Valdība skatīs Ēku energoefektivitātes likumprojektu
Valdība šodien skatīs Ēku energoefektivitātes likumprojektu, ar kuru plānots veicināt enerģijas taupīšanu, kā arī samazināt oglekļa dioksīda emisiju
Valdība šodien skatīs Ēku energoefektivitātes likumprojektu, ar kuru plānots veicināt enerģijas taupīšanu, kā arī samazināt oglekļa dioksīda emisiju.
Likumprojekts paredz noteikt ēku energoefektivitāti, kuru aprēķina, ņemot vērā ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ventilāciju, iebūvētās apgaismes sistēmas, ēkas novietojumu, ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.
Veicot ēkas energoefektivitātes aprēķinu, ēkas klasificē kā dažādas vienģimenes mājas, daudzdzīvokļu ēkas, biroju ēkas, skolas, bērnudārzus, veselības aprūpes ēkas, viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas.
Tagadējām ēkām energosertifikātu izsniegs energoauditors, bet jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām - projektētājs. Ēku energosertifikācijai būs nepieciešami 200 līdz 300 kvalificēti speciālisti - energoauditori.
Ēkas energosertifikāts būs nepieciešams, nododot ēku ekspluatācijā, kā arī energosertifikācija veicama dzīvojamām mājām, ja pretendē uz valsts atbalsta programmu izmantošanu. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir desmit gadi kopš izsniegšanas dienas. Likumprojektā paredzēts energosertifikācijas ieviešanai trīs gadu pārejas periods.
Ieviešot likumprojektu, samazināsies valsts atkarība no importējamiem energoresursiem, siltuma avotu jauda un atjaunošanas izmaksas, apkures izmaksas, norādīja Ekonomikas ministrija (EM).
Plaši sākot ēku siltināšanu, iespējama pašmāju būvizstrādājumu intensīvāka izmantošana un ražošana. Ēku siltināšana radīs jaunas darba vietas visu kvalifikāciju būvstrādniekiem un inženiertehniskajiem speciālistiem.
Ieviešot likumprojektu, sabiedrība gūs informāciju par ēku energoefektivitāti un ieteikumus, kā taupīt energoresursus. Potenciālajam īpašniekam būs informācija par ēkas energoefektivitāti un paredzamo enerģijas patēriņu ekspluatācijas laikā.
Tāpat likuma ieviešana stimulēs mājsaimniecības aktīvāk siltināt mājokļus, līdz ar to vismaz par 25% samazināsies izdevumi par siltumenerģiju, uzskata EM. Ēkas energosertifikācija iekļauta ēkas energoaudita procesā. Ēkas valdītājs maksās par ēkas energoauditu, kas daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai ir no 300 līdz 500 latiem atkarībā no ēkas tehniskajiem parametriem.
Izmaksas ēku energosertificēšanai atkarīgas no izmantotās aprēķina metodikas, kā arī no valsts atbalsta un tirgus situācijas. Dažādās Eiropas Savienības valstīs par dzīvojamās ēkas energosertifikāciju jāmaksā no 50 līdz 500 eiro (35 līdz 351 lats).
Jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu likuma īstenošanai skatīs šā gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanas laikā, bet turpmākajos gados - kopā ar visu nozaru ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas laikā.
Likumprojekts paredz noteikt ēku energoefektivitāti, kuru aprēķina, ņemot vērā ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ventilāciju, iebūvētās apgaismes sistēmas, ēkas novietojumu, ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.
Veicot ēkas energoefektivitātes aprēķinu, ēkas klasificē kā dažādas vienģimenes mājas, daudzdzīvokļu ēkas, biroju ēkas, skolas, bērnudārzus, veselības aprūpes ēkas, viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas.
Tagadējām ēkām energosertifikātu izsniegs energoauditors, bet jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām - projektētājs. Ēku energosertifikācijai būs nepieciešami 200 līdz 300 kvalificēti speciālisti - energoauditori.
Ēkas energosertifikāts būs nepieciešams, nododot ēku ekspluatācijā, kā arī energosertifikācija veicama dzīvojamām mājām, ja pretendē uz valsts atbalsta programmu izmantošanu. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir desmit gadi kopš izsniegšanas dienas. Likumprojektā paredzēts energosertifikācijas ieviešanai trīs gadu pārejas periods.
Ieviešot likumprojektu, samazināsies valsts atkarība no importējamiem energoresursiem, siltuma avotu jauda un atjaunošanas izmaksas, apkures izmaksas, norādīja Ekonomikas ministrija (EM).
Plaši sākot ēku siltināšanu, iespējama pašmāju būvizstrādājumu intensīvāka izmantošana un ražošana. Ēku siltināšana radīs jaunas darba vietas visu kvalifikāciju būvstrādniekiem un inženiertehniskajiem speciālistiem.
Ieviešot likumprojektu, sabiedrība gūs informāciju par ēku energoefektivitāti un ieteikumus, kā taupīt energoresursus. Potenciālajam īpašniekam būs informācija par ēkas energoefektivitāti un paredzamo enerģijas patēriņu ekspluatācijas laikā.
Tāpat likuma ieviešana stimulēs mājsaimniecības aktīvāk siltināt mājokļus, līdz ar to vismaz par 25% samazināsies izdevumi par siltumenerģiju, uzskata EM. Ēkas energosertifikācija iekļauta ēkas energoaudita procesā. Ēkas valdītājs maksās par ēkas energoauditu, kas daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai ir no 300 līdz 500 latiem atkarībā no ēkas tehniskajiem parametriem.
Izmaksas ēku energosertificēšanai atkarīgas no izmantotās aprēķina metodikas, kā arī no valsts atbalsta un tirgus situācijas. Dažādās Eiropas Savienības valstīs par dzīvojamās ēkas energosertifikāciju jāmaksā no 50 līdz 500 eiro (35 līdz 351 lats).
Jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu likuma īstenošanai skatīs šā gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanas laikā, bet turpmākajos gados - kopā ar visu nozaru ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas laikā.
