Vai neeksistējoša firma sola investēt 60 miljonus eiro Baltkrievijas vēja projektā?
Foto: Vai neeksistējoša firma sola investēt 60 miljonus eiro Baltkrievijas vēja projektā?
Neatrodamas firmas pārstāvji sola investēt gandrīz 60 miljonus eiro Baltkrievijas vēja parka būvniecībā, šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Neatrodamas firmas pārstāvji sola investēt gandrīz 60 miljonus eiro Baltkrievijas vēja parka būvniecībā, šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Jūnijā Baltkrievijas masu medijos izskanēja informācija, ka Latvijas kompānija SIA "Bio Plast" paudusi savu gatavību investēt gandrīz 60 miljonus eiro (42 miljonus latu) vērienīga vēja parka būvniecībai Baltkrievijā. Šī plāna īstenošanai SIA "Bio Plast", kas tikko maijā pamanījusies Baltkrievijā nodibināt arī savu meitas uzņēmumu "Vetroenergetika", esot noslēgusi nodomu protokolu ar A.D. Saharova vārdā nosaukto Baltkrievijas Starptautisko valsts ekoloģijas universitāti, teikts universitātes izplatītā preses relīzē.
Nodomu protokola noslēgšanas faktu laikrakstam diezgan nedroši apliecināja minētās universitātes prorektors Sergejs Belnovs, gan no tālākiem komentāriem šīs lietas sakarā atsakoties.
Dzeržinskas apgabalā, Minskas rajonā iecerēts vēja parks ar 35 megavatu jaudu jeb 14 vēja turbīnām ar 2,5 megavatu jaudu katrai. Turbīnas tiktu ražotas starptautiskā uzņēmumā "Norvex", un tās Baltkrievijā varētu sākt darboties jau 18 mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas, projekta prezentācijas laikā Baltkrievijā esot paudis SIA "Bio Plast" valdes loceklis Pāvels Šiks.
Tā kā turbīnu garantijas laiks ir 30 gadi, to uzstādītāji iecerējuši, ka tās sevi pilnībā atpelnīs astoņu gadu laikā, bet 22 gadus tās darbosies ar tīro peļņu. Patlaban firmas pārstāvji nodarbojoties ar organizatorisko jautājumu kārtošanu un atļauju saņemšanu vēja parka būvniecības uzsākšanai, tā Pāvela Šika teikto citējuši masu mediji.
Baltkrievijā vēja enerģijas potenciāls tiek vērtēts kā ļoti augsts, Minskas apgabalā vien esot 243 vēja ģeneratoru uzstādīšanai piemērotas vietas, un līdz 2012. gadam ar vēja radītas enerģijas palīdzību paredzēts segt pat 24% no kopējā valsts energopatēriņa, "Dienas Biznesam" sacīja Belnovs.
Viņš arī norādīja, ka nav izslēgta iespēja par šādu projektu saņemt valsts finansiālo atbalstu.
Tiesa, vērienīgā projekta investori, kas, pēc dažādos krievvalodīgos interneta forumos izskanējušas neoficiālās informācijas, projektu gatavi īstenot tikai par saviem līdzekļiem, Latvijā sevi slēpj, norāda laikraksts.
SIA "Bio Plast" ar 2000 latu lielu pamatkapitālu reģistrēts Rīgā 2007. gada 17. decembrī, un tā juridiskā adrese atrodas Pļavniekos kādā dzīvoklī, kur durvis laikraksta korespondentei un fotogrāfei neatvēra.
Firmai pēc "Lursoft" datiem ir četras amatpersonas: Irina Gorba, Aleksandrs Jeršovs, Aleksejs Mogutnovs un Pāvels Šiks, kas vienlaikus ir arī tās īpašnieki, toties tai nav sava telefona.
Potenciālie miljonu investori mitinās Imantas un Pļavnieku daudzdzīvokļu namos un uz sarunu par vēja parka projektu ar laikrakstu nebija noskaņoti.
Izmantojot uzziņu reģistra 1188 piedāvātos pakalpojumus, laikrakstam izdevās uzzināt viena firmas dalībnieka Aleksandra Jeršova mājas telefona numuru. Sazvanot pašu Jeršovu un pajautājot viņam par vēja parka iecerēm, viņš gan strauji nolēma mainīt savu identitāti, izliekoties par savu vārdabrāli, strādājošu valsts pārvaldē, tomēr "Dienas Biznesam" šādu valsts pārvaldes darbinieku atrast neizdevās.
Dzīvokļos reģistrēti vēja biznesmeņi arī Latvijā nav retums, laikrakstam atklāja Latvijas vēja asociācijas prezidents Paulis Barons.
"Vai ik dienas pie manis saistībā ar dažādiem vēja enerģētikas projektiem vēršas vidēji pieci interesenti, daži plāno ražot vēja enerģiju pašpatēriņam, daži orientēti uz peļņu un gatavi celt turbīnas gandrīz jebkur, kas, protams, ir nolemts neveiksmei," sacīja Barons, norādo, ka par tādu firmu "Bio Plast" viņš neko nav dzirdējis.
Jūnijā Baltkrievijas masu medijos izskanēja informācija, ka Latvijas kompānija SIA "Bio Plast" paudusi savu gatavību investēt gandrīz 60 miljonus eiro (42 miljonus latu) vērienīga vēja parka būvniecībai Baltkrievijā. Šī plāna īstenošanai SIA "Bio Plast", kas tikko maijā pamanījusies Baltkrievijā nodibināt arī savu meitas uzņēmumu "Vetroenergetika", esot noslēgusi nodomu protokolu ar A.D. Saharova vārdā nosaukto Baltkrievijas Starptautisko valsts ekoloģijas universitāti, teikts universitātes izplatītā preses relīzē.
Nodomu protokola noslēgšanas faktu laikrakstam diezgan nedroši apliecināja minētās universitātes prorektors Sergejs Belnovs, gan no tālākiem komentāriem šīs lietas sakarā atsakoties.
Dzeržinskas apgabalā, Minskas rajonā iecerēts vēja parks ar 35 megavatu jaudu jeb 14 vēja turbīnām ar 2,5 megavatu jaudu katrai. Turbīnas tiktu ražotas starptautiskā uzņēmumā "Norvex", un tās Baltkrievijā varētu sākt darboties jau 18 mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas, projekta prezentācijas laikā Baltkrievijā esot paudis SIA "Bio Plast" valdes loceklis Pāvels Šiks.
Tā kā turbīnu garantijas laiks ir 30 gadi, to uzstādītāji iecerējuši, ka tās sevi pilnībā atpelnīs astoņu gadu laikā, bet 22 gadus tās darbosies ar tīro peļņu. Patlaban firmas pārstāvji nodarbojoties ar organizatorisko jautājumu kārtošanu un atļauju saņemšanu vēja parka būvniecības uzsākšanai, tā Pāvela Šika teikto citējuši masu mediji.
Baltkrievijā vēja enerģijas potenciāls tiek vērtēts kā ļoti augsts, Minskas apgabalā vien esot 243 vēja ģeneratoru uzstādīšanai piemērotas vietas, un līdz 2012. gadam ar vēja radītas enerģijas palīdzību paredzēts segt pat 24% no kopējā valsts energopatēriņa, "Dienas Biznesam" sacīja Belnovs.
Viņš arī norādīja, ka nav izslēgta iespēja par šādu projektu saņemt valsts finansiālo atbalstu.
Tiesa, vērienīgā projekta investori, kas, pēc dažādos krievvalodīgos interneta forumos izskanējušas neoficiālās informācijas, projektu gatavi īstenot tikai par saviem līdzekļiem, Latvijā sevi slēpj, norāda laikraksts.
SIA "Bio Plast" ar 2000 latu lielu pamatkapitālu reģistrēts Rīgā 2007. gada 17. decembrī, un tā juridiskā adrese atrodas Pļavniekos kādā dzīvoklī, kur durvis laikraksta korespondentei un fotogrāfei neatvēra.
Firmai pēc "Lursoft" datiem ir četras amatpersonas: Irina Gorba, Aleksandrs Jeršovs, Aleksejs Mogutnovs un Pāvels Šiks, kas vienlaikus ir arī tās īpašnieki, toties tai nav sava telefona.
Potenciālie miljonu investori mitinās Imantas un Pļavnieku daudzdzīvokļu namos un uz sarunu par vēja parka projektu ar laikrakstu nebija noskaņoti.
Izmantojot uzziņu reģistra 1188 piedāvātos pakalpojumus, laikrakstam izdevās uzzināt viena firmas dalībnieka Aleksandra Jeršova mājas telefona numuru. Sazvanot pašu Jeršovu un pajautājot viņam par vēja parka iecerēm, viņš gan strauji nolēma mainīt savu identitāti, izliekoties par savu vārdabrāli, strādājošu valsts pārvaldē, tomēr "Dienas Biznesam" šādu valsts pārvaldes darbinieku atrast neizdevās.
Dzīvokļos reģistrēti vēja biznesmeņi arī Latvijā nav retums, laikrakstam atklāja Latvijas vēja asociācijas prezidents Paulis Barons.
"Vai ik dienas pie manis saistībā ar dažādiem vēja enerģētikas projektiem vēršas vidēji pieci interesenti, daži plāno ražot vēja enerģiju pašpatēriņam, daži orientēti uz peļņu un gatavi celt turbīnas gandrīz jebkur, kas, protams, ir nolemts neveiksmei," sacīja Barons, norādo, ka par tādu firmu "Bio Plast" viņš neko nav dzirdējis.