Valdība atbalsta VPP projekta "Rīgas apvedceļš – Sēnīte" turpmāko virzību

Foto: Valdība atbalsta VPP projekta "Rīgas apvedceļš – Sēnīte" turpmāko virzību; autors: Valdība atbalsta VPP projekta "Rīgas apvedceļš – Sēnīte" turpmāko virzību

Valdība otrdien, 18. augustā, atbalstījusi valsts un privātās partnerības (VPP) projekta autoceļa E77/A2 posma "Rīgas apvedceļš – Sēnīte" turpmāko virzību.

Informatīvais ziņojums par atbalstu projekta "Autoceļa E77/A2 posms "Rīgas apvedceļš – Sēnīte" realizācijai Ministru kabineta sēdē tika iesniegts pēc Finanšu ministrijas lūguma, lai izvērtētu tā atbilstību šī brīža valsts makroekonomiskajai situācijai.

Projekta "Rīgas apvedceļš – Sēnīte" īstenošana pašlaik ir ļoti izdevīga un nepieciešama. Ceļa posma atjaunošana tuvākajos trīs četros gados jebkurā gadījumā būs nepieciešama, jo tā konstrukcija, mākslīgās būves un aprīkojums ir nokalpojuši, taču pašlaik nav iespējams rast finansējumu valsts budžetā. Līdz ar to VPP principa izmantošana posma rekonstrukcijā ir vienīgā iespēja mazināt valsts autoceļu tīkla pasliktināšanos. Pretējā gadījumā minētajā posmā būs jāsamazina maksimālais braukšanas ātrums, kā arī jāierobežo vai jāslēdz satiksme kādā no ceļa pārvadiem.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka piesaistot privāto finansējumu, tiktu veicināta ekonomiskā aktivitāte valstī un projektu ietvaros tiktu nodrošinātas jaunas darbavietas privātajā sektorā. Pēc SM aprēķiniem, aptuveni viena trešdaļa no šim projektam valstij papildus piesaistītā finansējuma turpmākajos četros gados nodokļu veidā nonāktu valsts budžeta ieņēmumos, norāda ministrs.

Turklāt pašlaik būtiski samazinājušās būvdarbu izmaksas, tās ir krietni zemākas nekā 2008. un 2007. gadā. Projekta kopējās izmaksas (projektēšana, būvniecība, ikdienas (arī ziemas) uzturēšana, kā arī ceļa seguma un aprīkojuma atjaunošana 20 gadu periodā) 2006. gadā tika lēstas 245 miljonu latu apmērā. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, būvniecības cenas ir samazinājušās divkārtīgi. Līdz ar to pirmā VPP projekta realizēšana varētu izmaksāt aptuveni 130-140 miljonus latu.

Projektā ieguldīto finansējumu paredzēts atmaksāt pēc būves nodošanas ekspluatācijā, t.i., ceļa uzturēšanas periodā no 2014. līdz 2034. gadam, sadalot to proporcionāli pa gadiem. Ikgadējais maksājums nepārsniegtu 7 miljonus latu. Finansējuma avots būs Valsts autoceļa fonda programma valsts budžetā, kurai papildu ienākumus veidos valsts galveno autoceļu lietošanas nodevas (eirovinjete) ieviešana, kas plānota 2011. gada 1. janvārī.

Privātajam partnerim tiks maksāts ar nosacījumu, ka tas 20 gadus autobraucējiem nodrošinās kvalitatīvu un pieejamu autoceļu. Par līgumā atrunātu ceļa kompleksa uzturēšanas noteikumu pārkāpumu tiks samazināta līgumcena un veicamais maksājums.

Pašlaik norit iepirkuma procedūras (slēgta konkursa) otrā kārta, kurā četri izvēlētie pretendenti līdz šā gada 14. decembrim gatavo piedāvājumus projekta realizācijai, taču lēmums par līguma slēgšanu tiks pieņemts pēc nākamā informatīvā ziņojuma par iepirkuma rezultātiem izskatīšanas Ministru kabinetā.

Rekonstruējamais posms ietver divas 24 km brauktuves, kā arī satiksmes mezglus un rampas, līdz ar to kopējais rekonstruējamās braucamās daļas kopgarums sastāda aptuveni 58 km. Papildus tam tiks atjaunoti 13 satiksmes pārvadi, trīs gājēju tuneļi, caurtekas un autoceļa aprīkojums, bet no jauna uzbūvēs vēl vienu satiksmes pārvadu Vangažos, četrus gājēju un riteņbraucēju pārvadus un vienu gājēju tuneli satiksmes drošības uzlabošanai.



Sandra Maļuha
Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: sandra.maluha@sam.gov.lv
Tālrunis: 67028390; 28633304