VARAM un VKPAI iebilst pret Rīgas domes projektu par moratorija izsludināšanu pilsētas vēsturiskā centra apbūvei
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem nav pieņemams Rīgas domes izstrādātais projekts attīstības moratorija izsludināšanai pilsētas vēsturiskajā centrā līdz tā detālplānojuma izstrādei pašreizējā redakcijā.
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem nav pieņemams Rīgas domes izstrādātais projekts attīstības moratorija izsludināšanai pilsētas vēsturiskajā centrā līdz tā detālplānojuma izstrādei pašreizējā redakcijā.
Kā šodien pēc visu trīs pušu tikšanās žurnālistiem atzina VKPAI vadītājs Juris Dambis, domes piedāvātajā plānā esot vairākas būtiskas kļūdas un tas aptver daudz mazākas teritorijas nekā inspekcijas izstrādātā attīstības "Vīzija 2020". Kā vienu no būtiskākajām kļūdām Dambis minēja to, ka saskaņā ar pašreizējo domes projekta redakciju moratorija laikā ir iespējama būvniecība vienā no Doma laukuma daļām.
Dambis arī norādīja, ka domes sagatavotajā projektā noteiktas tikai tās teritorijas, kurās moratorija laikā būvniecība būs liegta, tomēr nav atzīmēts, kā šajā laikā attīstīsies pārējās teritorijas.
VARAM Būvniecības departamenta Apdzīvoto vietu plānošanas nodaļas vadītāja Lolita Čačes viedoklis gan nebija tik kategorisks kā VKPAI vadītāja, tomēr arī ministrijas pārstāve atzina, ka domes sagatavotajā projektā esot kļūdas.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss atzina abu sarunu partneru izteiktos pārmetumus un norādīja, ka pilsētas arhitektiem tiks dots uzdevums precizēt projektu par pilsētas vēsturiskā centra attīstības moratorija izsludināšanu, uzklausot gan VKPAI, gan VARAM speciālistu viedokli.
Kreituss pauda viedokli, ka šīs darbs varētu tikt pabeigts mēneša laikā, tomēr precīzu laiku nevēlējās prognozēt, jo tas neesot atkarīgs no domes vadības, bet gan no speciālistiem.
Kā norādīja vicemērs, šīsdienas sanāksme ir sevi attaisnojusi, jo ir "nobremzēta sasteigta lēmuma pieņemšana". Līdzīgu sanāksmi plānots rīkot pēc tam, kad dome būs precizējusi moratorija projektu.
Čače žurnālistiem apstiprināja, ka ministrijā joprojām tiek apsvērta iespēja izstrādāt likumprojektu par Rīgas vēsturiskā centra statusa noteikšanu. Šo ideju atbalstīja arī Kreituss, norādot, ka ir lūdzis VKPAI vadītāju sniegt informāciju par Eiropas valstu pieredzi, pieņemot likumus par kultūras pieminekļu, tai skaitā vēsturisko pilsētu daļu, aizsardzību.
Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nosūtījusi vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam un kultūras ministrei Karinai Pētersonei ar ierosinājumu sākt darbu pie īpaša likumprojekta par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un attīstīšanu.
Vicemērs arī norādīja, ka tikšanās laikā apspriesta iespēja par VARAM un VKPAI dalību pilsētas vēsturiskā centra detālplānojuma projekta vadības un koordinācijas padomē. Gan Čače, gan Dambis atzina, ka ideja ir pieņemama.
Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pagājušajā nedēļā atbalstīja attīstības moratorija izsludināšanu vairākām pilsētas vēsturiskā centra daļām, kā arī būvniecības lieguma noteikšanu vēsturiskā centra dabas pamatnēs un publiskajās teritorijās līdz pilsētas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna akceptēšanai domē.
Saskaņā ar domes lēmuma projektu, attīstības moratoriju paredzēts attiecināt uz Daugavmalu no Muitas ielas līdz Turgeņeva ielai, Līvu laukumu, teritoriju Doma laukuma malā, ko ierobežo Rozena, Šķūņu un Tirgoņu ielas, kā arī uz neapbūvētajiem laukumiem Skārņu ielā pie Kaļķu ielas un iepretī Sv.Pētera baznīcai.
Savukārt būvniecības liegumu paredzēts noteikt gar kanālmalu, Vašingtona laukumā, Esplanādē, Pils laukumā un skulptūru dārzā pie Prezidentes pils, Jēkaba laukumā, liepu alejā Brīvības bulvārī, Alberta laukumā, kā arī zaļumu joslās starp 13.janvāra ielas braucamo daļu un tramvaja sliedēm.
Atbalstītajā lēmuma projektā gan paredzēta vēsturiskā centra teritorijas un apbūves un rekonstrukcijas iespēja vēl pirms tā saglabāšanas un attīstības plāna akceptēšanas. Tas iespējams, ja atsevišķu kvartālu un kvartālu grupu detaļplānojumi projektēšanas gaitā tiek saskaņoti ar Rīgas domi un attīstības plāna darba grupu. Šīs prasības neattieksies uz tiem objektiem, kuri līdz lēmuma pieņemšanas dienai jau būs saņēmuši pozitīvu pilsētas starpresoru komisijas slēdzienu.
Savukārt, vakar komiteja akceptēja iespējamo pilsētas vēsturiskā centra detālplānojuma projekta vadības un koordinācijas padomes sastāvu. Plānots, ka par padomes vadītāju kļūs domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. Padomē plānots iekļaut arī abus vicemērus - Sergeju Dolgopolovu un Aivaru Kreitusu, Ameriku, domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītāju Vilni Štramu, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju Gunti Pilsumu, domes opozīcijas pārstāvjus Aiju Poču, Inesi Vaideri un Jāni Freimani, kā arī Induli Emsi.
Padomē paredzēta vieta arī Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim un viņa vietniekam Jānim Lejniekam, Latvijas Arhitektu savienības vadītājam Jurim Pogam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvim.
Andrejs Mēters LETA
Kā šodien pēc visu trīs pušu tikšanās žurnālistiem atzina VKPAI vadītājs Juris Dambis, domes piedāvātajā plānā esot vairākas būtiskas kļūdas un tas aptver daudz mazākas teritorijas nekā inspekcijas izstrādātā attīstības "Vīzija 2020". Kā vienu no būtiskākajām kļūdām Dambis minēja to, ka saskaņā ar pašreizējo domes projekta redakciju moratorija laikā ir iespējama būvniecība vienā no Doma laukuma daļām.
Dambis arī norādīja, ka domes sagatavotajā projektā noteiktas tikai tās teritorijas, kurās moratorija laikā būvniecība būs liegta, tomēr nav atzīmēts, kā šajā laikā attīstīsies pārējās teritorijas.
VARAM Būvniecības departamenta Apdzīvoto vietu plānošanas nodaļas vadītāja Lolita Čačes viedoklis gan nebija tik kategorisks kā VKPAI vadītāja, tomēr arī ministrijas pārstāve atzina, ka domes sagatavotajā projektā esot kļūdas.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss atzina abu sarunu partneru izteiktos pārmetumus un norādīja, ka pilsētas arhitektiem tiks dots uzdevums precizēt projektu par pilsētas vēsturiskā centra attīstības moratorija izsludināšanu, uzklausot gan VKPAI, gan VARAM speciālistu viedokli.
Kreituss pauda viedokli, ka šīs darbs varētu tikt pabeigts mēneša laikā, tomēr precīzu laiku nevēlējās prognozēt, jo tas neesot atkarīgs no domes vadības, bet gan no speciālistiem.
Kā norādīja vicemērs, šīsdienas sanāksme ir sevi attaisnojusi, jo ir "nobremzēta sasteigta lēmuma pieņemšana". Līdzīgu sanāksmi plānots rīkot pēc tam, kad dome būs precizējusi moratorija projektu.
Čače žurnālistiem apstiprināja, ka ministrijā joprojām tiek apsvērta iespēja izstrādāt likumprojektu par Rīgas vēsturiskā centra statusa noteikšanu. Šo ideju atbalstīja arī Kreituss, norādot, ka ir lūdzis VKPAI vadītāju sniegt informāciju par Eiropas valstu pieredzi, pieņemot likumus par kultūras pieminekļu, tai skaitā vēsturisko pilsētu daļu, aizsardzību.
Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nosūtījusi vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam un kultūras ministrei Karinai Pētersonei ar ierosinājumu sākt darbu pie īpaša likumprojekta par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un attīstīšanu.
Vicemērs arī norādīja, ka tikšanās laikā apspriesta iespēja par VARAM un VKPAI dalību pilsētas vēsturiskā centra detālplānojuma projekta vadības un koordinācijas padomē. Gan Čače, gan Dambis atzina, ka ideja ir pieņemama.
Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pagājušajā nedēļā atbalstīja attīstības moratorija izsludināšanu vairākām pilsētas vēsturiskā centra daļām, kā arī būvniecības lieguma noteikšanu vēsturiskā centra dabas pamatnēs un publiskajās teritorijās līdz pilsētas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna akceptēšanai domē.
Saskaņā ar domes lēmuma projektu, attīstības moratoriju paredzēts attiecināt uz Daugavmalu no Muitas ielas līdz Turgeņeva ielai, Līvu laukumu, teritoriju Doma laukuma malā, ko ierobežo Rozena, Šķūņu un Tirgoņu ielas, kā arī uz neapbūvētajiem laukumiem Skārņu ielā pie Kaļķu ielas un iepretī Sv.Pētera baznīcai.
Savukārt būvniecības liegumu paredzēts noteikt gar kanālmalu, Vašingtona laukumā, Esplanādē, Pils laukumā un skulptūru dārzā pie Prezidentes pils, Jēkaba laukumā, liepu alejā Brīvības bulvārī, Alberta laukumā, kā arī zaļumu joslās starp 13.janvāra ielas braucamo daļu un tramvaja sliedēm.
Atbalstītajā lēmuma projektā gan paredzēta vēsturiskā centra teritorijas un apbūves un rekonstrukcijas iespēja vēl pirms tā saglabāšanas un attīstības plāna akceptēšanas. Tas iespējams, ja atsevišķu kvartālu un kvartālu grupu detaļplānojumi projektēšanas gaitā tiek saskaņoti ar Rīgas domi un attīstības plāna darba grupu. Šīs prasības neattieksies uz tiem objektiem, kuri līdz lēmuma pieņemšanas dienai jau būs saņēmuši pozitīvu pilsētas starpresoru komisijas slēdzienu.
Savukārt, vakar komiteja akceptēja iespējamo pilsētas vēsturiskā centra detālplānojuma projekta vadības un koordinācijas padomes sastāvu. Plānots, ka par padomes vadītāju kļūs domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. Padomē plānots iekļaut arī abus vicemērus - Sergeju Dolgopolovu un Aivaru Kreitusu, Ameriku, domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītāju Vilni Štramu, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju Gunti Pilsumu, domes opozīcijas pārstāvjus Aiju Poču, Inesi Vaideri un Jāni Freimani, kā arī Induli Emsi.
Padomē paredzēta vieta arī Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim un viņa vietniekam Jānim Lejniekam, Latvijas Arhitektu savienības vadītājam Jurim Pogam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvim.
Andrejs Mēters LETA