VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pagājušajā gadā piešķīrusi 100 aizdevumus dzīvojamo māju renovācijai
Foto: VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pagājušajā gadā piešķīrusi 100 aizdevumus dzīvojamo māju renovācijai
VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") pagājušajā gadā piešķīrusi 100 aizdevumus dzīvojamo māju renovācijai par kopējo aizdevumu summu 2,5 miljoni latu, ziņo LETA.
VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") pagājušajā gadā piešķīrusi 100 aizdevumus dzīvojamo māju renovācijai par kopējo aizdevumu summu 2,5 miljoni latu, ziņo LETA.
"Hipotēku bankas" segmentu vadītājs Mārcis Eglītis norāda, ka aizdevumi vidēji izsniegti uz deviņiem gadiem, lai arī maksimālais noteiktais aizdevuma termiņš ir 15 gadi.
"Visvairāk aizdevumu dzīvojamo māju renovācijai piešķirts Vidzemē un Kurzemē, kur arī vēsturiski ir vērojama lielākā aktivitāte dzīvojamo māju renovācijā. Parasti dzīvokļu īpašnieki izvēlas pakāpeniski veikt savas dzīvojamās mājas renovēšanu, sākot no tām "kaitēm", kuru sakārtošanu būtu jāveic vispirms, piemēram, jumta maiņu un siltināšanu, siltuma mezgla modernizēšanu vai pagraba siltināšanu," skaidro Eglītis.
Tādējādi dzīvokļu īpašnieki efektīvi samazina savus izdevumus par siltumapgādi un dzīvo sakārtotākā namā.
Vērojama arī jauna tendence - dzīvokļu īpašnieki, kuri jau reiz ir ņēmuši aizdevumu dzīvojamo māju renovācijai, izvērtējot ieguvumus no mājas renovācijas, atkārtoti vēršas bankā, lai saņemtu jaunu aizdevumu citiem mājas renovācijas darbiem. "Rezultātā dzīvokļu īpašnieki pakāpeniski iegūst pilnīgi renovētu māju," skaidro Eglītis.
"Hipotēku bankas" segmentu vadītājs Mārcis Eglītis norāda, ka aizdevumi vidēji izsniegti uz deviņiem gadiem, lai arī maksimālais noteiktais aizdevuma termiņš ir 15 gadi.
"Visvairāk aizdevumu dzīvojamo māju renovācijai piešķirts Vidzemē un Kurzemē, kur arī vēsturiski ir vērojama lielākā aktivitāte dzīvojamo māju renovācijā. Parasti dzīvokļu īpašnieki izvēlas pakāpeniski veikt savas dzīvojamās mājas renovēšanu, sākot no tām "kaitēm", kuru sakārtošanu būtu jāveic vispirms, piemēram, jumta maiņu un siltināšanu, siltuma mezgla modernizēšanu vai pagraba siltināšanu," skaidro Eglītis.
Tādējādi dzīvokļu īpašnieki efektīvi samazina savus izdevumus par siltumapgādi un dzīvo sakārtotākā namā.
Vērojama arī jauna tendence - dzīvokļu īpašnieki, kuri jau reiz ir ņēmuši aizdevumu dzīvojamo māju renovācijai, izvērtējot ieguvumus no mājas renovācijas, atkārtoti vēršas bankā, lai saņemtu jaunu aizdevumu citiem mājas renovācijas darbiem. "Rezultātā dzīvokļu īpašnieki pakāpeniski iegūst pilnīgi renovētu māju," skaidro Eglītis.
