Uzņēmumi pagaidām neuztraucas par Latvijas ekonomikas attīstības pieauguma tempu samazināšanās ietekmi
Ražojošie uzņēmumi pagaidām īpaši neuztraucas par Latvijas ekonomikas attīstības pieauguma tempu samazināšanās un inflācijas ietekmi, aģentūrai BNS atzina aptaujātie uzņēmumi.
Ražojošie uzņēmumi pagaidām īpaši neuztraucas par Latvijas ekonomikas attīstības pieauguma tempu samazināšanās un inflācijas ietekmi, aģentūrai BNS atzina aptaujātie uzņēmumi.
Latvijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma "Rīgas piena kombināts" (RPK) valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels aģentūrai BNS norādīja, ka pēdējā gada laikā pārtikas ražošanas uzņēmumi inflācijas pieaugumu būtiski nav izjutuši, tāpēc jaunākie dati uzņēmumu darbību pārāk neietekmēs. Viņš arī uzskata, ka IKP rādītāji, visticamāk, šā gada laikā nemainīsies.
"Šā gada inflācijas rādītāji pārtikas ražošanas uzņēmumus īpaši neietekmēja, jo visgrūtākā situācija uzņēmējiem bija pagājušā gada beigās, kad bija pirmais cenu lēciens," Fogels noteica, piebilstot, ka par to liecina, piemēram, tas, ka RPK pēdējo reizi produkcijas cenas palielināja pērnā gada decembrī.
Pēc RPK vadītāja domām, inflācijas rādītāji atkal būs pieaugoši rudenī. "Nākamais inflācijas vilnis būs līdz ar gāzes un siltuma tarifu pieaugumu," Fogels sacīja, norādot, ka daudzi uzņēmumi būs spiesti palielināt arī produkcijas cenas. Viņš pastāstīja, ka minēto iemeslu dēļ cenas tiks paaugstinātas arī atsevišķiem RPK produktiem.
Savukārt, spriežot par pēdējiem IKP rādītājiem, Fogels secināja, ka gada laikā tie būtiski nemainīsies un, ja valdība nepieņems adekvātus lēmumus, ekonomikas izaugsme arī turpmāk būs neliela.
Fogels uzskata, ka IKP pieaugumu veicinātu atbalsts Latvijas eksportspējīgākajiem uzņēmumiem. "Ar to vien pietiktu, lai IKP pieaugtu," viņš noteica, piebilstot, ka valdībai ekonomikas stimulēšanai būtu jāizvirza viens noteikts mērķis, nevis vairāki mazāki.
"Pat ja tiktu pieņemts lēmums par labu eksporta veicināšanai, tas tik un tā būtu pusgada jautājums, jo uzņēmumiem būtu nepieciešami vismaz trīs līdz četri mēneši, lai realizētu nepieciešamās investīcijas. Tāpēc Latvijas IKP, visticamāk, varētu uzlaboties tikai nākamgad," RPK vadītājs sacīja, piebilstot, ka patlaban ir pienācis pēdējais brīdis, lai ko iesāktu ekonomikas stimulēšanai.
Energofirmas "Jauda" sabiedrisko attiecību speciālists Dainis Dērics aģentūrai BNS atklāja, ka inflācijas samazināšanos un IKP niecīgo pieaugumu uzņēmums būtiski neizjūt. Pēc viņa teiktā, pieprasījums pēc "Jaudas" produkcijas joprojām ir salīdzinoši augsts un turpina pieaugt, attīstot jaunus eksporta tirgus.
Arī kokapstrādes uzņēmuma "Gaujas koks" izpilddirektore Jevgēnija Jakovska aģentūrai BNS apstiprināja uzņēmuma "Jauda" teikto, ka būtiski ekonomikas situācijas maiņu neizjūt. Tas skaidrojams ar to, ka "Gaujas koks" lielāko daļu produkcijas - aptuveni 80% - eksportē uz ārvalstīm.
Sauso būvmaisījumu ražotāja "Sakret" komercdirektors Juris Grīnvalds aģentūrai BNS pastāstīja, ka būtībā izmaiņas inflācijas un IKP rādītājos nav tik lielas, lai rādītāji atstātu kādu ietekmi uz būvmateriālu ražotājiem.
Viņš paskaidroja, ka būvmateriālu ražotāju tirgū situācija ir tāda, ka ražotāji vēlas palielināt cenas, jo izmaksas pieaug ļoti strauji, savukārt tirgus to neļauj darīt. Grīnvalds informēja, ka patlaban notiek nozares attīrīšanās, kas varbūt pat bija vajadzīga, jo pērn vieglas peļņas nolūkos nozarē ienāca daudzi uzņēmumi, kas nebija profesionāļi un radīja zemas kvalitātes produktus. Šīs organizācijas, kas nozarē iekļuva nejauši, tagad arī ir pirmās, kas cieš zaudējumus.
"Sakret" komercdirektors arī pastāstīja, ka pārsteidzoši bijis tas, ka jūlijā vairāki lieli "Sakret" produkti tika realizēti rekordlielā apjomā, kas pārsniedz pat iepriekšējo gadu līmeni. Grīnvalds pavēstīja, ka realizācijas apjomi pieauguši tādiem materiāliem, kas saistīti ar darba efektivitāti, piemēram, mūrjavas maisījumiem. Lai gan kopumā "Sakret" pārdošanas apjomi ir kritušies, šādu specifisku materiālu pieprasījums ir pieaudzis, kas norāda, ka pircēji rūpīgi domā, kā padarīt savu celtniecību efektīvāku, paskaidroja Grīnvalds.
Savukārt automašīnu "Mazda" un "Jaguar" dīlera "Inchcape Motors Latvia" (IML) vadītājs Juris Bogdanovičs aģentūrai BNS pastāstīja, ka IML, tāpat kā visi autotirgotāji, izjūt, kāda ir ekonomiskā situācija valstī. Viņš klāstīja, ka jaunu automašīnu pārdošanas tempi no mēneša uz mēnesi samazinās un samazinās potenciālo klientu skaits. Viņš prognozēja, ka gada beigās jauno automašīnu pārdošana labākajā gadījumā būs samazinājusies par 35% salīdzinājumā ar 2007.gadu.
"Tuvākajā laikā neredzu nevienu faktoru, kas varētu apturēt šo kritumu," teica Bogdanovičs. Viņš arī teica, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī un jauno automašīnu tirgū, būs vērojamas autodīleru problēmas. "Esmu pārliecināts, nevienam gan to nenovēlu, bet situācija skars vienu otru autotirgotāju, kas tirgu pametīs," teica Bogdanovičs.
Viņš informēja, ka IML gan pagaidām finansiālās grūtības nedraud, jo līdz šim šogad izdevies strādāt ar peļņu. "Viena nepārdota "Mazda" ir daudz vieglāks sitiens zem jostas vietas, nekā, piemēram, no nepārdota "Mercedes"," sacīja Bogdanovičs. Viņš paskaidroja, ka no katras pārdotās luksusa klases automašīnas arī dīlera ienākumi ir lielāki nekā no mazās vai vidējās klases automašīnām. IML vadītājs arī teica, ka luksusa automašīnu tirgotājiem, jo īpaši, ja tā ir vienīgā automašīnu marka, ko pārstāv, klājas visgrūtāk, jo luksusa segmentā pārdoto automašīnu skaits samazinājies divas un pat trīs reizes.
Jau vēstīts, ka atbilstoši piektdien Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem patēriņa cenas Latvijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,3%, bet gada inflācija (šā gada jūlijs salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju) samazinājās līdz 16,7%. Pirms mēneša gada inflācija Latvijā bija 17,7%.
Savukārt provizoriskie dati par IKP pieaugumu otrajā ceturksnī liecina, ka ekonomika augusi par 0,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu.
Latvijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma "Rīgas piena kombināts" (RPK) valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels aģentūrai BNS norādīja, ka pēdējā gada laikā pārtikas ražošanas uzņēmumi inflācijas pieaugumu būtiski nav izjutuši, tāpēc jaunākie dati uzņēmumu darbību pārāk neietekmēs. Viņš arī uzskata, ka IKP rādītāji, visticamāk, šā gada laikā nemainīsies.
"Šā gada inflācijas rādītāji pārtikas ražošanas uzņēmumus īpaši neietekmēja, jo visgrūtākā situācija uzņēmējiem bija pagājušā gada beigās, kad bija pirmais cenu lēciens," Fogels noteica, piebilstot, ka par to liecina, piemēram, tas, ka RPK pēdējo reizi produkcijas cenas palielināja pērnā gada decembrī.
Pēc RPK vadītāja domām, inflācijas rādītāji atkal būs pieaugoši rudenī. "Nākamais inflācijas vilnis būs līdz ar gāzes un siltuma tarifu pieaugumu," Fogels sacīja, norādot, ka daudzi uzņēmumi būs spiesti palielināt arī produkcijas cenas. Viņš pastāstīja, ka minēto iemeslu dēļ cenas tiks paaugstinātas arī atsevišķiem RPK produktiem.
Savukārt, spriežot par pēdējiem IKP rādītājiem, Fogels secināja, ka gada laikā tie būtiski nemainīsies un, ja valdība nepieņems adekvātus lēmumus, ekonomikas izaugsme arī turpmāk būs neliela.
Fogels uzskata, ka IKP pieaugumu veicinātu atbalsts Latvijas eksportspējīgākajiem uzņēmumiem. "Ar to vien pietiktu, lai IKP pieaugtu," viņš noteica, piebilstot, ka valdībai ekonomikas stimulēšanai būtu jāizvirza viens noteikts mērķis, nevis vairāki mazāki.
"Pat ja tiktu pieņemts lēmums par labu eksporta veicināšanai, tas tik un tā būtu pusgada jautājums, jo uzņēmumiem būtu nepieciešami vismaz trīs līdz četri mēneši, lai realizētu nepieciešamās investīcijas. Tāpēc Latvijas IKP, visticamāk, varētu uzlaboties tikai nākamgad," RPK vadītājs sacīja, piebilstot, ka patlaban ir pienācis pēdējais brīdis, lai ko iesāktu ekonomikas stimulēšanai.
Energofirmas "Jauda" sabiedrisko attiecību speciālists Dainis Dērics aģentūrai BNS atklāja, ka inflācijas samazināšanos un IKP niecīgo pieaugumu uzņēmums būtiski neizjūt. Pēc viņa teiktā, pieprasījums pēc "Jaudas" produkcijas joprojām ir salīdzinoši augsts un turpina pieaugt, attīstot jaunus eksporta tirgus.
Arī kokapstrādes uzņēmuma "Gaujas koks" izpilddirektore Jevgēnija Jakovska aģentūrai BNS apstiprināja uzņēmuma "Jauda" teikto, ka būtiski ekonomikas situācijas maiņu neizjūt. Tas skaidrojams ar to, ka "Gaujas koks" lielāko daļu produkcijas - aptuveni 80% - eksportē uz ārvalstīm.
Sauso būvmaisījumu ražotāja "Sakret" komercdirektors Juris Grīnvalds aģentūrai BNS pastāstīja, ka būtībā izmaiņas inflācijas un IKP rādītājos nav tik lielas, lai rādītāji atstātu kādu ietekmi uz būvmateriālu ražotājiem.
Viņš paskaidroja, ka būvmateriālu ražotāju tirgū situācija ir tāda, ka ražotāji vēlas palielināt cenas, jo izmaksas pieaug ļoti strauji, savukārt tirgus to neļauj darīt. Grīnvalds informēja, ka patlaban notiek nozares attīrīšanās, kas varbūt pat bija vajadzīga, jo pērn vieglas peļņas nolūkos nozarē ienāca daudzi uzņēmumi, kas nebija profesionāļi un radīja zemas kvalitātes produktus. Šīs organizācijas, kas nozarē iekļuva nejauši, tagad arī ir pirmās, kas cieš zaudējumus.
"Sakret" komercdirektors arī pastāstīja, ka pārsteidzoši bijis tas, ka jūlijā vairāki lieli "Sakret" produkti tika realizēti rekordlielā apjomā, kas pārsniedz pat iepriekšējo gadu līmeni. Grīnvalds pavēstīja, ka realizācijas apjomi pieauguši tādiem materiāliem, kas saistīti ar darba efektivitāti, piemēram, mūrjavas maisījumiem. Lai gan kopumā "Sakret" pārdošanas apjomi ir kritušies, šādu specifisku materiālu pieprasījums ir pieaudzis, kas norāda, ka pircēji rūpīgi domā, kā padarīt savu celtniecību efektīvāku, paskaidroja Grīnvalds.
Savukārt automašīnu "Mazda" un "Jaguar" dīlera "Inchcape Motors Latvia" (IML) vadītājs Juris Bogdanovičs aģentūrai BNS pastāstīja, ka IML, tāpat kā visi autotirgotāji, izjūt, kāda ir ekonomiskā situācija valstī. Viņš klāstīja, ka jaunu automašīnu pārdošanas tempi no mēneša uz mēnesi samazinās un samazinās potenciālo klientu skaits. Viņš prognozēja, ka gada beigās jauno automašīnu pārdošana labākajā gadījumā būs samazinājusies par 35% salīdzinājumā ar 2007.gadu.
"Tuvākajā laikā neredzu nevienu faktoru, kas varētu apturēt šo kritumu," teica Bogdanovičs. Viņš arī teica, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī un jauno automašīnu tirgū, būs vērojamas autodīleru problēmas. "Esmu pārliecināts, nevienam gan to nenovēlu, bet situācija skars vienu otru autotirgotāju, kas tirgu pametīs," teica Bogdanovičs.
Viņš informēja, ka IML gan pagaidām finansiālās grūtības nedraud, jo līdz šim šogad izdevies strādāt ar peļņu. "Viena nepārdota "Mazda" ir daudz vieglāks sitiens zem jostas vietas, nekā, piemēram, no nepārdota "Mercedes"," sacīja Bogdanovičs. Viņš paskaidroja, ka no katras pārdotās luksusa klases automašīnas arī dīlera ienākumi ir lielāki nekā no mazās vai vidējās klases automašīnām. IML vadītājs arī teica, ka luksusa automašīnu tirgotājiem, jo īpaši, ja tā ir vienīgā automašīnu marka, ko pārstāv, klājas visgrūtāk, jo luksusa segmentā pārdoto automašīnu skaits samazinājies divas un pat trīs reizes.
Jau vēstīts, ka atbilstoši piektdien Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem patēriņa cenas Latvijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,3%, bet gada inflācija (šā gada jūlijs salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju) samazinājās līdz 16,7%. Pirms mēneša gada inflācija Latvijā bija 17,7%.
Savukārt provizoriskie dati par IKP pieaugumu otrajā ceturksnī liecina, ka ekonomika augusi par 0,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu.
