Vai Latviju apsildīs ar malku?
Foto: Vai Latviju apsildīs ar malku?
Neskatoties uz to, ka Ekonomikas ministrija apgalvo – Latvijā esot viens no lielākajiem valsts atbalsta līmeņiem atjaunojamo energoresursu izmantošanā Austrumeiropā, tas nebūt nav veicinājis šādi iegūtas enerģijas veidu būtisku tālāku attīstību, ziņo "Latvijas Avīze".
Neskatoties uz to, ka Ekonomikas ministrija apgalvo – Latvijā esot viens no lielākajiem valsts atbalsta līmeņiem atjaunojamo energoresursu izmantošanā Austrumeiropā, tas nebūt nav veicinājis šādi iegūtas enerģijas veidu būtisku tālāku attīstību.
Valsts apgāde ar atjaunojamajiem energoresursiem vairāk vai mazāk ir palikusi mazo HES un pāris vēja parku līmenī. Lai arī Latvija ir iecerējusi būvēt ogļu staciju tik nepieciešamās papildu enerģijas iegūšanai, eksperti pieļauj, ka tas nebūtu nepieciešams, ja vien valsts beidzot pavērstos "ar seju" pret biomasas, tajā skaitā arī koksnes, aktīvāku izmantošanu koģenerācijas stacijās. Tas būtu veselīgāk gan Latvijas videi, gan ekonomikai.
Atjaunojamie enerģijas avoti ir četri – saule, vējš, ūdens un biomasa. Kā atzīst Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, profesore Dagnija Blumberga, ūdens kā atjaunojamais enerģijas resurss Latvijā praktiski ir pilnībā izmantots un papildu enerģijas ieguve no tā var būt tikai uz efektivitātes palielināšanas rēķina. Tieši tāpēc Latvijas zinātnieki arvien lielāku uzmanību mēģina pievērst biomasas, tajā skaitā koksnes, izmantošanā enerģijas ražošanā.
"Ir ļoti daudzas valstis, kuras ir ieinteresētas iegādāties biomasu, un līdz ar to mežu audzētājiem paveras arī jauns eksporta tirgus. Bioenerģija – tā ir kopējā ES rūpe. Tas ir augošs tirgus ar labām perspektīvām. Turklāt ES tam ir arī ļoti stiprs politiskais atbalsts, valstis ir apstiprinājušas rīcības plānus un mērķus, kurus gatavojas sasniegt," atzīst Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas izpilddirektors Ēriks Kosenkranius. Turklāt arvien uzstājīgāk tiek atgādināts, ka būvmateriālus, mēbeles un citus savu laiku nokalpojušus koksnes izstrādājumus var nevis izmest, bet gan izmantot jau minētās enerģijas ražošanai. Meža eksperts arī zina stāstīt, ka viņa dzimtenē Igaunijā šīm lietām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, proti, Igaunijas energouzņēmums "Eesti Energia" jau pārbūvē vairākus enerģijas ražošanas blokus, lai kopā ar līdzšinējiem izejmateriāliem tajos varētu lietot arī biomasu.
Pasaule pārmaiņu priekšā
Patlaban visā pasaulē briest ļoti nopietnas pārmaiņas energoapgādē. Tam ir vairāki iemesli. No vienas puses, visplašāk izmantoto energoresursu – naftas, gāzes un ogļu – resursi izsīkst un zinātnieku prognozes par to pietiekamību nopietnai enerģijas ražošanai svārstās no dažiem gadu desmitiem līdz nedaudz ilgākam termiņam par simts gadiem. No otras puses, tieši šo resursu ne pārāk prātīga izmantošana ir radījusi nopietnas problēmas videi, un to, kā izpaužas klimata izmaiņas, gadu no gada arvien spilgtāk var manīt arī Latvijā. Turklāt pēdējā laikā tieši fosilā kurināmā cenas ir būtiski augušas, tā sadārdzinot enerģijas iegūšanu.
"Cenas signāls ir viens no noteicošajiem. Agrāk vai vēlāk šai situācijai ir jānostrādā un jāsakārto lietu patiesais stāvoklis," uzsver D. Blumberga. Viņa min, ka patlaban tieši no ekonomiskā viedokļa paliek arvien izdevīgāk pievērsties biomasas lielākai izmantošanai enerģijas ražošanai. Ne velti tam arī pievēršas visā pasaulē.
Latvijā galvenais atjaunojamais energoresurss ir un būs ūdens, jo Daugavas hidroelektrostacijas saražo lauvas tiesu no Latvijā iegūtās enerģijas. Kā otrs nopietnākais atjaunojamais energoresurss ir koksne. Turklāt tas ir resurss, kura izmantošanu var būtiski palielināt. Līdz šim Latvijā ļoti plaši ir attīstīta apaļkoku un zāģmateriālu sagatavošana, bet enerģētiskās koksnes izmantošana ir tikpat kā bērna autiņos – no enerģijas ražošanā izmantojamo kārklu audzēšanas līdz tievkoku un koksnes atkritumu lietderīgai izmantošanai. Lai arī koksnes izmantošana siltuma ražošanai nav nekas jauns vai neparasts – pieprasījums no enerģijas ražotājiem varētu būt krietni vien lielāks.
Iedzīvotāji atbalsta
Lai arī kopumā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka viņi par enerģētikas jautājumiem ir vāji informēti, tomēr, kā liecina martā veiktā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja, viņi nebūt nav vienaldzīgi pret to, kādus enerģijas avotus valsts izmanto. Proti, gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju interesē, cik lielā mērā var paļauties uz to, ka šobrīd izmantotie enerģijas avoti būs pieejami arī nākotnē, bet 58% ir pauduši interesi arī par ietekmi, ko dažādi enerģijas ražošanas veidi atstāj uz dabu.
Aptaujā 66% iedzīvotāju uzsver, ka Latvijai elektroenerģiju vajadzētu "censties ražot pašai". Turklāt būtisku sabiedrības atbalstu ir saņēmuši tieši atjaunojamie enerģētikas resursi. Visvairāk – 86% – respondentu pauda pozitīvu attieksmi pret vēja enerģiju, saules enerģiju atbalsta 84% un ūdens – 80%. Vairākums Latvijas iedzīvotāju – 76% – pozitīvi vērtēja arī tādu elektroenerģijas ieguves avotu kā biomasa. Bet gāzei un oglēm "piekrišana" ir daudz mazāka. Šo fosilo kurināmo izmantošanu enerģijas ražošanā atzinīgi vērtē mazāk nekā puse aptaujāto – 45 līdz 48%, kritiski pret to ir noskaņoti no 35 līdz 39%.
"Patlaban Latvijā nav politiskās gribas, lai enerģijas ražošanā izmantotu, piemēram, biomasu," uzsver Francijas enerģijas ražošana "Dalkia" pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs. Viņš uzsver, ka "Dalkia" Viļņā ir uzbūvējusi lielāko Austrumeiropas koģenerācijas staciju, kura tiek darbināta, izmantojot biomasu. Līdzīga stacija šogad tiks nodota ekspluatācijā Tallinā. "Mums ir grūti saprast, kāpēc Latvija nevēlas darīt līdzīgi," piebilst G. Kokorevičs.
To, ka Latvijā labi strādā fosilā kurināmā lobētāji, atzīst ne viens vien eksperts. Savulaik šiem lobijiem arī bija spēcīgs arguments – gāze, nafta un ogles bija lētas. Taču tagad situācija mainās.
Neefektīvās kurtuves
Pašlaik Latvijā centralizētajās siltumapgādes sistēmās, kuru pamatā ir pašvaldību katlumājas, kurināmā koksne veido vairāk nekā 24% un ir otrs visvairāk izmantotais izejmateriāls pēc dabas gāzes. Bet individuālajā un lokālajā siltumapgādē jeb māju un uzņēmumu siltumkatlos un krāsnīs koksne ir pats izmantotākais materiāls, kura īpatsvars pārsniedz 50%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) dati.
Tomēr ir viena ļoti būtiska nelaime – daudzu kurtuvju efektivitātes rādītāji ir ļoti zemi, dažkārt pat tikai 20%. Tas nozīmē, ka, ieviešot modernākas tehnoloģijas, no tikpat liela izejmateriālu daudzuma kā līdz šim varētu saražot līdz pat piecām reizēm vairāk enerģijas vai arī varētu izmantot daudz plašāku materiālu klāstu, attiecīgi variējot ar izmaksām.
Visefektīvākais veids koksnes izmantošanai ir koģenerācijas stacijas – tajās vienlaikus iespējams ražot siltumu un elektrību, līdz ar to maksimāli efektīvi izmantojot resursus. Ja Rīgā termoelektrocentrāles jau darbojas pēc koģenerācijas principiem, tad ārpus galvaspilsētas, pēc EM aplēsēm, pēc koģenerācijas principiem tiek iegūti tikai ap 15% no enerģijas. Turklāt liels potenciāls šeit ir arī individuālajiem un lokālajiem siltuma ražotājiem. Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādnes līdz 2016. gadam tostarp paredz, ka koģenerācijas staciju saražotās enerģijas apjomam līdz šim laikam būtu jādubultojas, salīdzinot ar 2005. gadu.
"Es nedomāju, ka lielajās pilsētās ir iespējams ar siltumu apgādāt, dedzinot tikai koksni," uzskata Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis. Viņš skaidro, ka biomasas lielākai izmantošanai Latvijas kurtuvēs ir vairāki šķēršļi – pirmkārt, tie, kas saistīti ar pievešanu, otrkārt, nepieciešama kurtuvju rekonstrukcija, treškārt, noliktavas šķeldai. Tāpat esot arī visai problemātiska līguma slēgšana par nepieciešamā daudzuma šķeldas iegādi, proti, piegādātāji ir pārāk sadrumstaloti un ar nelieliem apjomiem, kas palielina riskus. Turklāt arī valsts atbalsts šādu katlumāju izveidei ir par mazu, bet paši uzņēmumi ar saviem resursiem vien tikt galā nespēj. Taču A. Akermanis arī norāda, ka biomasas izmantošana līdz ar gāzes cenu pieaugumu kļūst arvien ekonomiski izdevīgāka.
Daudzos riskus, ko uzskaita siltumuzņēmumu pārstāvis, noliedz G. Kokorevičs, uzsverot, ka pie Viļņas koģenerācijas stacijas vārtiem stāv mašīnas ar šķeldu no Latvijas. Tas vien norāda, ka piegādes nav problēma.
Atbalsts enerģijas ražotājiem
Nereti visās problēmās tiek vainots naudas trūkums. Taču jau pašlaik darbojas divas ES struktūrfondu programmas, kurās ir paredzēts finansējums atjaunojamo energoresursu, tostarp koksnes, izmantošanai enerģijas ražošanai. Viena no tām paredz 17,6 miljonus latu enerģijas ražošanai no lauksaimnieciskas un mežsaimniecības izcelsmes biomasas lauku teritorijās. Pieteikties uz šo atbalstu varēs uzņēmumi, kuri ražo lauksaimniecības vai mežsaimniecības produkciju. Pieteikšanās uz atbalstu Lauku atbalsta dienestā sāksies 3. novembrī un ilgs vienu mēnesi.
Otra programma paredzēta siltumražotājiem, lai izmantotu atjaunojamos energoresursus. Šīs aktivitātes kopējais finansējums ir 17,35 miljoni latu, un uz šo naudu var pieteikties siltumenerģijas ražotāji, kuri grib vai nu izveidot jaunu koģenerācijas staciju, vai pārbūvēt esošo katlumāju, lai tajā sāktu izmantot atjaunojamos energoresursus. Viens pretendents varēs pieteikties uz finansējumu līdz četriem miljoniem latu, bet ne vairāk kā 50% no kopējā projekta apjoma. Projektu apsaimnieko Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra, un pieteikšanās uz to vēl nav izsludināta.
Turklāt, kā norāda EM, joprojām valstī darbojas tā saucamais obligātais iepirkums, tajā skaitā elektroenerģijai, kas tiek saražota no atjaunojamiem energoresursiem. "Valsts garantē, ka nopirks visu saražoto elektroenerģiju par samērā augstu cenu," uzsver EM preses sekretāre Evita Urpena.
Valsts apgāde ar atjaunojamajiem energoresursiem vairāk vai mazāk ir palikusi mazo HES un pāris vēja parku līmenī. Lai arī Latvija ir iecerējusi būvēt ogļu staciju tik nepieciešamās papildu enerģijas iegūšanai, eksperti pieļauj, ka tas nebūtu nepieciešams, ja vien valsts beidzot pavērstos "ar seju" pret biomasas, tajā skaitā arī koksnes, aktīvāku izmantošanu koģenerācijas stacijās. Tas būtu veselīgāk gan Latvijas videi, gan ekonomikai.
Atjaunojamie enerģijas avoti ir četri – saule, vējš, ūdens un biomasa. Kā atzīst Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, profesore Dagnija Blumberga, ūdens kā atjaunojamais enerģijas resurss Latvijā praktiski ir pilnībā izmantots un papildu enerģijas ieguve no tā var būt tikai uz efektivitātes palielināšanas rēķina. Tieši tāpēc Latvijas zinātnieki arvien lielāku uzmanību mēģina pievērst biomasas, tajā skaitā koksnes, izmantošanā enerģijas ražošanā.
"Ir ļoti daudzas valstis, kuras ir ieinteresētas iegādāties biomasu, un līdz ar to mežu audzētājiem paveras arī jauns eksporta tirgus. Bioenerģija – tā ir kopējā ES rūpe. Tas ir augošs tirgus ar labām perspektīvām. Turklāt ES tam ir arī ļoti stiprs politiskais atbalsts, valstis ir apstiprinājušas rīcības plānus un mērķus, kurus gatavojas sasniegt," atzīst Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas izpilddirektors Ēriks Kosenkranius. Turklāt arvien uzstājīgāk tiek atgādināts, ka būvmateriālus, mēbeles un citus savu laiku nokalpojušus koksnes izstrādājumus var nevis izmest, bet gan izmantot jau minētās enerģijas ražošanai. Meža eksperts arī zina stāstīt, ka viņa dzimtenē Igaunijā šīm lietām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, proti, Igaunijas energouzņēmums "Eesti Energia" jau pārbūvē vairākus enerģijas ražošanas blokus, lai kopā ar līdzšinējiem izejmateriāliem tajos varētu lietot arī biomasu.
Pasaule pārmaiņu priekšā
Patlaban visā pasaulē briest ļoti nopietnas pārmaiņas energoapgādē. Tam ir vairāki iemesli. No vienas puses, visplašāk izmantoto energoresursu – naftas, gāzes un ogļu – resursi izsīkst un zinātnieku prognozes par to pietiekamību nopietnai enerģijas ražošanai svārstās no dažiem gadu desmitiem līdz nedaudz ilgākam termiņam par simts gadiem. No otras puses, tieši šo resursu ne pārāk prātīga izmantošana ir radījusi nopietnas problēmas videi, un to, kā izpaužas klimata izmaiņas, gadu no gada arvien spilgtāk var manīt arī Latvijā. Turklāt pēdējā laikā tieši fosilā kurināmā cenas ir būtiski augušas, tā sadārdzinot enerģijas iegūšanu.
"Cenas signāls ir viens no noteicošajiem. Agrāk vai vēlāk šai situācijai ir jānostrādā un jāsakārto lietu patiesais stāvoklis," uzsver D. Blumberga. Viņa min, ka patlaban tieši no ekonomiskā viedokļa paliek arvien izdevīgāk pievērsties biomasas lielākai izmantošanai enerģijas ražošanai. Ne velti tam arī pievēršas visā pasaulē.
Latvijā galvenais atjaunojamais energoresurss ir un būs ūdens, jo Daugavas hidroelektrostacijas saražo lauvas tiesu no Latvijā iegūtās enerģijas. Kā otrs nopietnākais atjaunojamais energoresurss ir koksne. Turklāt tas ir resurss, kura izmantošanu var būtiski palielināt. Līdz šim Latvijā ļoti plaši ir attīstīta apaļkoku un zāģmateriālu sagatavošana, bet enerģētiskās koksnes izmantošana ir tikpat kā bērna autiņos – no enerģijas ražošanā izmantojamo kārklu audzēšanas līdz tievkoku un koksnes atkritumu lietderīgai izmantošanai. Lai arī koksnes izmantošana siltuma ražošanai nav nekas jauns vai neparasts – pieprasījums no enerģijas ražotājiem varētu būt krietni vien lielāks.
Iedzīvotāji atbalsta
Lai arī kopumā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka viņi par enerģētikas jautājumiem ir vāji informēti, tomēr, kā liecina martā veiktā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja, viņi nebūt nav vienaldzīgi pret to, kādus enerģijas avotus valsts izmanto. Proti, gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju interesē, cik lielā mērā var paļauties uz to, ka šobrīd izmantotie enerģijas avoti būs pieejami arī nākotnē, bet 58% ir pauduši interesi arī par ietekmi, ko dažādi enerģijas ražošanas veidi atstāj uz dabu.
Aptaujā 66% iedzīvotāju uzsver, ka Latvijai elektroenerģiju vajadzētu "censties ražot pašai". Turklāt būtisku sabiedrības atbalstu ir saņēmuši tieši atjaunojamie enerģētikas resursi. Visvairāk – 86% – respondentu pauda pozitīvu attieksmi pret vēja enerģiju, saules enerģiju atbalsta 84% un ūdens – 80%. Vairākums Latvijas iedzīvotāju – 76% – pozitīvi vērtēja arī tādu elektroenerģijas ieguves avotu kā biomasa. Bet gāzei un oglēm "piekrišana" ir daudz mazāka. Šo fosilo kurināmo izmantošanu enerģijas ražošanā atzinīgi vērtē mazāk nekā puse aptaujāto – 45 līdz 48%, kritiski pret to ir noskaņoti no 35 līdz 39%.
"Patlaban Latvijā nav politiskās gribas, lai enerģijas ražošanā izmantotu, piemēram, biomasu," uzsver Francijas enerģijas ražošana "Dalkia" pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs. Viņš uzsver, ka "Dalkia" Viļņā ir uzbūvējusi lielāko Austrumeiropas koģenerācijas staciju, kura tiek darbināta, izmantojot biomasu. Līdzīga stacija šogad tiks nodota ekspluatācijā Tallinā. "Mums ir grūti saprast, kāpēc Latvija nevēlas darīt līdzīgi," piebilst G. Kokorevičs.
To, ka Latvijā labi strādā fosilā kurināmā lobētāji, atzīst ne viens vien eksperts. Savulaik šiem lobijiem arī bija spēcīgs arguments – gāze, nafta un ogles bija lētas. Taču tagad situācija mainās.
Neefektīvās kurtuves
Pašlaik Latvijā centralizētajās siltumapgādes sistēmās, kuru pamatā ir pašvaldību katlumājas, kurināmā koksne veido vairāk nekā 24% un ir otrs visvairāk izmantotais izejmateriāls pēc dabas gāzes. Bet individuālajā un lokālajā siltumapgādē jeb māju un uzņēmumu siltumkatlos un krāsnīs koksne ir pats izmantotākais materiāls, kura īpatsvars pārsniedz 50%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) dati.
Tomēr ir viena ļoti būtiska nelaime – daudzu kurtuvju efektivitātes rādītāji ir ļoti zemi, dažkārt pat tikai 20%. Tas nozīmē, ka, ieviešot modernākas tehnoloģijas, no tikpat liela izejmateriālu daudzuma kā līdz šim varētu saražot līdz pat piecām reizēm vairāk enerģijas vai arī varētu izmantot daudz plašāku materiālu klāstu, attiecīgi variējot ar izmaksām.
Visefektīvākais veids koksnes izmantošanai ir koģenerācijas stacijas – tajās vienlaikus iespējams ražot siltumu un elektrību, līdz ar to maksimāli efektīvi izmantojot resursus. Ja Rīgā termoelektrocentrāles jau darbojas pēc koģenerācijas principiem, tad ārpus galvaspilsētas, pēc EM aplēsēm, pēc koģenerācijas principiem tiek iegūti tikai ap 15% no enerģijas. Turklāt liels potenciāls šeit ir arī individuālajiem un lokālajiem siltuma ražotājiem. Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādnes līdz 2016. gadam tostarp paredz, ka koģenerācijas staciju saražotās enerģijas apjomam līdz šim laikam būtu jādubultojas, salīdzinot ar 2005. gadu.
"Es nedomāju, ka lielajās pilsētās ir iespējams ar siltumu apgādāt, dedzinot tikai koksni," uzskata Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis. Viņš skaidro, ka biomasas lielākai izmantošanai Latvijas kurtuvēs ir vairāki šķēršļi – pirmkārt, tie, kas saistīti ar pievešanu, otrkārt, nepieciešama kurtuvju rekonstrukcija, treškārt, noliktavas šķeldai. Tāpat esot arī visai problemātiska līguma slēgšana par nepieciešamā daudzuma šķeldas iegādi, proti, piegādātāji ir pārāk sadrumstaloti un ar nelieliem apjomiem, kas palielina riskus. Turklāt arī valsts atbalsts šādu katlumāju izveidei ir par mazu, bet paši uzņēmumi ar saviem resursiem vien tikt galā nespēj. Taču A. Akermanis arī norāda, ka biomasas izmantošana līdz ar gāzes cenu pieaugumu kļūst arvien ekonomiski izdevīgāka.
Daudzos riskus, ko uzskaita siltumuzņēmumu pārstāvis, noliedz G. Kokorevičs, uzsverot, ka pie Viļņas koģenerācijas stacijas vārtiem stāv mašīnas ar šķeldu no Latvijas. Tas vien norāda, ka piegādes nav problēma.
Atbalsts enerģijas ražotājiem
Nereti visās problēmās tiek vainots naudas trūkums. Taču jau pašlaik darbojas divas ES struktūrfondu programmas, kurās ir paredzēts finansējums atjaunojamo energoresursu, tostarp koksnes, izmantošanai enerģijas ražošanai. Viena no tām paredz 17,6 miljonus latu enerģijas ražošanai no lauksaimnieciskas un mežsaimniecības izcelsmes biomasas lauku teritorijās. Pieteikties uz šo atbalstu varēs uzņēmumi, kuri ražo lauksaimniecības vai mežsaimniecības produkciju. Pieteikšanās uz atbalstu Lauku atbalsta dienestā sāksies 3. novembrī un ilgs vienu mēnesi.
Otra programma paredzēta siltumražotājiem, lai izmantotu atjaunojamos energoresursus. Šīs aktivitātes kopējais finansējums ir 17,35 miljoni latu, un uz šo naudu var pieteikties siltumenerģijas ražotāji, kuri grib vai nu izveidot jaunu koģenerācijas staciju, vai pārbūvēt esošo katlumāju, lai tajā sāktu izmantot atjaunojamos energoresursus. Viens pretendents varēs pieteikties uz finansējumu līdz četriem miljoniem latu, bet ne vairāk kā 50% no kopējā projekta apjoma. Projektu apsaimnieko Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra, un pieteikšanās uz to vēl nav izsludināta.
Turklāt, kā norāda EM, joprojām valstī darbojas tā saucamais obligātais iepirkums, tajā skaitā elektroenerģijai, kas tiek saražota no atjaunojamiem energoresursiem. "Valsts garantē, ka nopirks visu saražoto elektroenerģiju par samērā augstu cenu," uzsver EM preses sekretāre Evita Urpena.