Uzņēmums "LEC" ("Latvijas Energoceltnieks") vēlas pievērst sabiedrības uzmanību sekojošām problēmām, kas skar būvniecības nozari Latvijā.
Lēto piedāvājumu (būvniecības jomā) izvēle valsts un pašvaldību izsludinātajos konkursos; Nelegālā darbaspēka izmantošana būvniecībā.
Abas šīs problēmas būtiski ietekmē būvniecības tirgu Latvijā, kā arī Latvijas ekonomiku kopumā. Jāpiemin, ka nereti mēdijos izskanējušas diskusijas vai pārmetumi par vienu vai otru valsts vai pašvaldības izsludināto konkursu, kurā nav uzvarējis lētākais piedāvājums.
LEC valdes priekšsēdētājs Jānis Kols uzskata, ka izvēloties no visiem konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem lētāko - ir ekonomiskā tuvredzība.
Cenu piedāvājumos, piedaloties konkursos par konkrētu objektu būvniecību, tiek iekļauti sekojoši parametri:
- celtniecībā izmantojamie materiāli;
- izmantojamās tehnikas un tehnoloģijas izmaksas;
- darbs
Protams, piedāvājumā tiek iekļautas arī daudzas citas paredzamās izmaksas, bet iepriekš minētās ir - svarīgākās.
Tas nozīmē, ka, ja firma ir ierēķinājusi šīs izmaksas, visu firmu piedāvājumu cenas varētu svārstīties no 10% līdz 20%. Bet kā izskaidrot, ja nereti firmu piedāvājumu cenu atšķirība ir līdz pat 40% - 50%?
J. Kols uzskata, ka šādā gadījumā ir sekojoši iemesli:
1. Nav paredzēta visu nodokļu nomaksa;
2. Nav ierēķināti visi nepieciešamie darbu apjomi. Tātad pēc darbu uzsākšanas pasūtītājam tiks piestādītas papildus izmaksas;
3. Būvniecībā tiks izmantoti ļoti lēti un nekvalitatīvi materiāli;
4. Darbā tiks izmantots nelegālais darba spēks.
"Protams, pastāv iespēja, ka firma, kas šo piedāvājumu iesniegusi, ir vienkārši kļūdījusies, vai arī tiešām apņēmusies strādāt ar tīru sirdsapziņu, pielietojot kvalitatīvus materiālus, bet nemaksājot darbiniekiem normālas algas un arī pašiem neko nenopelnot. Kaut gan ticamāk - uzņēmums apzināti iet uz šīm zemajām cenām, pielietojot lētus materiālus un nemaksājot mūsu valstij nodokļus. Šai gadījumā varam runāt par tā saucamajām dempinga cenām," uzskata J. Kols.
Lai visu iepriekš minēto novērstu, izvērtējot piedāvājumus vajadzētu pielietot vidējo cenu pieeju vai Latvijas Būvnieku asociācijas prezidenta Viktora Puriņa izstrādāto metodi par vienību izcenojumiem.
Ko nozīmē "vidējo cenu pieeja"? Ja, piemēram, konkursā piedāvājumus iesniedz piecas firmas, no kompāniju iesniegtajām izmaksām tiek aprēķinātas vidējās izmaksas. Automātiski vislētākie un visdārgākie piedāvājumi tiek "atsijāti". Palikušajiem uzņēmumiem tiek salīdzināta to profesionalitāte, kvalitātes kritēriji, garantijas, utt.. Šādā gadījumā klientam ir garantija, ka pasūtījumu saņems uzņēmums, kas visprecīzāk izpratis pasūtījuma būtību.
Otra, sāpīga problēma būvniecībā, ir nelegālā darba spēka izmantošana.
Uzņēmumā LEC strādājošajiem ir nodrošinātas sociālās garantijas, viņiem tiek maksātas labas algas; lielas investīcijas tiek ieguldītas jaunas un modernas tehnoloģijas iegādē un darba drošības uzlabošanā. Tai pat laikā Latvijā ir būvkompānijas, kas darbā izmanto nelegālo darba spēku - šiem cilvēkiem netiek nodrošinātas nekādas sociālās garantijas, par viņiem netiek maksāts sociālais nodoklis.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ja valstī netiks piemēroti kardināli soļi šīs situācijas normalizēšanai , tādi uzņēmumi kā LEC Latvijā var kļūt konkurētnespējīgi, salīdzinot ar nodokļu nemaksātājiem un nelegālā darba spēka izmantotājiem.
Vai tas ir izdevīgi būvkompānijām, kas strādā nākotnei nevis tikai šodienai? Vai tas ir izdevīgi potenciālajiem darbiniekiem? Galu galā - vai tas ir izdevīgi valstij? Šais dienās Finansu ministrs informēja, ka nākamgad lielāka uzmanība jāpievērš nodokļu iekasēšanai. LEC valdes priekšsēdētājs Jānis Kols uzskata, ka tādā gadījumā valstij jādara viss, lai novērstu tos "caurumus" likumdošanā, kas ļauj negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas.
"Un ne tikai. Valdībai jādomā vairāk par Latvijas darba tirgus aizsardzību, izskaužot nelegālā darba spēka izmantošanu mūsu valstī. Kā jau minēts, īpaši aktuāla šī problēma pašlaik ir būvniecībā, kur tiek izmantoti strādnieki no tuvējām kaimiņvalstīm. Šie cilvēki dzīvo turpat, kur strādā. Vairumā gadījumu valstij par šiem cilvēkiem netiek maksāts neviens santīms.
Mūsu kompānija ilgus gadus ir strādājusi Vācijā, piedaloties milzu būvobjektu celtniecībā. Mums bija un ir jārēķinās ar šīs valsts likumdošanu, kas stingri ierobežo viesstrādnieku izmantošanu, tādejādi aizsargājot savu darba tirgu," stāsta J. Kols.
Lai šīs problēmas aktualizētu un līdz ar to iedrošinātu arī pārējos būvniekus par tām runāt, uzņēmums LEC , uzaicinot Latvijas Celtnieku arodbiedrības, Latvijas Būvnieku asociācijas un VARAM Būvniecības departamenta pārstāvjus, nolēma par tām informēt mēdiju pārstāvjus.
"Ik katrs godīgs uzņēmējs dod artavu mūsu valsts attīstībā. Tāpēc katrs no mums ir tiesīgs prasīt no valdības sapratni un atbalstu," uzskata Jānis Kols.
Uzņēmums "LEC" piedāvā:
1. valsts institūcijām veikt visu valsts un pašvaldību pasūtījumu objektu kontroli, kuru vērtība ir lielāka par Ls 100 000, vismaz vienu reizi to būvniecības laikā. Īpašu uzmanību pievēršot objektiem, kuru uzvarētājfirma piedāvājusi ļoti zemu cenu;
2. vismaz vienu reizi gadā veikt to firmu būvobjektu kontroli, kas piedalās valsts un pašvaldību projektu realizācijā;
3. izveidot publiski pieejamu uzņēmumu "melno sarakstu";
4. uzņēmumiem, kas ir rupji pārkāpuši ar būvniecības nozari saistīto likumdošanu, liegt iespēju piedalīties valsts un pašvaldības izsludinātajos konkursos;
5. noteikt minimālās soda sankcijas par nelegālā darba spēka izmantošanas gadījumu Ls 10 000 apmērā;
6. izveidot uzticības telefonu, lai atvieglotu likumpārkāpēju ātrāku apzināšanu.
LEC valdes priekšsēdētājs Jānis Kols uzskata, ka izvēloties no visiem konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem lētāko - ir ekonomiskā tuvredzība.
Cenu piedāvājumos, piedaloties konkursos par konkrētu objektu būvniecību, tiek iekļauti sekojoši parametri:
- celtniecībā izmantojamie materiāli;
- izmantojamās tehnikas un tehnoloģijas izmaksas;
- darbs
Protams, piedāvājumā tiek iekļautas arī daudzas citas paredzamās izmaksas, bet iepriekš minētās ir - svarīgākās.
Tas nozīmē, ka, ja firma ir ierēķinājusi šīs izmaksas, visu firmu piedāvājumu cenas varētu svārstīties no 10% līdz 20%. Bet kā izskaidrot, ja nereti firmu piedāvājumu cenu atšķirība ir līdz pat 40% - 50%?
J. Kols uzskata, ka šādā gadījumā ir sekojoši iemesli:
1. Nav paredzēta visu nodokļu nomaksa;
2. Nav ierēķināti visi nepieciešamie darbu apjomi. Tātad pēc darbu uzsākšanas pasūtītājam tiks piestādītas papildus izmaksas;
3. Būvniecībā tiks izmantoti ļoti lēti un nekvalitatīvi materiāli;
4. Darbā tiks izmantots nelegālais darba spēks.
"Protams, pastāv iespēja, ka firma, kas šo piedāvājumu iesniegusi, ir vienkārši kļūdījusies, vai arī tiešām apņēmusies strādāt ar tīru sirdsapziņu, pielietojot kvalitatīvus materiālus, bet nemaksājot darbiniekiem normālas algas un arī pašiem neko nenopelnot. Kaut gan ticamāk - uzņēmums apzināti iet uz šīm zemajām cenām, pielietojot lētus materiālus un nemaksājot mūsu valstij nodokļus. Šai gadījumā varam runāt par tā saucamajām dempinga cenām," uzskata J. Kols.
Lai visu iepriekš minēto novērstu, izvērtējot piedāvājumus vajadzētu pielietot vidējo cenu pieeju vai Latvijas Būvnieku asociācijas prezidenta Viktora Puriņa izstrādāto metodi par vienību izcenojumiem.
Ko nozīmē "vidējo cenu pieeja"? Ja, piemēram, konkursā piedāvājumus iesniedz piecas firmas, no kompāniju iesniegtajām izmaksām tiek aprēķinātas vidējās izmaksas. Automātiski vislētākie un visdārgākie piedāvājumi tiek "atsijāti". Palikušajiem uzņēmumiem tiek salīdzināta to profesionalitāte, kvalitātes kritēriji, garantijas, utt.. Šādā gadījumā klientam ir garantija, ka pasūtījumu saņems uzņēmums, kas visprecīzāk izpratis pasūtījuma būtību.
Otra, sāpīga problēma būvniecībā, ir nelegālā darba spēka izmantošana.
Uzņēmumā LEC strādājošajiem ir nodrošinātas sociālās garantijas, viņiem tiek maksātas labas algas; lielas investīcijas tiek ieguldītas jaunas un modernas tehnoloģijas iegādē un darba drošības uzlabošanā. Tai pat laikā Latvijā ir būvkompānijas, kas darbā izmanto nelegālo darba spēku - šiem cilvēkiem netiek nodrošinātas nekādas sociālās garantijas, par viņiem netiek maksāts sociālais nodoklis.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ja valstī netiks piemēroti kardināli soļi šīs situācijas normalizēšanai , tādi uzņēmumi kā LEC Latvijā var kļūt konkurētnespējīgi, salīdzinot ar nodokļu nemaksātājiem un nelegālā darba spēka izmantotājiem.
Vai tas ir izdevīgi būvkompānijām, kas strādā nākotnei nevis tikai šodienai? Vai tas ir izdevīgi potenciālajiem darbiniekiem? Galu galā - vai tas ir izdevīgi valstij? Šais dienās Finansu ministrs informēja, ka nākamgad lielāka uzmanība jāpievērš nodokļu iekasēšanai. LEC valdes priekšsēdētājs Jānis Kols uzskata, ka tādā gadījumā valstij jādara viss, lai novērstu tos "caurumus" likumdošanā, kas ļauj negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas.
"Un ne tikai. Valdībai jādomā vairāk par Latvijas darba tirgus aizsardzību, izskaužot nelegālā darba spēka izmantošanu mūsu valstī. Kā jau minēts, īpaši aktuāla šī problēma pašlaik ir būvniecībā, kur tiek izmantoti strādnieki no tuvējām kaimiņvalstīm. Šie cilvēki dzīvo turpat, kur strādā. Vairumā gadījumu valstij par šiem cilvēkiem netiek maksāts neviens santīms.
Mūsu kompānija ilgus gadus ir strādājusi Vācijā, piedaloties milzu būvobjektu celtniecībā. Mums bija un ir jārēķinās ar šīs valsts likumdošanu, kas stingri ierobežo viesstrādnieku izmantošanu, tādejādi aizsargājot savu darba tirgu," stāsta J. Kols.
Lai šīs problēmas aktualizētu un līdz ar to iedrošinātu arī pārējos būvniekus par tām runāt, uzņēmums LEC , uzaicinot Latvijas Celtnieku arodbiedrības, Latvijas Būvnieku asociācijas un VARAM Būvniecības departamenta pārstāvjus, nolēma par tām informēt mēdiju pārstāvjus.
"Ik katrs godīgs uzņēmējs dod artavu mūsu valsts attīstībā. Tāpēc katrs no mums ir tiesīgs prasīt no valdības sapratni un atbalstu," uzskata Jānis Kols.
Uzņēmums "LEC" piedāvā:
1. valsts institūcijām veikt visu valsts un pašvaldību pasūtījumu objektu kontroli, kuru vērtība ir lielāka par Ls 100 000, vismaz vienu reizi to būvniecības laikā. Īpašu uzmanību pievēršot objektiem, kuru uzvarētājfirma piedāvājusi ļoti zemu cenu;
2. vismaz vienu reizi gadā veikt to firmu būvobjektu kontroli, kas piedalās valsts un pašvaldību projektu realizācijā;
3. izveidot publiski pieejamu uzņēmumu "melno sarakstu";
4. uzņēmumiem, kas ir rupji pārkāpuši ar būvniecības nozari saistīto likumdošanu, liegt iespēju piedalīties valsts un pašvaldības izsludinātajos konkursos;
5. noteikt minimālās soda sankcijas par nelegālā darba spēka izmantošanas gadījumu Ls 10 000 apmērā;
6. izveidot uzticības telefonu, lai atvieglotu likumpārkāpēju ātrāku apzināšanu.
