Vai būvnieku izglītības problēmas tiks risinātas ?
LR Izglītības un Zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Dr. Jānis Čakste atzīst, ka būvniecība ir viena no nedaudzajām nozarēm, kurā darba devēji izprot, cik būtiski ir labi un izglītoti darbinieki, jaunie speciālisti.
LR Izglītības un Zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Dr. Jānis Čakste atzīst, ka būvniecība ir viena no nedaudzajām nozarēm, kurā darba devēji izprot, cik būtiski ir labi un izglītoti darbinieki, jaunie speciālisti. Būvniecība attīstās strauji, būvuzņēmumi diktē, kādus speciālistus viņiem vajag, izvirza prasības darbiniekiem.
Izglītības un Zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas, arī Būvniecības padomes pārstāvji ir uzsākuši dialogu, lai meklētu veidus, kā risināt galvenās būvniecības nozares izglītības problēmas. Pašlaik, pēc darba devēju viedokļu apkopošanas, ir 2 galvenās lietas, par ko tiek runāts:
* viena no galvenajām būvnieku prasībām ir budžeta vietu skaita palielināšana. Čakstes kungs atzīst, ka tas ir smags jautājums, jo papildus finansējums no valsts netiek piešķirts, tāpēc lai palielinātu budžeta vietu skaitu būvniekiem, tas ir jāsamazina kādiem citiem speciālistiem.
* ir skaidrs, ka students dažādās programmās izmaksā dažādi. Tas vistiešākajā veidā atkarīgs no praktisko darbu daudzuma, nepieciešamo mācību materiālu daudzuma konkrētās programmas realizēšanai. Lai noteiktu dažādu specialitāšu studentu izmaksas, tika noteikti studentu izmaksu koeficienti. Tie tika izstrādāti sadarbībā ar Finanšu ministriju un RTU, ņemot kā paraugu Eiropu, Poliju, jo tur situācija ir vislīdzīgākā mūsu valstij. Izmaksu sistēmas ietvaros katrai studiju programmai tika noteikts koeficients, atbilstoši kuram tiek piešķirts finansējums. Ministru kabinets šos koeficientus apstiprināja. Taču būvnieki tagad ir konstatējuši, ka viņiem piešķirtie koeficienti ir par mazu un vēlas izmaiņas. Tikai Izglītības un Zinātnes ministrija īsti negrib piekāpties, jo neizprot, kāpēc šie protesti netika izteikti agrāk, laikā, kad koeficienti tika izstrādāti un vēl nebija apstiprināti. Būtu muļķīgi tagad uzsākt izmaiņas, jo citādi tās drīz vien pieprasīs visas citas specialitātes arī.
Šīs ir divas galvenās tēmas, par kurām iespējams tuvākajā laikā uzzināsim ko vairāk un kam iespējams tiks ieviestas kādas izmaiņas, ministriju sarunu rezultātā.
No citām EM un IZM saistītajām aktivitātēm - līdz ziemai paredzēts izstrādāt būvnormatīvus sporta būvēm.
Izglītības un Zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas, arī Būvniecības padomes pārstāvji ir uzsākuši dialogu, lai meklētu veidus, kā risināt galvenās būvniecības nozares izglītības problēmas. Pašlaik, pēc darba devēju viedokļu apkopošanas, ir 2 galvenās lietas, par ko tiek runāts:
* viena no galvenajām būvnieku prasībām ir budžeta vietu skaita palielināšana. Čakstes kungs atzīst, ka tas ir smags jautājums, jo papildus finansējums no valsts netiek piešķirts, tāpēc lai palielinātu budžeta vietu skaitu būvniekiem, tas ir jāsamazina kādiem citiem speciālistiem.
* ir skaidrs, ka students dažādās programmās izmaksā dažādi. Tas vistiešākajā veidā atkarīgs no praktisko darbu daudzuma, nepieciešamo mācību materiālu daudzuma konkrētās programmas realizēšanai. Lai noteiktu dažādu specialitāšu studentu izmaksas, tika noteikti studentu izmaksu koeficienti. Tie tika izstrādāti sadarbībā ar Finanšu ministriju un RTU, ņemot kā paraugu Eiropu, Poliju, jo tur situācija ir vislīdzīgākā mūsu valstij. Izmaksu sistēmas ietvaros katrai studiju programmai tika noteikts koeficients, atbilstoši kuram tiek piešķirts finansējums. Ministru kabinets šos koeficientus apstiprināja. Taču būvnieki tagad ir konstatējuši, ka viņiem piešķirtie koeficienti ir par mazu un vēlas izmaiņas. Tikai Izglītības un Zinātnes ministrija īsti negrib piekāpties, jo neizprot, kāpēc šie protesti netika izteikti agrāk, laikā, kad koeficienti tika izstrādāti un vēl nebija apstiprināti. Būtu muļķīgi tagad uzsākt izmaiņas, jo citādi tās drīz vien pieprasīs visas citas specialitātes arī.
Šīs ir divas galvenās tēmas, par kurām iespējams tuvākajā laikā uzzināsim ko vairāk un kam iespējams tiks ieviestas kādas izmaiņas, ministriju sarunu rezultātā.
No citām EM un IZM saistītajām aktivitātēm - līdz ziemai paredzēts izstrādāt būvnormatīvus sporta būvēm.