VAI IESPĒJAMA NAMA APSAIMNIEKOTĀJA NOMAIŅA?
Jau gadiem un pat gadu desmitiem dzirdam dzīvokļu īpašnieku sūrošanos par apsaimniekotāju bezdarbību, naudas izšķiešanu un bezatbildību. Diemžēl neapmierinātība ar namu apsaimniekotājiem ir nemainīga problēma, sākot ar padomju laikiem, kad ar to nodarbojās namu pārvaldes. Varētu domāt, ka līdz ar tirgus ekonomiku, kur valda stingrā konkurences roka, situācija mainīsies uz labo pusi, taču joprojām ir virkne namu apsaimniekotāju, kuri nevar vai nevēlas veikt savus pienākumus.
Foto: VAI IESPĒJAMA NAMA APSAIMNIEKOTĀJA NOMAIŅA?; autors: VAI IESPĒJAMA NAMA APSAIMNIEKOTĀJA NOMAIŅA?Jau gadiem un pat gadu desmitiem dzirdam dzīvokļu īpašnieku sūrošanos par apsaimniekotāju bezdarbību, naudas izšķiešanu un bezatbildību. Diemžēl neapmierinātība ar namu apsaimniekotājiem ir nemainīga problēma, sākot ar padomju laikiem, kad ar to nodarbojās namu pārvaldes. Varētu domāt, ka līdz ar tirgus ekonomiku, kur valda stingrā konkurences roka, situācija mainīsies uz labo pusi, taču joprojām ir virkne namu apsaimniekotāju, kuri nevar vai nevēlas veikt savus pienākumus. Iedzīvotāju sašutumu raisa gan neskaidrā komunālo pakalpojumu aprēķināšanas kārtība un līdzekļu iekasēšana, it kā nama uzturēšanas vai remonta vajadzībām, apkures sezonas sākums un beigas, kārtība un tīrība koplietošanas telpās, galu galā – apsaimniekotāja pieejamība sadzīves avāriju situācijās un cilvēciskā attieksme saskarsmē ar dzīvokļu īpašniekiem.
Lielākā problēma ir ar uzņēmumiem, kas ir tiešie namu pārvalžu mantinieki. To pārvaldībā esošie nami kļūst arvien vecāki, un prasa arvien lielāku naudas ieguldījumus, ko šie apsaimniekotāji nevar atļauties.
Ja namu, kurā jūs dzīvojat vai strādājat, apsaimnieko kāds, kura piedāvātie pakalpojumi, to kvalitāte vai izmaksas jūs pagalam neapmierina, situācija nav bezcerīga – to var un vajag risināt, nomainot iepriekšējo un atrodot savu apsaimniekotāju.
Kā to izdarīt? Visvienkāršāk šo jautājumu var atrisināt privātmāju īpašnieks – ar līdzšinējo apsaimniekotāju (ja vien tas nav viņš pats personīgi) - līgumā paredzētajā kārtībā laužot līdzšinējo vienošanos. Parasti līgumos tiek strikti atrunāta to darbības pārtraukšanas kārtība un laiks, kurā nepieciešams brīdināt pārējos līguma dalībniekus – šajā gadījumā apsaimniekotāju (fizisku vai juridisku personu).
Arī juridiskas personas (visbiežāk – uzņēmuma vai kompānijas) gadījumā apsaimniekotāja maiņa nav grūts un sarežģīts process. Līguma beigšanās vai tā laušanas gadījumā uzņēmums var izsludināt iepirkuma konkursu (valsts uzņēmumiem tā ir obligāta prasība), nosakot precīzus kritērijus apsaimniekotāja izvēlē. Atkarībā no piedāvājuma un izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem (zemākā cena, plašākais pakalpojumu piedāvājums, pieejamākais serviss) uzņēmums konkursa kārtībā izvēlas citu apsaimniekotāju.
Iesaku par šo jautājumu aizdomāties arī daudzām valsts un pašvaldību iestādēm, kas veiksmīgi darbojas vienā vai otrā sfērā, bet nevajadzīgi un nelietderīgi tērē naudu un cilvēku resursus saimniecisko jautājumu nodrošināšanai – algojot savu apkopēju, santehniķu un elektriķu štatu, organizējot nepārtrauktas cenu aptaujas un iepirkumu konkursus par ziepju, dvieļu, slotu, degvielas, mazgājamo u.c. līdzekļu iegādi, tādejādi maldīgi domājot, ka, veicot apsaimniekošanu pašiem, tas būs lētāk! Patiesībā izdevumu ir daudz vairāk un darba efektivitāte un profesionālisms ir viszemākajā līmenī.
Progresīvi un mūsdienīgi domājošas organizācijas, kuras spēj mainīties līdzi laikam un apstākļiem, komfortablas un ērtas darba vides nodrošināšanu uztic profesionāliem apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas noņem no uzņēmuma pleciem jebkādas rūpes par saimniecisko jautājumu risināšanu un ļauj pilnvērtīgi nodarboties ar savu pamatbiznesu. Praksē ir pierādīts, ka tas ir ērtāk un lētāk.
Vissarežģītākajā, tomēr noteikti atrisināmā situācijā atrodas daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki. Likums "Par dzīvokļa īpašumu" nosaka visu dzīvokļu īpašnieku pienākumu piedalīties mājas kopīpašuma daļu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Šim nolūkam dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē parasti izveido dzīvokļu īpašnieku sabiedrību (citā gadījumā – atbilstoši Civillikumam slēdz savstarpēju līgumu). Kopsapulci šādas sabiedrības izveidošanai sasauc viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki, uz to uzaicinot visus daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekus (katram īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu šajā namā ir viņa īpašumā, bet ne vairāk par 50% balsu). Kopsapulces lēmums ir saistošs visiem konkrētās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja par to nobalsojusi vairāk nekā puse no visu dzīvokļu īpašniekiem (50%+1 balss). Kopsapulcē izveidotā, dzīvokļu īpašnieku sabiedrība ir juridiska persona, kas reģistrējama Uzņēmumu reģistrā un kas darbojas uz likuma "Par dzīvokļa īpašumu", citu uzņēmējdarbību regulējošu likumu un dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē apstiprinātu dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtu pamata.
Tas nozīmē, ka jau nodibinātā mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrība atbilstoši savas darbības statūtiem (vai tiek dibināta jauna, ievērojot iepriekšminētos dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dibināšanas nosacījumus) ir tiesīga pieņemt lēmumu līdzšinējā apsaimniekošanas līgumā noteiktajā kārtībā lauzt vienošanos ar pašreizējo apsaimniekotāju, izvēlēties citu – pieņemamāku – nama apsaimniekotāju un slēgt ar viņu jaunu apsaimniekošanas līgumu. Protams, nevar izslēgt situāciju, kad izveidotā dzīvokļu īpašnieku sabiedrība nolemj, ka nama apsaimniekošanu turpmāk tā veiks pati. Tādā gadījumā tā izstrādā līgumu ar pakalpojumu un to izmaksu nosacījumiem, organizē personālu, kas veiks darbus. Atbilstoši statūtiem līgums tiek pieņemts un tiek parakstīts ar visiem nama dzīvokļu īpašniekiem.
Papildus informācija:
Iveta Gradovska
SIA "RBSSKALS Serviss"
Apsaimniekošanas projektu vadītāja
Tālr.: 67333666
e-pasts: gradovska@rbsskals.lv