Valdība nosaka Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtību
Ministru kabinets (MK) šodien pieņēma noteikumus par Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtību.
Ministru kabinets (MK) šodien pieņēma noteikumus par Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtību.
Noteikumi nosaka prasības valsts aizsardzības būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai, būvdarbu veikšanai, autoruzraudzībai un būvuzraudzībai, kā arī minēto procesu norises kārtību.
Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, grozījumos Būvniecības likumā paredzēts, ka MK nosaka īpašu būvniecības procesa kārtību valsts aizsardzības būvēm. Šīm būvēm saskaņā ar šo likumu būvnormatīvus izstrādā, apkopo un iesniedz apstiprināšanai MK attiecīgā ministrija.
Patlaban normatīvajos aktos nav noteikts, kādi objekti uzskatāmi par valsts aizsardzības būvēm. Izstrādātajos noteikumos ir dots Aizsardzības ministrijas (AM) pārvaldījumā esošo būvju saraksts, uz kurām attiecināms aizsardzības būvju statuss.
Aizsardzības būvju būvniecībai 2002.gadā ir izlietoti aptuveni 5,5, miljoni latu, bet šogad plānotais būvniecības apjoms ir aptuveni 6 miljoni latu.
Minētie noteikumi Aizsardzības īpašumu aģentūru noteiks kā aizsardzības būvju būvniecības pasūtītāju.
Valsts aizsardzības būves šo noteikumu izpratnē ir šādas AM būves - sprāgstvielu un speciālo līdzekļu noliktavas, munīcijas un ieroču noliktavas, ekipējuma noliktavas, kazarmas, militāras nozīmes mācību ēkas, sardznes, militārie poligoni un šautuves, militārie lidlauki, komandpunkti un citas ēkas.
Lēmumu par valsts aizsardzības būves būvniecību pieņem AM, savukārt būvniecības ierosinātājs būvvaldē ir Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra, paredz noteikumi.
Aija Rutka LETA
Copyright © LETA
Noteikumi nosaka prasības valsts aizsardzības būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai, būvdarbu veikšanai, autoruzraudzībai un būvuzraudzībai, kā arī minēto procesu norises kārtību.
Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, grozījumos Būvniecības likumā paredzēts, ka MK nosaka īpašu būvniecības procesa kārtību valsts aizsardzības būvēm. Šīm būvēm saskaņā ar šo likumu būvnormatīvus izstrādā, apkopo un iesniedz apstiprināšanai MK attiecīgā ministrija.
Patlaban normatīvajos aktos nav noteikts, kādi objekti uzskatāmi par valsts aizsardzības būvēm. Izstrādātajos noteikumos ir dots Aizsardzības ministrijas (AM) pārvaldījumā esošo būvju saraksts, uz kurām attiecināms aizsardzības būvju statuss.
Aizsardzības būvju būvniecībai 2002.gadā ir izlietoti aptuveni 5,5, miljoni latu, bet šogad plānotais būvniecības apjoms ir aptuveni 6 miljoni latu.
Minētie noteikumi Aizsardzības īpašumu aģentūru noteiks kā aizsardzības būvju būvniecības pasūtītāju.
Valsts aizsardzības būves šo noteikumu izpratnē ir šādas AM būves - sprāgstvielu un speciālo līdzekļu noliktavas, munīcijas un ieroču noliktavas, ekipējuma noliktavas, kazarmas, militāras nozīmes mācību ēkas, sardznes, militārie poligoni un šautuves, militārie lidlauki, komandpunkti un citas ēkas.
Lēmumu par valsts aizsardzības būves būvniecību pieņem AM, savukārt būvniecības ierosinātājs būvvaldē ir Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra, paredz noteikumi.
Aija Rutka LETA
Copyright © LETA