VKPAI: Rīgas vēsturiskā centra robežas var mainīt noteiktā kārtībā
Valsts kultūras pieminekļu inspekcija (VKPAI) uzskata: ja galvaspilsētas pašvaldība vēlas mainīt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas robežas, tas jādara, saskaņojot to noteiktā kārtībā ar atbildīgajām valsts institūcijām un UNESCO.....
Valsts kultūras pieminekļu inspekcija (VKPAI) uzskata: ja galvaspilsētas pašvaldība vēlas mainīt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas robežas, tas jādara, saskaņojot to noteiktā kārtībā ar atbildīgajām valsts institūcijām un UNESCO, kuras pārstāvji pirms pieciem gadiem Latvijas valdības toreizējam vadītājam Guntaram Krastam pasniedza oficiālu dokumentu, kas apliecina Rīgas vēsturiskā centra ierakstīšanu Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā.
VKPAI vadītājs Juris Dambis aģentūrai LETA sacīja, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas teritorijas lielumu nenoteica viena pati Rīgas dome, bet gan tas tika darīts kopā ar valsts institūciju un UNESCO pārstāvjiem. Tāpēc arī robežu maiņu būtu jāsaskaņo ar visām iesaistītajām pusēm. Taču līdz šim neviens no Rīgas domes pārstāvjiem nav vērsies VKPAI ar lūgumu mainīt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas robežas, norādīja Dambis.
Pilsētai vajadzēja izstrādāt Rīgas vēsturiskā centra aizsargzonas detālplānu, lai attīstītu šo teritoriju, taču tas nav izdarīts. Ja pilsēta neizstrādās detālplānu, neviens precīzi nezinās, ko šajā teritorijā atļauts veikt, norādīja Dambis, uzsverot, ka ir saprotams, - investori ir ieinteresēti, lai pēc iespējas plašākā teritorijā varētu veikt celtniecību.
Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas robežas noteica speciāli izveidota darba grupa, kurā bija gan domes, gan valsts, gan UNESCO pārstāvji, sacīja Dambis, piebilstot, ka Rīgas pārstāvji tolaik vēlējušies, lai tiktu noteikta lielāka Rīgas vēsturiskā centra teritorija.
Kā ziņots, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nav izsludinājusi "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu" un nosūtījusi to Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Likumu neizsludināt lūdza Rīgas dome un Ārvalstu investoru padome, jo tas ierobežojot pašvaldības tiesības - nesamērīgi plašā aizsargzona neatbilstot Rīgas attīstības un investoru interesēm.
Saeimas 16.aprīlī pieņemtā likuma mērķis ir saglabāt un kvalitatīvi attīstīt UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļauto Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu 1998.gada 11.februārī svinīgā ceremonijā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā pie Lielā Kristapa statujas, kas bija rotāta ar Latvijas un Rīgas karogiem, UNESCO Pasaules mantojuma centra direktors Bernds fon Droste (Bernd von Droste zu Hulshof) pasniedza Ministru prezidentam Krastam oficiālu dokumentu, kas apliecina Rīgas vēsturiskā centra ierakstīšanu Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā.
Krasts saņemto dokumentu nodevis glabāšanā toreizējam Rīgas domes priekšsēdētājam Andrim Bērziņam. Svinīgajā ceremonijā piedalījās arī kultūras ministre Ramona Umblija, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki, kultūras darbinieki.
Uzrunā fon Droste uzsvēra, ka Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā ir iekļauti 552 objekti, to skaitā Romas, Parīzes, Venēcijas un Florences vēsturiskie centri, Jeruzaleme, Lielais Ķīnas mūris, Serengeti nacionālais parks un daudzi citi visā pasaulē pazīstami objekti.
Bērziņš savukārt solīja, ka Rīgas domē UNESCO sertifikāts tiks glabāts ar vislielāko cieņu un rūpību, bet tā kopijas tiks nodotas Rīgas muzejiem un institūcijām, lai "priecīgo vēsti par Latvijas galvaspilsētas vēsturiskā centra iekļaušanu Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā ātrāk darītu zināmu visiem rīdziniekiem".
Ikgadējā dalības maksa Rīgai par tās vēsturiskā centra iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras pieminekļu sarakstā ir 2643 ASV dolāri jeb 1550 latu, tā aprēķināta, ņemot vērā Latvijas nacionālā kopprodukta apjomu un pilsētas iedzīvotāju skaitu.
Pasaules kultūras pieminekļu pilsētu organizācija (starptautiskais apzīmējums - OWHC) Rīgas toreizējo mēru Bērziņu arī informēja, ka pēc dalības maksas saņemšanas Rīga kļūs par pastāvīgu OWHC locekli. Rīga iekļauta OWHC interneta lappusē, ar kuru katru mēnesi iepazīstas 2000 apmeklētāju. Rīgai atsūtīts OWHC karogs, ko varēs uzvilkt mastā visos valsts svētkos, jo īpaši 8.septembrī - Pasaules kultūras pieminekļu pilsētu solidaritātes dienā.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
VKPAI vadītājs Juris Dambis aģentūrai LETA sacīja, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas teritorijas lielumu nenoteica viena pati Rīgas dome, bet gan tas tika darīts kopā ar valsts institūciju un UNESCO pārstāvjiem. Tāpēc arī robežu maiņu būtu jāsaskaņo ar visām iesaistītajām pusēm. Taču līdz šim neviens no Rīgas domes pārstāvjiem nav vērsies VKPAI ar lūgumu mainīt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas robežas, norādīja Dambis.
Pilsētai vajadzēja izstrādāt Rīgas vēsturiskā centra aizsargzonas detālplānu, lai attīstītu šo teritoriju, taču tas nav izdarīts. Ja pilsēta neizstrādās detālplānu, neviens precīzi nezinās, ko šajā teritorijā atļauts veikt, norādīja Dambis, uzsverot, ka ir saprotams, - investori ir ieinteresēti, lai pēc iespējas plašākā teritorijā varētu veikt celtniecību.
Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas robežas noteica speciāli izveidota darba grupa, kurā bija gan domes, gan valsts, gan UNESCO pārstāvji, sacīja Dambis, piebilstot, ka Rīgas pārstāvji tolaik vēlējušies, lai tiktu noteikta lielāka Rīgas vēsturiskā centra teritorija.
Kā ziņots, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nav izsludinājusi "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu" un nosūtījusi to Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Likumu neizsludināt lūdza Rīgas dome un Ārvalstu investoru padome, jo tas ierobežojot pašvaldības tiesības - nesamērīgi plašā aizsargzona neatbilstot Rīgas attīstības un investoru interesēm.
Saeimas 16.aprīlī pieņemtā likuma mērķis ir saglabāt un kvalitatīvi attīstīt UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļauto Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu 1998.gada 11.februārī svinīgā ceremonijā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā pie Lielā Kristapa statujas, kas bija rotāta ar Latvijas un Rīgas karogiem, UNESCO Pasaules mantojuma centra direktors Bernds fon Droste (Bernd von Droste zu Hulshof) pasniedza Ministru prezidentam Krastam oficiālu dokumentu, kas apliecina Rīgas vēsturiskā centra ierakstīšanu Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā.
Krasts saņemto dokumentu nodevis glabāšanā toreizējam Rīgas domes priekšsēdētājam Andrim Bērziņam. Svinīgajā ceremonijā piedalījās arī kultūras ministre Ramona Umblija, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki, kultūras darbinieki.
Uzrunā fon Droste uzsvēra, ka Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā ir iekļauti 552 objekti, to skaitā Romas, Parīzes, Venēcijas un Florences vēsturiskie centri, Jeruzaleme, Lielais Ķīnas mūris, Serengeti nacionālais parks un daudzi citi visā pasaulē pazīstami objekti.
Bērziņš savukārt solīja, ka Rīgas domē UNESCO sertifikāts tiks glabāts ar vislielāko cieņu un rūpību, bet tā kopijas tiks nodotas Rīgas muzejiem un institūcijām, lai "priecīgo vēsti par Latvijas galvaspilsētas vēsturiskā centra iekļaušanu Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā ātrāk darītu zināmu visiem rīdziniekiem".
Ikgadējā dalības maksa Rīgai par tās vēsturiskā centra iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras pieminekļu sarakstā ir 2643 ASV dolāri jeb 1550 latu, tā aprēķināta, ņemot vērā Latvijas nacionālā kopprodukta apjomu un pilsētas iedzīvotāju skaitu.
Pasaules kultūras pieminekļu pilsētu organizācija (starptautiskais apzīmējums - OWHC) Rīgas toreizējo mēru Bērziņu arī informēja, ka pēc dalības maksas saņemšanas Rīga kļūs par pastāvīgu OWHC locekli. Rīga iekļauta OWHC interneta lappusē, ar kuru katru mēnesi iepazīstas 2000 apmeklētāju. Rīgai atsūtīts OWHC karogs, ko varēs uzvilkt mastā visos valsts svētkos, jo īpaši 8.septembrī - Pasaules kultūras pieminekļu pilsētu solidaritātes dienā.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
