VKPAI vadītājs Dambis apsver iespēju atkāpties
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieka Jāņa Lejnieka arests varētu būt pēdējais piliens, lai VKPAI vadītājs Juris Dambis izšķirtos par jau iepriekš apsvērto iespēju pamest amatu, šodien raksta laikraksts "Diena".
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieka Jāņa Lejnieka arests varētu būt pēdējais piliens, lai VKPAI vadītājs Juris Dambis izšķirtos par jau iepriekš apsvērto iespēju pamest amatu, šodien raksta laikraksts "Diena".
To laikrakstam sacījis pats inspekcijas vadītājs.
"Tas ir milzīgs trieciens visai inspekcijai. Reputācija ir iedragāta ļoti nopietni," uzskata Dambis, pieļaujot, ka iespējamā kukuļdošana ir provokācija, kuras mērķis ir diskreditēt VKPAI. Inspekcija esot teju vienīgā institūcija, kas iestājusies pret dažādiem projektiem, tāpēc pietiekami daudzi esot ieinteresēti to apklusināt.
Lejnieks, piemēram, bijis negatīvi noskaņots pret "Linstow Varner" plānoto universālveikala "Centrs" rekonstrukciju, kas ietver arī Rīdzenes ielas nosegšanu ar stikla jumtu. Šis projekts patlaban nosūtīts UNESCO izvērtēšanai un pēc tam atkal tiks skatīts VKPAI. Dambis atzina, ka kopš "Saules akmens" skandāla laikiem regulāri sastopoties ar augstu amatpersonu netiešu spiedienu, ko pauž dažādu projektu saskaņotāji. "Nezinu, vai man ir tik bieza āda. Nezinu, vai vēlos to turpināt," sacīja Dambis, apstiprinot, ka ar to domā iespējamo atkāpšanos no amata. Pirms tam viņš gan apspriedīšoties ar arhitektu savienības priekšsēdētāju un kolēģiem - arhitektiem, raksta "Diena".
Inspekcijas speciāliste Simona Čevere laikrakstu informēja, ka, neskaitot Rīdzenes ielu, inspekcijā drīzumā varētu tikt skatīti vēl vairāki "asi" projekti, piemēram, Elizabetes ielā 39 esošas koka ēkas nojaukšana, lai varētu uzcelt biroja ēku, naftas termināla celtniecības plāni netālu no Komētforta, Centrāltirgus un Vidzemes tirgus rekonstrukciju projekts, kā arī kvartāla starp Tērbatas, Blaumaņa, Dzirnavu un Barona ielām attīstības plāns.
Vidēji nedēļa VKPAI tiekot izskatīts ap 40 projektu un arī patlaban savu rindu gaidot logu un durvju nomaiņas, dzīvokļu un bēniņu pārbūves, kā arī dažādu rekonstrukcijas darbu projekti, raksta "Diena".
LETA jau ziņoja, ka Lejnieka varbūtējās kukuļņemšanas lieta, iespējams, saistīta ar ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 71 bēniņu pārbūves projektu, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagaidām nav apstiprinājis, ka Lejniekam tiktu pārmesta kukuļņemšana tieši saistībā ar šo objektu.
Savukārt Latvijas Arhitektu savienības (LAS) izveidotā ekspertu komisija atzinusi, ka šo projektu nebija iespējams saskaņot vienpersoniski.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja LAS priekšsēdētājs Juris Poga, LAS eksperti konstatēja, ka nama Valdemāra ielā 71 bēniņu stāva izbūves būvprojektu VKPAI komisija, kurā darbojās arī Lejnieks, divreiz ir noraidījusi, savukārt projekts ticis akceptēts Rīgas domes Būvvaldē.
Kā uzsver LAS, VKPAI pārbūves projektu noraidījusi, jo minētā ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas ir sastāvdaļa veselā apbūves kompleksā, ko veido ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 67, 69, 71 un 73. Šīs ēkas ir arhitektu Eižena Laubes un A.Vanaga meistardarbi nacionālromantisma stilistikā (1909-1910). Šādā kompleksā nav pieļaujama atsevišķu būvapjomu izmainīšana, kas grauj visa ansambļa vizuālo kvalitāti.
LAS norāda, ka šādos apstākļos, kad Rīgas domes projektu saskaņošanas institūcijām un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir atšķirīgi viedokļi, saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu projekts ir jāiesniedz izskatīšanai un atzinuma saņemšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē.
"Projekta saskaņošana vai nesaskaņošana nav iespējama kā vienas atsevišķas amatpersonas pieņemts lēmums. Projekta saskaņošanas gadījumā būtu nepieciešams Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes lēmums," atzinuma beigās klāsta LAS eksperti.
Kā uzsver Poga, Latvijas arhitektu sabiedrību satrauc situācija, kāda izveidojusies sakarā ar Lejnieka aizturēšanu viņa darba vietā 19. martā, turot viņu aizdomās par it kā 1000 latu kukuļa saņemšanu, un ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par apcietinājumu kā drošības līdzekli, "pārvietojot viņu uz kriminālnoziedznieku ieslodzījuma vietu".
"Tiesas lēmumā uzsvērts šā vēl nepierādītā nodarījuma smagums, kā arī izteikts apgalvojums, ka atrodoties brīvībā, Lejnieks varētu traucēt patiesības noskaidrošanu. Šis apgalvojums ir principiāli nepierādāms, jo faktu noskaidrošana ir nevis viņa, bet gan likumaizsardzības institūciju prerogatīva. Turklāt - kas gan jānoskaidro, ja šķietamais nodarījums, pārkāpjot nevainības prezumciju, jau nosaukts par noziegumuģ" jautā Poga.
LAS vadītājam īpaši satraucoša un nesaprotama šķiet "steiga, ar kādu bez precīzi pierādītiem faktiem arhitektam ir piespriesta reāla brīvības atņemšana. Šī izrīcība tieši atgādina padomju laika "troiku" metodes".
"Visā nodarījumā neizprotamā kārtā publiski figurē vienīgi Lejnieka vārds, turklāt šo cienījamo arhitektūras speciālistu pazemojot ar roku dzelžu uzlikšanu, kas atspoguļots arī plašsaziņas līdzekļos. Tā ir smaga morāla trauma jebkuram cilvēkam, nemaz nerunājot par piespiedu turēšanu apcietinājumā. Nav saprotams, kāpēc netiek kaut vai publiskoti kukuļdevēju un presē vairākkārt pieminēto starpnieku, kuru nodarījums ir līdzvērtīgs kukuļņēmēja nodarījumam, vārdi," sašutis ir Poga.
Pēc viņa domām, "izrīkošanās ar arhitektu Lejnieku jebkurā gadījumā nav adekvāta nodarījumam, kas viņam tiek inkriminēts, turklāt piespiedu izolēšana no viņa dienesta un daudzajiem sabiedriskajiem pienākumiem radīs nopietnus zaudējumus visai Latvijas kultūrai, kuras vēsturisko vērtību uzkrājumā Lejnieka līdzšinējais veikums nav pārvērtējams".
Šādos apstākļos Latvijas Arhitektu savienības valde galvo par savu kolēģi Lejnieku un pieprasa viņu nekavējoties atbrīvot no apcietinājuma. Par Lejnieka atbrīvošanu iestājas arī daudzi Latvijas inteliģences pārstāvji un politiķi, kas uzrakstījuši vēstuli Ģenerālprokuratūrai.
To laikrakstam sacījis pats inspekcijas vadītājs.
"Tas ir milzīgs trieciens visai inspekcijai. Reputācija ir iedragāta ļoti nopietni," uzskata Dambis, pieļaujot, ka iespējamā kukuļdošana ir provokācija, kuras mērķis ir diskreditēt VKPAI. Inspekcija esot teju vienīgā institūcija, kas iestājusies pret dažādiem projektiem, tāpēc pietiekami daudzi esot ieinteresēti to apklusināt.
Lejnieks, piemēram, bijis negatīvi noskaņots pret "Linstow Varner" plānoto universālveikala "Centrs" rekonstrukciju, kas ietver arī Rīdzenes ielas nosegšanu ar stikla jumtu. Šis projekts patlaban nosūtīts UNESCO izvērtēšanai un pēc tam atkal tiks skatīts VKPAI. Dambis atzina, ka kopš "Saules akmens" skandāla laikiem regulāri sastopoties ar augstu amatpersonu netiešu spiedienu, ko pauž dažādu projektu saskaņotāji. "Nezinu, vai man ir tik bieza āda. Nezinu, vai vēlos to turpināt," sacīja Dambis, apstiprinot, ka ar to domā iespējamo atkāpšanos no amata. Pirms tam viņš gan apspriedīšoties ar arhitektu savienības priekšsēdētāju un kolēģiem - arhitektiem, raksta "Diena".
Inspekcijas speciāliste Simona Čevere laikrakstu informēja, ka, neskaitot Rīdzenes ielu, inspekcijā drīzumā varētu tikt skatīti vēl vairāki "asi" projekti, piemēram, Elizabetes ielā 39 esošas koka ēkas nojaukšana, lai varētu uzcelt biroja ēku, naftas termināla celtniecības plāni netālu no Komētforta, Centrāltirgus un Vidzemes tirgus rekonstrukciju projekts, kā arī kvartāla starp Tērbatas, Blaumaņa, Dzirnavu un Barona ielām attīstības plāns.
Vidēji nedēļa VKPAI tiekot izskatīts ap 40 projektu un arī patlaban savu rindu gaidot logu un durvju nomaiņas, dzīvokļu un bēniņu pārbūves, kā arī dažādu rekonstrukcijas darbu projekti, raksta "Diena".
LETA jau ziņoja, ka Lejnieka varbūtējās kukuļņemšanas lieta, iespējams, saistīta ar ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 71 bēniņu pārbūves projektu, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagaidām nav apstiprinājis, ka Lejniekam tiktu pārmesta kukuļņemšana tieši saistībā ar šo objektu.
Savukārt Latvijas Arhitektu savienības (LAS) izveidotā ekspertu komisija atzinusi, ka šo projektu nebija iespējams saskaņot vienpersoniski.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja LAS priekšsēdētājs Juris Poga, LAS eksperti konstatēja, ka nama Valdemāra ielā 71 bēniņu stāva izbūves būvprojektu VKPAI komisija, kurā darbojās arī Lejnieks, divreiz ir noraidījusi, savukārt projekts ticis akceptēts Rīgas domes Būvvaldē.
Kā uzsver LAS, VKPAI pārbūves projektu noraidījusi, jo minētā ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas ir sastāvdaļa veselā apbūves kompleksā, ko veido ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 67, 69, 71 un 73. Šīs ēkas ir arhitektu Eižena Laubes un A.Vanaga meistardarbi nacionālromantisma stilistikā (1909-1910). Šādā kompleksā nav pieļaujama atsevišķu būvapjomu izmainīšana, kas grauj visa ansambļa vizuālo kvalitāti.
LAS norāda, ka šādos apstākļos, kad Rīgas domes projektu saskaņošanas institūcijām un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir atšķirīgi viedokļi, saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu projekts ir jāiesniedz izskatīšanai un atzinuma saņemšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē.
"Projekta saskaņošana vai nesaskaņošana nav iespējama kā vienas atsevišķas amatpersonas pieņemts lēmums. Projekta saskaņošanas gadījumā būtu nepieciešams Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes lēmums," atzinuma beigās klāsta LAS eksperti.
Kā uzsver Poga, Latvijas arhitektu sabiedrību satrauc situācija, kāda izveidojusies sakarā ar Lejnieka aizturēšanu viņa darba vietā 19. martā, turot viņu aizdomās par it kā 1000 latu kukuļa saņemšanu, un ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par apcietinājumu kā drošības līdzekli, "pārvietojot viņu uz kriminālnoziedznieku ieslodzījuma vietu".
"Tiesas lēmumā uzsvērts šā vēl nepierādītā nodarījuma smagums, kā arī izteikts apgalvojums, ka atrodoties brīvībā, Lejnieks varētu traucēt patiesības noskaidrošanu. Šis apgalvojums ir principiāli nepierādāms, jo faktu noskaidrošana ir nevis viņa, bet gan likumaizsardzības institūciju prerogatīva. Turklāt - kas gan jānoskaidro, ja šķietamais nodarījums, pārkāpjot nevainības prezumciju, jau nosaukts par noziegumuģ" jautā Poga.
LAS vadītājam īpaši satraucoša un nesaprotama šķiet "steiga, ar kādu bez precīzi pierādītiem faktiem arhitektam ir piespriesta reāla brīvības atņemšana. Šī izrīcība tieši atgādina padomju laika "troiku" metodes".
"Visā nodarījumā neizprotamā kārtā publiski figurē vienīgi Lejnieka vārds, turklāt šo cienījamo arhitektūras speciālistu pazemojot ar roku dzelžu uzlikšanu, kas atspoguļots arī plašsaziņas līdzekļos. Tā ir smaga morāla trauma jebkuram cilvēkam, nemaz nerunājot par piespiedu turēšanu apcietinājumā. Nav saprotams, kāpēc netiek kaut vai publiskoti kukuļdevēju un presē vairākkārt pieminēto starpnieku, kuru nodarījums ir līdzvērtīgs kukuļņēmēja nodarījumam, vārdi," sašutis ir Poga.
Pēc viņa domām, "izrīkošanās ar arhitektu Lejnieku jebkurā gadījumā nav adekvāta nodarījumam, kas viņam tiek inkriminēts, turklāt piespiedu izolēšana no viņa dienesta un daudzajiem sabiedriskajiem pienākumiem radīs nopietnus zaudējumus visai Latvijas kultūrai, kuras vēsturisko vērtību uzkrājumā Lejnieka līdzšinējais veikums nav pārvērtējams".
Šādos apstākļos Latvijas Arhitektu savienības valde galvo par savu kolēģi Lejnieku un pieprasa viņu nekavējoties atbrīvot no apcietinājuma. Par Lejnieka atbrīvošanu iestājas arī daudzi Latvijas inteliģences pārstāvji un politiķi, kas uzrakstījuši vēstuli Ģenerālprokuratūrai.
