vēršanās virziens liedz šo uzbrauktuvi izmantot. Maz tiek domāts par pieejamības jautājumiem, kas skar cilvēkus ar redzes traucējumiem. Piemēram, kontrastējoši apzīmējumi kaut vai pie līmeņu izmaiņām (kāpņu sākums un kāpņu beigas). Taču, kā mēs šo lietu redzam, problēmas risinājums ir pašu lietotāju kā ekspertu piesaiste pie pieejamības risināšanas, jo lielākoties būvnieki maz orientējas pieejamas vides veidošanas niansēs.
Vai varat minēt konkrētus piemērus, konkrētas celtnes, kurām ir laba/slikta pieejamība?
Uz visu celtniecības darbu fona pieejamības ziņā lieliski izceļas, piemēram, lielveikali. Tie tiek veidoti ņemot vērā Rietumu standartus, līdz ar to arī pieejamības lietas ir atstrādātas. Līdz ar to tie ir ērti izmantojami visiem. Nepieejamu vietu ir pārāk daudz, taču kā spilgtākais piemērs ir rekonstruētā opera, vai šogad pārbūvētā Āgenskalna ģimnāzija. Diemžēl rupji tiek pārkāpti jau spēkā esošie būvnormatīvi
Kādas lietas, elementi ir nepieciešami ēkā, lai nodrošinātu pieejamību tai?
Pieejamības nodrošināšanai ēkā ir nepieciešami:
q pie ēkas, vai tās tuvumā, invalīdu autostāvvietas;
q pandusi, pie nelielām līmeņu izmaiņām;
q lifti, nokļūšanai uz augstākiem stāviem;
q kontrastējoši apzīmējumi cilvēkiem ar redzes trauc.;
q vizuālā informācija cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem;
q speciāli aprīkotas un pietiekoši plašas tualetes.
Kāda ir attieksme šajā ziņā citās valstīs?
Visvairāk mums ir informācijas no mūsu zviedru kolēģiem par pieejamības risināšanas sistēmu. Galvenokārt tā balstās uz lietotāju - konsultantu piesaisti jau objekta projekta stadijā, kas pieejamības veidošanas izmaksas būtiski samazina, nekā tad, ja jau gatavā objektā pēkšņi ir jāiestrādā pieejamība. Bez šaubām , šie cilvēki bez savas personīgās pieredzes ir vēl papildus apmācīti šais lietās. Protams, arī tai pašā Zviedrijā nebūt nav viss pieejams, jau tādēļ vien, ka ne visu ir iespējams pielāgot. Taču ir pamatprincipi, kas ir jāievēro un līdz ar to cilvēks ar īpašām vajadzībām var ņemt aktīvu līdzdalību visos sabiedrībā notiekošajos procesos.
Kāds risinājums, Jūsuprāt, tam visam iespējams?
Optimālāko rezultātu pieejamas vides veidošanā, var sasniegt sadarbojoties visām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā arī pašiem lietotājiem. Un ja jau pašā sākumā, veidojot kādu jaunu objektu, pieaicina vides pieejamības ekspertu no lietotāju vidus, kas ir pietiekoši apmācīt, lai zinātu jautājumus, kas skar cilvēkus ar dažādām invaliditātēm, rezultāts būtu vienkārši lielisks. Kā arī nododot objektu ekspluatācijā, šāda cilvēka vērtējums būtu jāņem vērā - būve ir vai nav pieejama.
Kāpēc tik bieži tiek piemirsts par invalīdiem?
Par invalīdiem piemirst tāpēc, ka ir uzskats, ka vides pieejamība ir ļoti dārgs process un arī problēmas rada esošie stereotipi, ka no invalīda nevar būt nekāds labums. Tad jau labāk lai VIŅŠ sēž mājās! Cilvēki, diemžēl, piemirst arī to, ka pieejamība ir nepieciešama ne tikai invalīdiem. Būvējot jaunus objektus un renovējot esošos, pieejamība ir obligāts pasākums - piemēram, būvnormatīvs par publiskām ēkām un būvēm LBN 208-00, taču mūsu arhitekti, būvnieki un arī pasūtītāji nez kāpēc tos var neievērotģ
Ja nav pieejamības, cilvēkam ar invaliditāti nav izglītības, līdz ar to nav darba. Nav pieejama ne sociālā, ne medicīniskā palīdzība. Nemaz nerunājot par teātri, kafejnīcu.
Lielākā problēma ir lietu izpratnē un attieksmē. Taču, lai lietās nebūtu jāpaļaujas uz konkrētā arhitekta vai celtnieka sapratni, ir jābūt šīm lietām ļoti precīzi atrunātām normatīvajos aktos.
Vai Jūs kaut kāda veidā rūpējaties par cilvēku izglītošanu, skaidrojat viņiem pieejamības nodrošināšanas nepieciešamību?
Tieši šobrīd mēs strādājam apmācot cilvēkus ar invaliditāti kā vides pieejamības ekspertus. Paralēli arī noris darbs pie desmit vides pieejamības burtnīcām, kurās katrā tiks sīki aprakstīts un ar zīmējumiem un rasējumiem parādīts, kā veidojama pieejama vide pa atsevišķām tēmām. Šis materiāls tiks veidots tā, lai tas derētu arī profesionāļiem kā rokasgrāmata, sniedzot pietiekoši detalizētu informāciju. Šim darbam, diemžēl, mums šobrīd trūkst pietiekoši līdzekļu un mēs meklējam iespējas līdzekļu piesaistei.
Linda Tunte
www.building.lv
Vai būvnieki par pieejamības nodrošināšanu ēkās, Jūsuprāt, domā pietiekami?
Par pieejamības nodrošināšanu būvnieki domā tikai daļēji. Uzbrauktuvi it kā uztaisa, taču tā ir vai nu par stāvu, vai par šauru, vai durvju vēršanās virziens liedz šo uzbrauktuvi izmantot. Maz tiek domāts par pieejamības jautājumiem, kas skar cilvēkus ar redzes traucējumiem. Piemēram, kontrastējoši apzīmējumi kaut vai pie līmeņu izmaiņām (kāpņu sākums un kāpņu beigas). Taču, kā mēs šo lietu redzam, problēmas risinājums ir pašu lietotāju kā ekspertu piesaiste pie pieejamības risināšanas, jo lielākoties būvnieki maz orientējas pieejamas vides veidošanas niansēs.
Vai varat minēt konkrētus piemērus, konkrētas celtnes, kurām ir laba/slikta pieejamība?
Uz visu celtniecības darbu fona pieejamības ziņā lieliski izceļas, piemēram, lielveikali. Tie tiek veidoti ņemot vērā Rietumu standartus, līdz ar to arī pieejamības lietas ir atstrādātas. Līdz ar to tie ir ērti izmantojami visiem. Nepieejamu vietu ir pārāk daudz, taču kā spilgtākais piemērs ir rekonstruētā opera, vai šogad pārbūvētā Āgenskalna ģimnāzija. Diemžēl rupji tiek pārkāpti jau spēkā esošie būvnormatīvi
Kādas lietas, elementi ir nepieciešami ēkā, lai nodrošinātu pieejamību tai?
Pieejamības nodrošināšanai ēkā ir nepieciešami:
q pie ēkas, vai tās tuvumā, invalīdu autostāvvietas;
q pandusi, pie nelielām līmeņu izmaiņām;
q lifti, nokļūšanai uz augstākiem stāviem;
q kontrastējoši apzīmējumi cilvēkiem ar redzes trauc.;
q vizuālā informācija cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem;
q speciāli aprīkotas un pietiekoši plašas tualetes.
Kāda ir attieksme šajā ziņā citās valstīs?
Visvairāk mums ir informācijas no mūsu zviedru kolēģiem par pieejamības risināšanas sistēmu. Galvenokārt tā balstās uz lietotāju - konsultantu piesaisti jau objekta projekta stadijā, kas pieejamības veidošanas izmaksas būtiski samazina, nekā tad, ja jau gatavā objektā pēkšņi ir jāiestrādā pieejamība. Bez šaubām , šie cilvēki bez savas personīgās pieredzes ir vēl papildus apmācīti šais lietās. Protams, arī tai pašā Zviedrijā nebūt nav viss pieejams, jau tādēļ vien, ka ne visu ir iespējams pielāgot. Taču ir pamatprincipi, kas ir jāievēro un līdz ar to cilvēks ar īpašām vajadzībām var ņemt aktīvu līdzdalību visos sabiedrībā notiekošajos procesos.
Kāds risinājums, Jūsuprāt, tam visam iespējams?
Optimālāko rezultātu pieejamas vides veidošanā, var sasniegt sadarbojoties visām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā arī pašiem lietotājiem. Un ja jau pašā sākumā, veidojot kādu jaunu objektu, pieaicina vides pieejamības ekspertu no lietotāju vidus, kas ir pietiekoši apmācīt, lai zinātu jautājumus, kas skar cilvēkus ar dažādām invaliditātēm, rezultāts būtu vienkārši lielisks. Kā arī nododot objektu ekspluatācijā, šāda cilvēka vērtējums būtu jāņem vērā - būve ir vai nav pieejama.
Kāpēc tik bieži tiek piemirsts par invalīdiem?
Par invalīdiem piemirst tāpēc, ka ir uzskats, ka vides pieejamība ir ļoti dārgs process un arī problēmas rada esošie stereotipi, ka no invalīda nevar būt nekāds labums. Tad jau labāk lai VIŅŠ sēž mājās! Cilvēki, diemžēl, piemirst arī to, ka pieejamība ir nepieciešama ne tikai invalīdiem. Būvējot jaunus objektus un renovējot esošos, pieejamība ir obligāts pasākums - piemēram, būvnormatīvs par publiskām ēkām un būvēm LBN 208-00, taču mūsu arhitekti, būvnieki un arī pasūtītāji nez kāpēc tos var neievērotģ
Ja nav pieejamības, cilvēkam ar invaliditāti nav izglītības, līdz ar to nav darba. Nav pieejama ne sociālā, ne medicīniskā palīdzība. Nemaz nerunājot par teātri, kafejnīcu.
Lielākā problēma ir lietu izpratnē un attieksmē. Taču, lai lietās nebūtu jāpaļaujas uz konkrētā arhitekta vai celtnieka sapratni, ir jābūt šīm lietām ļoti precīzi atrunātām normatīvajos aktos.
Vai Jūs kaut kāda veidā rūpējaties par cilvēku izglītošanu, skaidrojat viņiem pieejamības nodrošināšanas nepieciešamību?
Tieši šobrīd mēs strādājam apmācot cilvēkus ar invaliditāti kā vides pieejamības ekspertus. Paralēli arī noris darbs pie desmit vides pieejamības burtnīcām, kurās katrā tiks sīki aprakstīts un ar zīmējumiem un rasējumiem parādīts, kā veidojama pieejama vide pa atsevišķām tēmām. Šis materiāls tiks veidots tā, lai tas derētu arī profesionāļiem kā rokasgrāmata, sniedzot pietiekoši detalizētu informāciju. Šim darbam, diemžēl, mums šobrīd trūkst pietiekoši līdzekļu un mēs meklējam iespējas līdzekļu piesaistei.
Linda Tunte
www.building.lv