Valdība atliek Ēku energoefektivitātes likumprojekta izskatīšanu
Gan Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), gan vairāki ministri pauda bažas, ka jaunu prasību ieviešana šajā jomā veicinās birokrātiju un radīs papildu izdevumus iedzīvotājiem.
Ministru kabinets atlika Ēku energoefektivitātes likumprojekta izskatīšanu.
Gan Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), gan vairāki ministri pauda bažas, ka jaunu prasību ieviešana šajā jomā veicinās birokrātiju un radīs papildu izdevumus iedzīvotājiem.
Ekonomikas ministrijai būs jāizvērtē, kā vislabāk Latvijā piemērot Eiropas Savienības direktīvas prasības ēku energoefektivitātes jomā.
Likumprojekta mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti. Likums noteiks tiesisko un organizatorisko pamatu ēku energosertifikācijai, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā, skaidroja Ekonomikas ministrija.
Likumprojekts paredz noteikt ēku energoefektivitāti, kuru aprēķinātu, ņemot vērā ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens piegādi, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ventilāciju, iebūvētās apgaismes sistēmas, ēkas novietojumu, ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.
Plānots noteikt, ka, veicot ēkas energoefektivitātes aprēķinu, ēkas klasificētu kā dažādas vienģimenes mājas, daudzdzīvokļu ēkas, biroju ēkas, skolas, bērnudārzus, veselības aprūpes ēkas, viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas.
Ēkām energosertifikātu izsniegtu energoauditors, bet jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām - projektētājs.
Energoauditors papildus ēkas energosertifikācijai veiks apkures katlu ar nominālo jaudu lielāku par 20 kilovoltiem vai gaisa kondicionēšanas sistēmu ar nominālo jaudu virs 12 kilovoltiem efektivitātes un jaudas samērojamības novērtējumu.
Ja ēkā ir apkures katls ar nominālo jaudu virs 20 kilovoltiem vai apkures sistēma, kas vecāka par 15 gadiem, energoauditors novērtēs apkures katlu kopā ar apkures sistēmu un informēs ēkas valdītāju par apkures katla efektivitāti, kā arī izsniegs ieteikumus ēkas valdītājam par apkures katlu nomaiņu vai citām iespējamām pārmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem ēkā, lai samazinātu enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda izmešu daudzumu.
Likumprojektā noteikts, ka ēkas energosertifikāts būs nepieciešams, nododot ēku ekspluatācijā, kā arī energosertifikācija būtu veicama dzīvojamām mājām, ja tiktu pretendēts uz valsts atbalsta programmu izmantošanu.
Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš būs desmit gadi kopš izsniegšanas dienas.
Likumprojektā paredzēts energosertifikācijas ieviešanas trīs gadu pārejas periods.
Jaunās prasības attieksies uz pašreizējām un no jauna būvējamām ēkām, izņemot ēkas, kas ir kultūras pieminekļi, ēkas, ko izmanto par lūgšanu vai reliģisku darbību vietu, kā arī uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuras plānots izmantot ne ilgāk kā divus gadus, ražošanas objektiem, darbnīcām, lauku saimniecību nedzīvojamām ēkām un ēkām, kurās nav projektēta apkures sistēma.
Prasības neattieksies uz dzīvojamām ēkām, kuras paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem gadā, un ēkām, kuru kopējā platība mazāka nekā 50 kvadrātmetri.
Ēku energoefektivitātes uzlabošanas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veiks Ekonomikas ministrija.
Likumprojekts paredz, ka energoauditu varēs pasūtīt ēkas īpašnieks vai pilnvarota persona. Ēkas energosertifikāciju veiks energoauditors pēc vienošanās ar ēkas valdītāju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka ēkas energosertifikācijas kārtību.
Energoauditors izsniegs ēkas energosertifikātu ēkas valdītājam saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka ēkas energosertifikāta formu, saturu un izsniegšanas kārtību.
Gan Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), gan vairāki ministri pauda bažas, ka jaunu prasību ieviešana šajā jomā veicinās birokrātiju un radīs papildu izdevumus iedzīvotājiem.
Ekonomikas ministrijai būs jāizvērtē, kā vislabāk Latvijā piemērot Eiropas Savienības direktīvas prasības ēku energoefektivitātes jomā.
Likumprojekta mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti. Likums noteiks tiesisko un organizatorisko pamatu ēku energosertifikācijai, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā, skaidroja Ekonomikas ministrija.
Likumprojekts paredz noteikt ēku energoefektivitāti, kuru aprēķinātu, ņemot vērā ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens piegādi, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ventilāciju, iebūvētās apgaismes sistēmas, ēkas novietojumu, ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.
Plānots noteikt, ka, veicot ēkas energoefektivitātes aprēķinu, ēkas klasificētu kā dažādas vienģimenes mājas, daudzdzīvokļu ēkas, biroju ēkas, skolas, bērnudārzus, veselības aprūpes ēkas, viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas.
Ēkām energosertifikātu izsniegtu energoauditors, bet jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām - projektētājs.
Energoauditors papildus ēkas energosertifikācijai veiks apkures katlu ar nominālo jaudu lielāku par 20 kilovoltiem vai gaisa kondicionēšanas sistēmu ar nominālo jaudu virs 12 kilovoltiem efektivitātes un jaudas samērojamības novērtējumu.
Ja ēkā ir apkures katls ar nominālo jaudu virs 20 kilovoltiem vai apkures sistēma, kas vecāka par 15 gadiem, energoauditors novērtēs apkures katlu kopā ar apkures sistēmu un informēs ēkas valdītāju par apkures katla efektivitāti, kā arī izsniegs ieteikumus ēkas valdītājam par apkures katlu nomaiņu vai citām iespējamām pārmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem ēkā, lai samazinātu enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda izmešu daudzumu.
Likumprojektā noteikts, ka ēkas energosertifikāts būs nepieciešams, nododot ēku ekspluatācijā, kā arī energosertifikācija būtu veicama dzīvojamām mājām, ja tiktu pretendēts uz valsts atbalsta programmu izmantošanu.
Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš būs desmit gadi kopš izsniegšanas dienas.
Likumprojektā paredzēts energosertifikācijas ieviešanas trīs gadu pārejas periods.
Jaunās prasības attieksies uz pašreizējām un no jauna būvējamām ēkām, izņemot ēkas, kas ir kultūras pieminekļi, ēkas, ko izmanto par lūgšanu vai reliģisku darbību vietu, kā arī uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuras plānots izmantot ne ilgāk kā divus gadus, ražošanas objektiem, darbnīcām, lauku saimniecību nedzīvojamām ēkām un ēkām, kurās nav projektēta apkures sistēma.
Prasības neattieksies uz dzīvojamām ēkām, kuras paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem gadā, un ēkām, kuru kopējā platība mazāka nekā 50 kvadrātmetri.
Ēku energoefektivitātes uzlabošanas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veiks Ekonomikas ministrija.
Likumprojekts paredz, ka energoauditu varēs pasūtīt ēkas īpašnieks vai pilnvarota persona. Ēkas energosertifikāciju veiks energoauditors pēc vienošanās ar ēkas valdītāju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka ēkas energosertifikācijas kārtību.
Energoauditors izsniegs ēkas energosertifikātu ēkas valdītājam saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka ēkas energosertifikāta formu, saturu un izsniegšanas kārtību.
