Uzmanības centrā - Arēna Rīga

Foto: Uzmanības centrā - Arēna Rīga; autors: Uzmanības centrā - Arēna Rīga

Pasaules Hokeja čempionāts rit pilnā sparā, Rīgas ielas jau piepildījuši visdažādāko valstu hokeja līdzjutēji. Arēnas Rīga, kura šobrīd gozējas daudzu mediju uzmanības saulītē, projektu izstrādāja kanādiešu projektēšanas birojs SCI, nosakot apjomu, fasādes krāsojumu, taču plānojuma izveide ir kopīgs darbs starp SCI un latviešu SIA "Nams".( Projekta attīstītājs – SIA Merks, Ģenerālprojektētājs – SIA Merks.

Arhitekti – projekta koncepcija – SCI (Kanāda), projekta detalizācija – SIA Nams.)

Šis nav tipveida projekts, tas ir izstrādāts speciāli Rīgai. Arēnā ir 2 lielākās zonas, publiskā un privātā. VIP zonā paredzētas 43 ložas – mēbelētas atpūtas telpas 15 cilvēkiem ar balkonu, 10 sēd ietām un pat atsevišķu ieeju. Privātložu priekšrocības ir: atsevišķs stāvs no publiskās telpas, bezmaksas autostāvvietas, ēdienu un dzērienu pasūtīšana. Kā arī vienmēr garantētas ieejas biļetes uz visiem pasākumiem par zemāko cenu. Publiskās zonas daļā ietilpst 10 000skatītāju. Arēna Rīga ne velti tiek dēvēta par multifunkcionālu halli, šeit iespējams rīkot gan pasaules mēroga sporta pasākumus, gan lielkoncertus, gan visdažādāko veidu izklaides pasākumus, kuri sabiedrībai ir interesanti. Turpinot tēmu par Arēna Rīga, piedāvājam ekspresinterviju ar Halles galveno arhitektu Māri Malahovski (SIA Nams).

Halles būvniecība ilga 20 mēnešus. Kā vērtējat šo laika periodu?
Man bija ļoti interesanti strādāt ar šādu objektu, jo tā tomēr bija jauna pieredze, jauni iespaidi un arī izpratne par šādu objektu attīstības ceļiem un uzbūves principiem. Bija interesanti redzēt, kā tas notiek pasaulē, mēs braucām skatīties, kā šādas halles tiek būvētas citās valstīs - Skandināvijā, Lietuvā, Vācijā, Kanādā, kā tās attīstās, kā tiek risināta ēku loģistika. Es šo halli vairāk vērtēju kā vērtīgu pieredzi nevis kā milzīgu sasniegumu.

Kādu arhitektūras stilu, Jūsuprāt, varētu piedēvēt "Arēnai Rīga"?
Sākotnēji vajadzētu definēt, kas ir šī halle? Tas ir jautājums, kas ir atkarīgs pamatā no attīstītāja - kādiem mērķiem viņš šo halli būvē. Šinī gadījumā man ir ļoti grūti runāt par kaut kādu konkrētu arhitektūras stilu, jo būtībā Merks kā attīstītāja mērķis, cik es saprotu, bija diezgan racionāls – iegūt ēku, kura funkcionē atbilstoši tam, kāpēc viņa tiek būvēta. Šai hallei primārais bija funkcija, kuru, manuprāt, viņa pilda. Koncerti notiek, hokejs notiek, redzamība, gaisma un akustika ir laba. Protams, varētu vēlēties vairāk labierīcību, lielākas garderobes, bet tās visas jau ir ekstras. Ja ir jāizvēlas - būvēt vai nebūvēt, tad labāk uzbūvēt tādu, nekā nebūvēt nemaz. Šinī gadījumā noteikšana bija Merks, kas bija šī projekta attīstītājs un noteica, cik daudz ir gatavs ieguldīt arhitektūrā.
Šinī gadījumā es domāju, ka tas bija jautājums Rīgai, un, ja pilsēta vēlējās objektu, kas ir kvalitatīvs arī kā arhitektūra, tad tai bija daudz aktīvāk jāpiedalās šajā procesā, nevis jāpaļaujas uz investoru. Investoru šādā projektā vispirms interesē bizness, un, lai cik triviāli tas arī nebūtu, tas biežāk tomēr izvēlēsies lētāko risinājumu. Diemžēl tā ir mūsu realitāte, līdz ar to ir ļoti grūti runāt par kādu īpašu arhitektūras kvalitāti, jo primārā arī šoreiz bija halles funkcionalitāte.

Vai esat apmierināts ar rezultātu, ar to kā halle izskatās un funkcionē?
Ne īpaši. Es domāju, ka rezultāts no arhitektūras viedokļa ir tālu no vēlamā. Katrā ziņā, tas nav tāds, ar ko es varētu būt īpaši apmierināts. Merkam gan kā ģenerālprojektētājam, gan kā attīstītājam tomēr bija galīgais vārds attiecībā uz materiālu izvēli, uz arhitektūras risinājumiem.