VKPAI palīdzēs Cesvaines pils atjaunošanā
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) savu iespēju robežās palīdzēs Cesvaines pils atjaunošanā, aģentūrai LETA sacīja VKPAI vadītājs Juris Dambis.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) savu iespēju robežās palīdzēs Cesvaines pils atjaunošanā, aģentūrai LETA sacīja VKPAI vadītājs Juris Dambis.
VKPAI noteikti prasīs, lai valdība piešķir līdzekļus Cesvaines pils atjaunošanai. Kā norādīja Dambis, diez vai VKPAI šobrīd pati varētu piešķirt nepieciešamo finansējumu, jo šā gada Kultūras pieminekļu saglabāšanas un izpētes programmai piešķirtie līdzekļi ir jau gandrīz izlietoti.
Dambis uzsvēra, ka svarīgi ir noskaidrot negadījuma patiesos cēloņus un to, kas ir atbildīgs par notikušo. "Taču no savas puses mēs darīsim visu, lai saglabātu šo kultūras pieminekli," sacīja VKPAI vadītājs.
Gadā Kultūras pieminekļu saglabāšanas un izpētes programmai visas Latvijas pieminekļu atjaunošanai tiek piešķirti apmēram 250-300 tūkstoši latu, kas esot tikai desmitā daļa no nepieciešamā. Jau tagad nauda ir nepieciešama gan Bauskas, gan Turaidas pils restaurācijai.
VKPAI vadītāja vietnieks Jānis Asaris aģentūrai LETA norādīja, ka ugunsgrēkā cietis pils labais spārns un jumts apmēram 2000 kvadrātmetru apjomā. Šajā pils spārnā atradies dzīvoklis un ēdamzāle. Lai novērstu pils stāvokļa pasliktināšanos, pirmkārt būtu nepieciešams uzlikt pagaidu jumtu.
Kā aģentūrai LETA sacīja Latvijas piļu un muižu asociācijas izpilddirektore Laima Lupiķe, lai palīdzētu Cesvaines pils atjaunošanai, asociācijā tiek spriests par ziedojumu konta atvēršanu pils restaurācijai. Paredzēts arī apspriesties ar Cesvaines skolas vadību, kāda veida palīdzību asociācija varētu sniegt.
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā pilīs ir notikuši vairāki ugunsgrēki, nesen ugunsgrēks noticis Bīriņu pilī, vairākas reizes degusi Rankas muiža. "Ļoti žēl, ka tas noticis ar šā gada Latvijas Sapņu pili," sacīja Lupiķe.
Kā ziņots, šorīt pagaidām nezināmu iemeslu dēļ izcēlies ugunsgrēks Cesvaines pilī - vienā no spožākajām Tjūdoru neorenesanses stila celtnēm Latvijā.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ugunsgrēks, iespējams, izcēlies pārlieku novecojušas apkures un ventilācijas sistēmas dēļ, turklāt siltumizolācijas nolūkā pils jumts bija noklāts ar skaidām, kas pastiprina gruzdēšanu.
Kā aģentūrai LETA sacīja Madonas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa, situāciju ar ugunsgrēka likvidēšanu pasliktina apgrūtinātā piekļūšana pilij, jo tā atrodas kalnā, kuram visapkārt ir izrakti grāvji, arī pils jumts ir diezgan stāvs.
Cesvaines pilī atradās Cesvaines skola.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
VKPAI noteikti prasīs, lai valdība piešķir līdzekļus Cesvaines pils atjaunošanai. Kā norādīja Dambis, diez vai VKPAI šobrīd pati varētu piešķirt nepieciešamo finansējumu, jo šā gada Kultūras pieminekļu saglabāšanas un izpētes programmai piešķirtie līdzekļi ir jau gandrīz izlietoti.
Dambis uzsvēra, ka svarīgi ir noskaidrot negadījuma patiesos cēloņus un to, kas ir atbildīgs par notikušo. "Taču no savas puses mēs darīsim visu, lai saglabātu šo kultūras pieminekli," sacīja VKPAI vadītājs.
Gadā Kultūras pieminekļu saglabāšanas un izpētes programmai visas Latvijas pieminekļu atjaunošanai tiek piešķirti apmēram 250-300 tūkstoši latu, kas esot tikai desmitā daļa no nepieciešamā. Jau tagad nauda ir nepieciešama gan Bauskas, gan Turaidas pils restaurācijai.
VKPAI vadītāja vietnieks Jānis Asaris aģentūrai LETA norādīja, ka ugunsgrēkā cietis pils labais spārns un jumts apmēram 2000 kvadrātmetru apjomā. Šajā pils spārnā atradies dzīvoklis un ēdamzāle. Lai novērstu pils stāvokļa pasliktināšanos, pirmkārt būtu nepieciešams uzlikt pagaidu jumtu.
Kā aģentūrai LETA sacīja Latvijas piļu un muižu asociācijas izpilddirektore Laima Lupiķe, lai palīdzētu Cesvaines pils atjaunošanai, asociācijā tiek spriests par ziedojumu konta atvēršanu pils restaurācijai. Paredzēts arī apspriesties ar Cesvaines skolas vadību, kāda veida palīdzību asociācija varētu sniegt.
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā pilīs ir notikuši vairāki ugunsgrēki, nesen ugunsgrēks noticis Bīriņu pilī, vairākas reizes degusi Rankas muiža. "Ļoti žēl, ka tas noticis ar šā gada Latvijas Sapņu pili," sacīja Lupiķe.
Kā ziņots, šorīt pagaidām nezināmu iemeslu dēļ izcēlies ugunsgrēks Cesvaines pilī - vienā no spožākajām Tjūdoru neorenesanses stila celtnēm Latvijā.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ugunsgrēks, iespējams, izcēlies pārlieku novecojušas apkures un ventilācijas sistēmas dēļ, turklāt siltumizolācijas nolūkā pils jumts bija noklāts ar skaidām, kas pastiprina gruzdēšanu.
Kā aģentūrai LETA sacīja Madonas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa, situāciju ar ugunsgrēka likvidēšanu pasliktina apgrūtinātā piekļūšana pilij, jo tā atrodas kalnā, kuram visapkārt ir izrakti grāvji, arī pils jumts ir diezgan stāvs.
Cesvaines pilī atradās Cesvaines skola.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
