Vērojama strauja būvniecības nozares izaugsme.Reģistrēts 10 000.būvkomersants.
Foto: Vērojama strauja būvniecības nozares izaugsme.Reģistrēts 10 000.būvkomersants.
Būvniecības nozare, kas iepriekšējos gados finanšu krīzes iespaidā piedzīvoja ievērojamu kritumu, šobrīd ir veiksmīgi atguvusies un būtiski kāpinājusi savu konkurētspēju, kļūstot par visstraujāk augošo nozari valstī. Būvspeciālistu un būvkomersantu augstā konkurētspēja ir nodrošinājusi iespēju nozares komersantiem pārorientēties uz ārējiem tirgiem un ievērojami palielināt būvniecības eksportu.
Jau 2011. gadā IKP pieaugums būvniecībā pret iepriekšējo gadu sastādīja 12,4 %. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas piesardzīgākajām prognozēm, 2012. gadā būvniecības nozares kopējā izaugsme varētu sastādīt 14,3 %. Savukārt nākamajā gadā nozares īpatsvara pieaugums varētu sastādīt 8,3 %, bet turpmāk līdz 2016. gadam – vidēji 4,0 - 6,8 % ik gadu.
Būvniecības nozares izaugsme atspoguļojas arī jaunu būvkomersantu darbības uzsākšanā – 2012.gadā līdz 31.jūlijam reģistrēti 615 jauni būvkomersanti, kas par 13,5 % pārsniedz 2011.gada attiecīgā perioda datus.
Šobrīd Būvkomersantu reģistrā reģistrēts 10 000.būvkomersants - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SAVS meistars", kas savas darbības uzsākšanu reģistrējusi 2012.gada 30.jūlijā. SIA "SAVS meistars" ir neliels Stopiņu novada komersants, kurš nodarbosies ar ēku būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību.
EM valsts sekretārs Juris Pūce, svinīgi pasniedzot SIA "SAVS meistars" valdes loceklei Inai Saulītei būvkomersanta reģistrācijas apliecību Nr. 10 000., pauda gandarījumu par jaunas komercsabiedrības darbības uzsākšanu un novēlēja veiksmi tās turpmākai darbībai. Fotogalerija.
Papildu informācija par būvniecības nozares izaugsmi
Finanšu krīzes ietekmē iepriekšējos gados būvniecības nozarē būtiski samazinājās pieprasījums, jo īpaši privātajā sektorā. Izaugsme nozarē atsākās tikai 2011.gadā. 2011. gadā būvniecības produkcijas apjoms, salīdzinot ar 2010.gadu, salīdzināmajās cenās palielinājās par 12,3 %, faktiskajās cenās sastādot 868,7 milj. latu (2010.g. - 757,5 milj. latu). 2012. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2011.gada attiecīgo laika periodu, būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās pieaudzis par 25,4 %, (faktiskajās cenās sastādot attiecīgi 266,3 milj. latu 2011.gada pirmajā pusgadā un 354,5 milj. latu 2012.gada pirmajā pusgadā).
Būvspeciālistu un būvkomersantu augstā konkurētspēja ir nodrošinājusi iespēju krīzes laikā salīdzinoši veiksmīgi pārorientēties uz ārējiem tirgiem un ievērojami palielināt būvniecības eksportu. Latvijas būvnieku veikto darbu apjoms ārpus valsts robežām 2011. gadā vairāk nekā 4 reizes pārsniedza 2008. gada līmeni (attiecīgi faktiskajās cenās pieaugot no 14,15 milj. latu līdz 75,13 milj. latu). Tādējādi būvkomersantu veikto būvniecības apjomu pieaugums ir vērojams gan valsts ietvaros, gan īstenojot būvniecības darbu eksportu.
Būvniecības nozares aktivitāte tiešā veidā ietekmē būvmateriālu ražošanas nozari. Paaugstinoties būvniecības aktivitātei, paaugstinājās arī būvmateriālu ražošanā veiktie ieguldījumi. Investīciju apjomi būvmateriālu ražošanā kopš 2008. gada, pasliktinoties situācijai nekustamo īpašumu tirgū, samazinājās ik gadu vidēji par gandrīz 20 %, un 2011. gadā tās veidoja 6,5 % no kopējām investīcijām apstrādes rūpniecībā. Svarīgi atzīmēt, ka arī ārvalstu investoru aktivitāte iepriekšējos gados ir augusi un ārvalstu tiešo investīciju apjomi būvmateriālu ražošanā kopš 2008. gada ir pieauguši par 40,5 %.
Būvniecības nozarei ir būtiska nozīme gan Latvijas, gan Eiropas kopējā tautsaimniecībā, jo tā, salīdzinot ar citām tautsaimniecības nozarēm, visvairāk izmanto starpproduktus (izejvielas, ķīmiskās vielas, elektriskās un elektroniskās ierīces u. c.) un saistītos pakalpojumus. Būvniecības darbu kvalitāte tieši iespaido iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Turklāt ēku energoefektivitāte un resursu efektivitāte ražošanā, pārvadājumos un produktu izmantojumā ēku būvniecībai un infrastruktūras izveidei būtiski ietekmē arī tādas jomas kā enerģētika, klimata pārmaiņas un vide.
Kā nozīmīgs solis nozares tālākai izaugsmei uzskatāms Ēku energoefektivitātes direktīvas ieviešana, normatīvajos aktos nosakot izmaksu optimālās prasības ēku energoefektivitātei. Tādējādi valstiski tiek noteikta joma, uz ko gan būvuzņēmējiem, gan būvniecības speciālistiem orientēties turpmākajos gados un, ņemot vērā energoefektivitātes pieaugošo aktualitāti, paredzams, ka turpmāk piesaistītā Eiropas Savienības finansējuma apjoms šai aktivitātei pieaugs.