Valdība nolemj turpināt sarunas ar būvniekiem par valsts austrumu robežas izbūvi.
Uzklausot Iekšlietu ministrija (IeM) ziņojumu par situāciju valsts austrumu robežas izbūvē, Ministru kabinets šodien nolēma turpināt sarunas ar būvniekiem par robežas izbūves izmaksu samazināšanu, pieļaujot arī atsevišķu līgumu laušanu.
Uzklausot Iekšlietu ministrija (IeM) ziņojumu par situāciju valsts austrumu robežas izbūvē, Ministru kabinets šodien nolēma turpināt sarunas ar būvniekiem par robežas izbūves izmaksu samazināšanu, pieļaujot arī atsevišķu līgumu laušanu.
Kā ziņots, IeM joprojām uzskata, ka saglabāt 16 no 17 noslēgtajiem līgumiem valstij ir izdevīgāk nekā tos lauzt. Ziņojumā norādīts ka līgumu saglabāšana, pārskatot tikai projektu izmaksas, ļaus ietaupīt aptuveni 5 miljonus latu.
Šodien valdība nolēma turpināt pārrunas ar būvniekiem un neveikt to ceļu izbūvi, kur nav nokārtotas īpašuma tiesības.
LETA jau vēstīja, ka šis jautājums tika izskatīts arī 25.jūnija valdības sēdē. Tad Ministru prezidents Einars Repše norādīja, ka IeM ir rīkojusies "gļēvi un neizlēmīgi" valsts austrumu robežas būves pārskatīšanā. Līdz ar to valdība, pēc premjera lūguma, jautājuma izskatīšanu atlika, lai tā risināšanā aktīvi iesaistītos premjera jaunais padomnieks būvniecības jautājumos, Latvijas Bankas Būvniecības pārvaldes vadītājs Juris Kozlovskis.
Vēl pirms tam, 1.aprīlī, pēc iepazīšanās ar ziņojumu par situāciju valsts austrumu robežas izbūvē valdība nolēma pārskatīt līdzšinējos plānus un lauzt daļu līgumu ar vairākām firmām par pierobežas ceļu un citu objektu projektēšanu un būvniecību. Vairākiem citiem uzņēmējiem bija paredzēts ierosināt objekta būvizmaksu tāmju pārskatīšanu.
Valdības apņemšanos pārskatīt austrumu robežas izbūvi rosināja IeM valsts sekretāra Jura Rekšņas ziņojums, kurā bija teikts, ka par austrumu robežbūves projekta ceļu izbūvi pārmaksāti 2,889 miljoni latu, bet par Rēzeknes robežsargu skolas celtniecību - 1,045 miljoni latu. Šādu atzinumu sniegušas Valsts kontrole un SIA "Būvzinis", kas norādījušas arī uz virkni citu nelikumību robežas izbūvē.
Valdības lēmums paredzēja, ka par vairāku pierobežas ceļu projektēšanu un būvniecību IeM jālauž līgumus ar SIA "Gādība", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Šlokenbeka", AS "8 CBR", SIA "A.C.B.", SIA "Ditton būve", SIA "Binders", SIA "Arčers" un AS "U.Pīlēna birojs".
Edmunds Ozolnieks LETA Andris Lācars LETA
Copyright © LETA
Kā ziņots, IeM joprojām uzskata, ka saglabāt 16 no 17 noslēgtajiem līgumiem valstij ir izdevīgāk nekā tos lauzt. Ziņojumā norādīts ka līgumu saglabāšana, pārskatot tikai projektu izmaksas, ļaus ietaupīt aptuveni 5 miljonus latu.
Šodien valdība nolēma turpināt pārrunas ar būvniekiem un neveikt to ceļu izbūvi, kur nav nokārtotas īpašuma tiesības.
LETA jau vēstīja, ka šis jautājums tika izskatīts arī 25.jūnija valdības sēdē. Tad Ministru prezidents Einars Repše norādīja, ka IeM ir rīkojusies "gļēvi un neizlēmīgi" valsts austrumu robežas būves pārskatīšanā. Līdz ar to valdība, pēc premjera lūguma, jautājuma izskatīšanu atlika, lai tā risināšanā aktīvi iesaistītos premjera jaunais padomnieks būvniecības jautājumos, Latvijas Bankas Būvniecības pārvaldes vadītājs Juris Kozlovskis.
Vēl pirms tam, 1.aprīlī, pēc iepazīšanās ar ziņojumu par situāciju valsts austrumu robežas izbūvē valdība nolēma pārskatīt līdzšinējos plānus un lauzt daļu līgumu ar vairākām firmām par pierobežas ceļu un citu objektu projektēšanu un būvniecību. Vairākiem citiem uzņēmējiem bija paredzēts ierosināt objekta būvizmaksu tāmju pārskatīšanu.
Valdības apņemšanos pārskatīt austrumu robežas izbūvi rosināja IeM valsts sekretāra Jura Rekšņas ziņojums, kurā bija teikts, ka par austrumu robežbūves projekta ceļu izbūvi pārmaksāti 2,889 miljoni latu, bet par Rēzeknes robežsargu skolas celtniecību - 1,045 miljoni latu. Šādu atzinumu sniegušas Valsts kontrole un SIA "Būvzinis", kas norādījušas arī uz virkni citu nelikumību robežas izbūvē.
Valdības lēmums paredzēja, ka par vairāku pierobežas ceļu projektēšanu un būvniecību IeM jālauž līgumus ar SIA "Gādība", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Šlokenbeka", AS "8 CBR", SIA "A.C.B.", SIA "Ditton būve", SIA "Binders", SIA "Arčers" un AS "U.Pīlēna birojs".
Edmunds Ozolnieks LETA Andris Lācars LETA
Copyright © LETA
