building.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi1677
Nozares raksti32874
Uzņēmumā ir labi nostādīta darba organizācija, liela vērība tiek pievērsta kvalitātei - pašlaik strādājam pie tā, lai iegūtu ISO kvalitātes sertifikātu : building.lv - par būvniecību Latvijā

Uzņēmumā ir labi nostādīta darba organizācija, liela vērība tiek pievērsta kvalitātei - pašlaik strādājam pie tā, lai iegūtu ISO kvalitātes sertifikātu

Uzņēmumā ir labi nostādīta darba organizācija, liela vērība tiek pievērsta kvalitātei - pašlaik strādājam pie tā, lai iegūtu ISO kvalitātes sertifikātu

Intervija ar Induli Nollendorfu- firmas "KVA sistēmas" projektēšanas nodaļas vadītāju.

autors: Uzņēmumā ir labi nostādīta darba organizācija, liela vērība tiek pievērsta kvalitātei - pašlaik strādājam pie tā, lai iegūtu ISO kvalitātes sertifikātu
Foto: Uzņēmumā ir labi nostādīta darba organizācija, liela vērība tiek pievērsta kvalitātei - pašlaik strādājam pie tā, lai iegūtu ISO kvalitātes sertifikātu; autors: Uzņēmumā ir labi nostādīta darba organizācija, liela vērība tiek pievērsta kvalitātei - pašlaik strādājam pie tā, lai iegūtu ISO kvalitātes sertifikātu
Intervija ar Induli Nollendorfu- firmas "KVA sistēmas" projektēšanas nodaļas vadītāju.

Kondicionēšana, ventilācija, apkure- tas bija pats sākums, kas deva uzņēmumam nosaukumu "KVA Sistēmas". Šobrīd sākotnējai "trijotnei" pievienojušās arī ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde, elektrosistēmas, ēku kompleksās vadības sistēmas (BMS) un sistēmu apkopes nodrošināšanas serviss. Firmas darbības spektrs aptver pilnīgi visus ēku inženierkomunikācijas tīklus.

Cik plaša ir uzņēmuma projektēšanas nodaļa?
Projektēšanas nodaļa nav ļoti plaša. Vairāk notiek montāžas darbi- šobrīd tiek strādāts aptuveni 30 objektos, savukārt projektēšanas stadijā atrodas 4 objekti. Mūsu nodaļā strādā 6 projektētāji, pārējie uzņēmuma darbinieki strādā pie montāžas darbu veikšanas.

Tātad uzņēmums kopumā gan projektē, gan montē.
Jā, piedāvājam gan projektēšanu, gan sistēmu uzstādīšanu un montāžu. Montāžu veicam arī pēc citu firmu projektiem. Piedalāmies dažādos konkursos, iesniedzam savus piedāvājumus. Mums ir samērā daudz lielu objektu, kuros strādājam.

Piemēram?
Viesnīcā "Radisson SAS" veicam ūdensapgādes, kanalizācijas un kondicionēšanas sistēmu rekonstrukciju. Veicam cauruļvadu nomaiņu, laika gaitā tie ir nolietojušies, izrūsējuši.

Ar kādām iekārtām strādājat?
Neesam piesaistīti konkrētam ražotājam.Projektēšanas un montāžas pieredze mums ļauj strādāt ar plašu dažādu firmu iekārtu un materiālu klāstu. Iepērkam no dažādām iekārtu tirgotājfirmām Latvijā, katram gadījumam izvēloties piemērotākos materiālus, iekārtas vai sistēmas. Vienīgi no firmām "LG Electronics" un "Mitsubishi Electric" mums ir tiešās piegādes. Šo firmu ražotos kondicionierus mēs izplatam Latvijā. Agrāk iekārtu izvēles iespējas bija ļoti ierobežotas. Tagad viss atkarīgs tikai no pasūtītāja iespējām.

Kas jāzina pasūtītājam, vēršoties pie projektētāja?
Pirms projektēšanas notiek pārrunas ar pasūtītāju. Nepieciešams projektēšanas uzdevums, kurā aprakstītas klienta vēlmes, lai vēlāk nerastos domstarpības. Tas ir ļoti svarīgi. Mums jāņem vērā klienta idejas, bet jārespektē Latvijas būvnormatīvi, kas regulē, lai visi projekti atbilstu ugunsdrošības, sanitārajām un drošības noteikumu prasībām.

Vai projektējot iespējams kļūdīties?
Jā. Firmas tagad ir mazas. Mēs pat esam vieni no lielākajām. Agrāk vienā projektēšanas institūtā kompleksās projektēšanas grupā strādāja apmēram 50 cilvēku - viens izveidoja projektu, pārējie pēc tam pārbaudīja, līdz ar to bija mazāka iespēja, ka būs ieviesusies kāda kļūda. Jebkura projekta pirmajā lapā ir tāds kā zvērests, kas apliecina, ka projekts atbilst Latvijas Būvnormatīvu (LBN) prasībām, zem tā parakstās speciālists ar sertifikātu. Cilvēks, kurš zem projekta parakstās, atbild par tā pareizību, precizitāti. Kļūdas reizēm rodas tāpēc, ka pasūtītājs nosaka īsus termiņus, līdz ar to projektētājs nevar ieguldīt pietiekami ilgu laiku projektēšanas procesā. Projektēšana ir ļoti nozīmīgs etaps.

Cik ilgā laikā top projekts?
Tas atkarīgs no tā, cik cilvēku pie tā strādā. Vidēji lielas mājas inženierkomunikāciju projektēšanai nepieciešams apmēram mēnesis laika. Reizēm ir grūti strādāt, jo LBN bāze pamazām vēl tikai pilnveidojas. Pašlaik daudz pieturās pie padomju laika celtniecības normām un noteikumiem. Daudzās nozarēs LBN nav vispār.

Tas traucē?
Jā, zināmā mērā - visi nestrādā pēc vieniem noteikumiem. Lietuvieši pārtulkoja padomju normatīvus savā valodā, uzlika savu numerāciju. Šie tehniskie noteikumi bija labi. Igauņi savukārt nokopēja no somiem. Latvija palika pa vidu.

Ar ko Jūsu uzņēmuma projektēšanas nodaļa atšķiras no citiem?
Esam viena no lielākajām un profesionālākajām projektēšanas nodaļām. Uzņēmumā ir labi nostādīta darba organizācija, liela vērība tiek pievērsta kvalitātei - pašlaik strādājam pie tā, lai iegūtu ISO kvalitātes sertifikātu. Katram darbiniekam ir savs pienākumu apraksts, notiek regulāras sapulces, kurās tiek analizēta un izskatīta darbība. Līdz ar to darba process ir sakārtots. Mums ir speciāla rasēšanas programma, kurā tiek veidoti projekti.

Kādas ir atšķirības starp projektiem, kas veidoti datorprogrammmā un ar roku?
Ar datoru veidoti projekti ir daudz vieglāk salasāmi un izprotami. Arī tas ir kvalitātes rādītājs. Ja kāds kaut ko nepareizi izrēķina, dators kļūdas neizlabo, bet citādi darbs ar to ir vieglāks. Tehniskais līmenis mums ir labi nodrošināts. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, kad lielākajai daļai uzņēmumu ir nodrošināta pieeja internetam, strādāt ir vieglāk. Tas paātrina procesu.

Kā Jūs nonācāt šajā firmā?
Mana specialitāte ir apkure, ventilācija un gaisa kondicionēšana. Savulaik pabeidzu RTU. Kopš tā laika esmu strādājis vairākās projektēšanas organizācijās. Kādu laiku strādāju Aizsardzības ministrijā. Kad pienāca celtniecības uzplaukums, atsāku strādāt savā profesijā - firmā "Wesemann", nostrādāju tur 3 gadus. Pēc tam atnācu uz firmu "KVA sistēmas"- mani saistīja šīs firmas darbības stils.

Kāpēc vispār savulaik izvēlējāties tieši šo profesiju?
Kad beidzu skolu, bija uzskats, ka Latvijas Universitātē vairāk studē sievietes, bet Politehniskajā institūtā- vīrieši. Mani pārliecināja, ka apkures un ventilācijas nozarē ir liels speciālistu trūkums, ka šeit ir labas perspektīvas. Tā mēs vairāki puiši no klases iestājāmies Celtniecības fakultātē. Šobrīd es noteikti negribētu strādāt citā nozarē, kaut tikai tāpēc, ka ļoti labi pārzinu šo nozari un manas zināšanas šeit noder. Esmu jau ilgu laiku strādājis šajā nozarē, līdz ar to samērā labi pārzinu situāciju, pazīstu vadošos speciālistus, viņi - mani. Tas veicina ideju un informācijas apmaiņu, kas palīdz darbā. Esmu arī Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības inženieru sertifikācijas komisijas loceklis.

Linda Tunte,
www.building.lv




Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.