Uzņēmējs: Būvniecības nozarei nedraud ar darbaspēka trūkumu saistīta pārkaršana
Būvniecības nozarei pārkaršana, kas būtu saistīta ar darbaspēka trūkumu, nedraud, uzskata Latvijas sauso būvmateriālu rūpnīcas "Sakret" direktors Andris Vanags.
Būvniecības nozarei pārkaršana, kas būtu saistīta ar darbaspēka trūkumu, nedraud, uzskata Latvijas sauso būvmateriālu rūpnīcas "Sakret" direktors Andris Vanags.
Kā ziņots, Latvijas Banka norādījusi, ka būvniecības izaugsme, kā liecina statistika, pēdējā laikā balstās uz darbaspēka piesaistīšanu, bet produktivitāte stagnē vai samazinās. Nodarbinātība būvniecībā no 2000.gada līdz 2004.gadam vidēji pieauga par 9,3% un kāpums turpinājās arī pērn.
Tieši darbaspēka trūkums būvniecības nozari pakļauj pārkaršanas riskam un var kļūt par galveno attīstību ierobežojošo faktoru. Jāņem vērā, ka būvniecības izaugsmi visvairāk nodrošina augošais iekšzemes patēriņš, par ko liecina dzīvojamo ēku, nevis jaunu ražošanas uzņēmumu celtniecība. Tomēr tas nodrošina tikai īstermiņa attīstību, nevis stabilus izaugsmes tempus ilgākā laika periodā, uzsvēra centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Daina Pelēce.
Vanags skaidroja, ka būvniecībā strādājošo darba algas pieaug proporcionāli būvniecības pieauguma tempam, tas ir, par vairāk nekā 15% gadā. Darbinieki uz būvniecību pāriet no citām nozarēm un atbrauc no citiem reģioniem, piemēram, no Latgales un kaimiņvalstīm, kur celtniecības tempi nav tik strauji un algas ir zemākas, piemēram, Baltkrievijas.
Būvniecības kompānijas ir sapratušas, ka darbiniekiem ir jāmaksā vairāk, tāpēc stereotips, ka celtniecībā strādā vislētāk apmaksātie darbinieki, ir lauzts, uzsvēra Vanags.
Būvniecības produktivitātes palielināšanās redzama jebkurā celtniecības objektā, kaut vai salīdzinot objekta nodošanas tempus patlaban un pirms pieciem gadiem pie nemainīga cilvēku skaita. Būvniecības produktivitāte aug, pateicoties mūsdienīgu materiālu un modernas tehnikas izmantošanai, akcentēja "Sakret" vadītājs.
Tā kā darbaspēks ir dārgs, darba devēji dara visu iespējamo, lai celtu darba ražību. Cilvēki būvniecībā ir vajadzīgi nevis produktivitātes, bet gan lielo būvniecības apjomu dēļ, piebilda uzņēmējs.
Kā ziņots, Latvijas Banka norādījusi, ka būvniecības izaugsme, kā liecina statistika, pēdējā laikā balstās uz darbaspēka piesaistīšanu, bet produktivitāte stagnē vai samazinās. Nodarbinātība būvniecībā no 2000.gada līdz 2004.gadam vidēji pieauga par 9,3% un kāpums turpinājās arī pērn.
Tieši darbaspēka trūkums būvniecības nozari pakļauj pārkaršanas riskam un var kļūt par galveno attīstību ierobežojošo faktoru. Jāņem vērā, ka būvniecības izaugsmi visvairāk nodrošina augošais iekšzemes patēriņš, par ko liecina dzīvojamo ēku, nevis jaunu ražošanas uzņēmumu celtniecība. Tomēr tas nodrošina tikai īstermiņa attīstību, nevis stabilus izaugsmes tempus ilgākā laika periodā, uzsvēra centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Daina Pelēce.
Vanags skaidroja, ka būvniecībā strādājošo darba algas pieaug proporcionāli būvniecības pieauguma tempam, tas ir, par vairāk nekā 15% gadā. Darbinieki uz būvniecību pāriet no citām nozarēm un atbrauc no citiem reģioniem, piemēram, no Latgales un kaimiņvalstīm, kur celtniecības tempi nav tik strauji un algas ir zemākas, piemēram, Baltkrievijas.
Būvniecības kompānijas ir sapratušas, ka darbiniekiem ir jāmaksā vairāk, tāpēc stereotips, ka celtniecībā strādā vislētāk apmaksātie darbinieki, ir lauzts, uzsvēra Vanags.
Būvniecības produktivitātes palielināšanās redzama jebkurā celtniecības objektā, kaut vai salīdzinot objekta nodošanas tempus patlaban un pirms pieciem gadiem pie nemainīga cilvēku skaita. Būvniecības produktivitāte aug, pateicoties mūsdienīgu materiālu un modernas tehnikas izmantošanai, akcentēja "Sakret" vadītājs.
Tā kā darbaspēks ir dārgs, darba devēji dara visu iespējamo, lai celtu darba ražību. Cilvēki būvniecībā ir vajadzīgi nevis produktivitātes, bet gan lielo būvniecības apjomu dēļ, piebilda uzņēmējs.
