Vācu uzņēmumi Baltijas valstīs izjūt nelielu augšupeju

Foto: Vācu uzņēmumi Baltijas valstīs izjūt nelielu augšupeju; autors: Vācu uzņēmumi Baltijas valstīs izjūt nelielu augšupeju

Deviņi uzņēmumi no desmit atkārtoti investētu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, par spīti ekonomiskajai krīzei.

Pēc smaga gada vācu uzņēmumi Baltijas valstīs nākotnē raugās optimistiski. Tiek uzskatīts, ka ekonomiskā situācija uzlabosies, tādēļ uzņēmumi ieplāno turpmākas kapitāla un cilvēkresursu investīcijas. Tomēr ir nepieciešami uzlabojumi konjuktūras un ekonomiskās politikas vidē. Tādi ir Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) š.g. konjunktūras aptaujas secinājumi, kurā piedalījās kopumā 102 uzņēmumi.

Igaunija, Latvija un Lietuva globālās ekonomikas krīzes ietekmi izjuta īpaši lielā mērā un piedzīvoja izteiktu ekonomisko rādītāju kritumu. Baltijas valstis 2009. gadā pieredzēja smagāko recesiju starp ES valstīm : mīnus 14,1% (Igaunija), 18,0% (Latvija), 15,0% (Lietuva). Tomēr kopš 2009. gada beigām ir vērojama stabilizēšanās un konjunktūras situācijas uzlabošanās, kas turpināsies 2010. gadā. Vēlākais nākamajā gadā IKP rādītāji visās Baltijas valstīs varētu uzlaboties.

Pirmās uzlabošanās pazīmes ir redzamas saskaņā ar Baltijas valstīs esošo vācu uzņēmumu novērtējumiem. Kaut gan iepriekšējā gadā kopējais ekonomiskais stāvoklis un perspektīvas tika novērtētas kritiski, vācu investori Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nākotnē raugās optimistiski. Lai arī tikai 2 procenti respondentu pašreizējo ekonomikas situāciju novērtē kā labu, 19 procenti vienlaikus uzskata, ka gada laikā būs uzlabojumi. Ievērojami palielinājies ir arī to uzņēmumu skaits, kas prognozē makroekonomiskās situācijas stabilizēšanos. Tomēr divas trešdaļas respondentu uzskata, ka trīs Baltijas valstu tautsaimniecības vēl aizvien ir sliktā stāvoklī.

Ekonomisko rādītāju izteiktā pasliktināšanās ietekmēja arī vācu uzņēmumu darbību – vairāk nekā 60 procentu pagājušajā ekonomiskās darbības gadā ir cietuši apgrozījuma un peļņas zaudējumus. Līdzīgi tika novērtēta arī katra paša uzņēmuma patreizējā situācija – tikai aptuveni viena ceturtdaļa respondentu novērtēja savu aktuālo situāciju kā labu. Tomēr 40 procentu aptaujāto uzskata, ka uzņēmuma turpmākie gadi būs veiksmīgi. Vairāk nekā viena trešdaļa 2010. gadā prognozē apgrozījuma un peļņas pieaugumu. Drošas nākotnes perspektīvas pozitīvi atspoguļojas investīcijās un nodarbinātības plānos - vairāk nekā divām trešdaļām uzņēmumu investīciju apjomi būs tajā pašā vai virs iepriekšējā gada līmeņa. Turklāt aptuveni 20 procenti uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu.

"Baltijas valstīs esošo vācu uzņēmumu prognozes rāda skaidru augšupejošu tendenci," tā aptaujas rezultātus komentē Mārena Diāle-Šelšmidta (Maren Diale-Schellschmidt), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (DBHK) izpilddirektore. "Finanšu un ekonomikas krīze vēl aizvien nav pārvarēta. Lai arī uzticēšanās līmenis paaugstinās, nedrošība par starptautisko tirgu tālāko attīstību paliek. "Ņemot vērā tirgus konjuktūras un vispārējo makroekonomisko situāciju, vācu uzņēmumi saredz plašu ekonomikas stabilizēšanas pasākumu nepieciešamību – it īpaši eksporta atbalstam un investīciju piesaistei. Ekonomiskās krīzes iespaidā uzsāktie pasākumi nosacīti atbilst vācu uzņēmējdarbības priekšstatiem: vidēji 20 procenti respondentu uzskata, ka valdības krīzes menedžments ir mērķtiecīgs un pietiekams.

"Baltijas valstu valdības rīcība pašreizējā situācijā ir saprātīga, nodrošinot uzņēmumiem solīdu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi lēmumu pieņemšanas un plānošanas procesiem. Lai veicinātu turpmāko augšupeju, ir nepieciešama politiskā nepārtrauktība un ekonomiskā stabilitāte," uzsver Jorgs Tumats (Jörg Tumat), DBHK viceprezidents š.g. 28. aprīlī Rīgā, iepazīstinot presi ar konjunktūras aptaujas rezultātiem. Vācu uzņēmumi it īpaši pieprasa skaidru un paredzamu ekonomiskās politikas virzienu, lai paaugstinātu konkurētspēju un nodrošinātu stabilu, ilgtspējīgu izaugsmi Baltijas valstīs.

Pastāvīgs kritikas objekts ir saskarsme ar valsts iestādēm: līdz ar publiskās pārvaldes efektivitātes veicināšanu lielāku uzsvaru, pēc vācu uzņēmumu ieskatiem, vajadzētu likt uz kriminalitātes un korupcijas apkarošanas uzlabošanu. Vācu uzņēmumi bieži izsakās kritiski par publisko iepirkumu norisi un valsts, ES atbalsta programmu pieejamības nosacījumiem.

Darba tirgus vēl aizvien ir problemātisks. Uzņēmumi var gūt labumu, jo algas ir zemākas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un darba tirgū ir pieejams vairāk speciālistu. Tomēr, pēc uzņēmēju domām, priekšrocības ir visai relatīvas sakarā ar to, ka darba tiesiskajam regulējumam trūkst fleksibilitātes, un profesionālās izglītības sistēma cieš no nepietiekamas kvalitātes. Tādēļ īpaši tiek gaidīta darba tiesību reforma un uz praksi vērsta izglītības sistēmas pielāgošana uzņēmēju prasībām. Tāpat tiek ieteikti aktīvi darba tirgus pasākumi, lai ierobežotu pieaugošo bezdarbu un darbaspēka emigrāciju.

Nākamā uzņēmumu prasība ir visu trīs valstu budžetu konsolidēšana un budžetu deficītu ierobežošana. Igaunijai šis jautājums ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā gada mijā ieplānoto eiro ieviešanu. Visi Igaunijas respondenti uzskata eiro ieviešanu par vēlamu, bet arī Latvijā un Lietuvā 83 procenti piekrīt eiro zonai. Aptaujātie uzņēmumi Baltijas valstīs vairāk kā jebkad liek lielas cerības uz vienotu valūtu kā stabilizēšanas instrumentu, kas spētu garantēt drošību un palielināt uzticību ekonomiski grūtos laikos. Eiro ieviešana veicinātu Baltijas valstu investīciju vides tālāku attīstību un kļūtu pievilcīgāka uzņēmējdarbībai. Kaut gan vienotā valūta vēl aizvien nav ieviesta, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pievilcība ir pietiekami liela vācu uzņēmumu lokā. Tas apstiprinās gan starptautiskā salīdzinājumā ar citām Centrāl- un Austrumeiropas valstīm, gan pašnovērtējumos par investīciju aktivitātēm.

Par spīti ekonomiskās aktivitātes pazemināšanās tendencēm un kritiskajiem novērtējumiem attiecībā uz savu atrašanās vietu tik un tā 86 procenti respondentu izvēlētos to pašu novietojumu un atkārtoti investētu šībrīža apstākļos. Tas norāda uz rūpīgu investīciju projektu izstrādi, kas ļauj vācu uzņēmumiem paļauties uz savu konkurētspēju un izturību arī krīzes laikā. Tas liecina, ka vācu uzņēmumiem īstermiņa izmaksu un noieta apsvērumi nav galvenie, bet gan svarīgi ir atrašanās vietas stratēģiskie apsvērumi – tādējādi tiem piemīt arī izšķirīga loma, lai stabilizētu kopējo ekonomiku.



Tuvāka informācija
Aleksandrs Velšers
Informācija un sabiedriskās attiecības
Tel.: +371 67320718
E-pasts: alexander(at)ahk-balt.org

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera ir daļa no globālā Vācijas Ārējo tirdzniecības kameru tīkla un vienīgā starptautiskā tirdzniecības kamera ar aptuveni 360 biedriem trijās Baltijas valstīs.