Uzņēmēji biežāk par lielāko kavēkli izaugsmei min inflāciju
Visilgākais laiks nepieciešams ar būvniecību saistītu jautājumu risināšanai, turklāt ap 6% aptaujāto atzīst, ka valsts vai pašvaldību būvinspekcijām nācies pārbaužu laikā dot kukuli vai dāvanu.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn un šogad uzņēmējdarbības vide Latvijā ir uzlabojusies, tomēr uzņēmēji biežāk par lielāko kavēkli izaugsmei min inflāciju, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes centru SKDS veiktais pētījums.
Pērn inflāciju par uzņēmuma darbību un izaugsmi kavējošu faktoru atzina lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju jeb 72,3%, kamēr, piemēram, 2001.gadā patēriņa cenu kāpums satrauca 39,4% uzņēmēju.
Vienlaikus citu iespējamo uzņēmumu darbību kavējošo faktoru ietekme pēdējo gadu laikā, pēc uzņēmēju vērtējuma, ir samazinājusies.
Likumu un noteikumu nepastāvīgums un to izmaiņu neprognozējamība satrauc 60,7% uzņēmēju, salīdzinot ar 73,1% pirms četriem gadiem, savukārt nodokļu likmes par kavējošu faktoru atzīst 60,6% aptaujāto, salīdzinot ar 73,4% iepriekš.
Vairāk nekā pusei uzņēmēju darbību un izaugsmi kavē nodokļu likumi, nedaudz vairāk nekā trešdaļai - infrastruktūras pakalpojumu izmaksas, tikpat daudzi uzņēmēji satraucas par konkurenci ierobežojošām darbībām no citu tirgus dalībnieku puses.
Uzņēmumu attīstību kavē arī konkurence ar tā saukto ēnu ekonomiku - 31,1%, "blatu" sistēmas pastāvēšana - 23,9%, korupcija valsts sektorā - 23,3%, korupcija pašvaldībās - 20,2% u.c. faktori.
Kā šodien Ekonomikas ministrijas rīkotajā konferencē par uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanu Latvijā un Eiropā atzina pētījuma konsultants Mārtiņš Zemītis, pārsteidzošs atklājums bijis uzņēmēju viedoklis, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) palielinājies laiks birokrātisko procedūru veikšanai.
Ja pirms četriem gadiem ar valdības un pašvaldību regulējošām prasībām saistītu jautājumu risināšana aizņēma ap 16% no uzņēmumu vadītāju laika, tad pērn - 37,3%. Visvairāk laika birokrātiskās procedūras prasa no lielajiem uzņēmumiem, kā arī būvniecības un ražošanas sektorā strādājošajiem.
Visilgākais laiks nepieciešams ar būvniecību saistītu jautājumu risināšanai, turklāt ap 6% aptaujāto atzīst, ka valsts vai pašvaldību būvinspekcijām nācies pārbaužu laikā dot kukuli vai dāvanu. Ar šādām "nodevām" uzņēmēji saskārušies arī Valsts valodas inspekcijas, Valsts sanitārās inspekcijas, Pašvaldības policijas u.c. iestāžu veikto pārbaužu laikā.
Pēc iestāšanās ES uzlabojumus savā darbībā atzīst 5% uzņēmēju, bet 25% ir pārliecināti, ka kļuvis grūtāk. Vislielākais problēmas esot būvniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī Latgales un Zemgales uzņēmējiem.
Kā būtiskākos ieguvumus no dalības ES uzņēmēji minējuši atvieglojumus preču transportam pāri robežām, tāpat esot vieglāka pieeja tirgiem ES un uzlabojusies kapitāla pieejamība.
Vērtējot Latvijas institūciju pakalpojumu kvalitāti, uzņēmēji visatzinīgāk izteikušies par komercreģistru, bet pozitīvais novērtējums mazinājies Valsts ieņēmumu dienestam, sniedzot pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra pakalpojumus.
Puse uzņēmēju atzīst, ka trūkst valsts atbalsta, tai skaitā visskeptiskākie ir Zemgales uzņēmēji, kur 90% uzskata, ka valsts viņiem nepalīdz. Tāpat konstatēts, ka uzņēmējiem ir zems informētības līmenis par iespējām iegūt valsts atbalstu - par LIAA un Lauku atbalsta dienestu zina divas piektdaļas aptaujāto, par Valsts reģionālās attīstības aģentūru - trešdaļa, bet par Latvijas Garantiju aģentūru - piektā daļa.
Trešdaļa uzņēmēju izteikušies, ka netic iespējai "kaut ko dabūt" no ES struktūrfondiem.
Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP), šodien atklājot konferenci, norādīja uz to, ka valsts tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšana ir viena no valdības galvenajām prioritātēm.
Lai sasniegtu šo mērķi, ministrs par nepieciešamu uzskata veicināt gudru valsts pārvaldi, kas ietver kvalitatīvāku regulējumu, samazinot izmaksas uzņēmējiem un ieviešot skaidrākas regulējuma prasības.
Labāka regulējuma ieviešana nozīmē samērot sabiedrības un uzņēmēju intereses, neizvirzot uzņēmumiem nepamatotas prasības, skaidroja Štokenbergs, piebilstot, ka Latvijā būtu nepieciešama jauna regulējuma reforma un stabila reformu sekretariāta izveidošana, kas sadarbotos ar uzņēmējiem.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Anrijs Matīss atzīmēja, ka valsts loma uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā būtu radīt sakārtotu, pārskatāmu, pārredzamu, prognozējamu un atbalstošu vidi biznesa aktivitātēm. Sadarbībā ar LIAA jau uzsākti vairāki pilotprojekti, lai izvērtētu administratīvo izmaksu apjomu uzņēmējdarbībā.
Pērn inflāciju par uzņēmuma darbību un izaugsmi kavējošu faktoru atzina lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju jeb 72,3%, kamēr, piemēram, 2001.gadā patēriņa cenu kāpums satrauca 39,4% uzņēmēju.
Vienlaikus citu iespējamo uzņēmumu darbību kavējošo faktoru ietekme pēdējo gadu laikā, pēc uzņēmēju vērtējuma, ir samazinājusies.
Likumu un noteikumu nepastāvīgums un to izmaiņu neprognozējamība satrauc 60,7% uzņēmēju, salīdzinot ar 73,1% pirms četriem gadiem, savukārt nodokļu likmes par kavējošu faktoru atzīst 60,6% aptaujāto, salīdzinot ar 73,4% iepriekš.
Vairāk nekā pusei uzņēmēju darbību un izaugsmi kavē nodokļu likumi, nedaudz vairāk nekā trešdaļai - infrastruktūras pakalpojumu izmaksas, tikpat daudzi uzņēmēji satraucas par konkurenci ierobežojošām darbībām no citu tirgus dalībnieku puses.
Uzņēmumu attīstību kavē arī konkurence ar tā saukto ēnu ekonomiku - 31,1%, "blatu" sistēmas pastāvēšana - 23,9%, korupcija valsts sektorā - 23,3%, korupcija pašvaldībās - 20,2% u.c. faktori.
Kā šodien Ekonomikas ministrijas rīkotajā konferencē par uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanu Latvijā un Eiropā atzina pētījuma konsultants Mārtiņš Zemītis, pārsteidzošs atklājums bijis uzņēmēju viedoklis, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) palielinājies laiks birokrātisko procedūru veikšanai.
Ja pirms četriem gadiem ar valdības un pašvaldību regulējošām prasībām saistītu jautājumu risināšana aizņēma ap 16% no uzņēmumu vadītāju laika, tad pērn - 37,3%. Visvairāk laika birokrātiskās procedūras prasa no lielajiem uzņēmumiem, kā arī būvniecības un ražošanas sektorā strādājošajiem.
Visilgākais laiks nepieciešams ar būvniecību saistītu jautājumu risināšanai, turklāt ap 6% aptaujāto atzīst, ka valsts vai pašvaldību būvinspekcijām nācies pārbaužu laikā dot kukuli vai dāvanu. Ar šādām "nodevām" uzņēmēji saskārušies arī Valsts valodas inspekcijas, Valsts sanitārās inspekcijas, Pašvaldības policijas u.c. iestāžu veikto pārbaužu laikā.
Pēc iestāšanās ES uzlabojumus savā darbībā atzīst 5% uzņēmēju, bet 25% ir pārliecināti, ka kļuvis grūtāk. Vislielākais problēmas esot būvniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī Latgales un Zemgales uzņēmējiem.
Kā būtiskākos ieguvumus no dalības ES uzņēmēji minējuši atvieglojumus preču transportam pāri robežām, tāpat esot vieglāka pieeja tirgiem ES un uzlabojusies kapitāla pieejamība.
Vērtējot Latvijas institūciju pakalpojumu kvalitāti, uzņēmēji visatzinīgāk izteikušies par komercreģistru, bet pozitīvais novērtējums mazinājies Valsts ieņēmumu dienestam, sniedzot pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra pakalpojumus.
Puse uzņēmēju atzīst, ka trūkst valsts atbalsta, tai skaitā visskeptiskākie ir Zemgales uzņēmēji, kur 90% uzskata, ka valsts viņiem nepalīdz. Tāpat konstatēts, ka uzņēmējiem ir zems informētības līmenis par iespējām iegūt valsts atbalstu - par LIAA un Lauku atbalsta dienestu zina divas piektdaļas aptaujāto, par Valsts reģionālās attīstības aģentūru - trešdaļa, bet par Latvijas Garantiju aģentūru - piektā daļa.
Trešdaļa uzņēmēju izteikušies, ka netic iespējai "kaut ko dabūt" no ES struktūrfondiem.
Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP), šodien atklājot konferenci, norādīja uz to, ka valsts tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšana ir viena no valdības galvenajām prioritātēm.
Lai sasniegtu šo mērķi, ministrs par nepieciešamu uzskata veicināt gudru valsts pārvaldi, kas ietver kvalitatīvāku regulējumu, samazinot izmaksas uzņēmējiem un ieviešot skaidrākas regulējuma prasības.
Labāka regulējuma ieviešana nozīmē samērot sabiedrības un uzņēmēju intereses, neizvirzot uzņēmumiem nepamatotas prasības, skaidroja Štokenbergs, piebilstot, ka Latvijā būtu nepieciešama jauna regulējuma reforma un stabila reformu sekretariāta izveidošana, kas sadarbotos ar uzņēmējiem.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Anrijs Matīss atzīmēja, ka valsts loma uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā būtu radīt sakārtotu, pārskatāmu, pārredzamu, prognozējamu un atbalstošu vidi biznesa aktivitātēm. Sadarbībā ar LIAA jau uzsākti vairāki pilotprojekti, lai izvērtētu administratīvo izmaksu apjomu uzņēmējdarbībā.
