Valsts spēj investēt pasaules līmeņa arhitektu projektu realizācijā

Foto: Valsts spēj investēt pasaules līmeņa arhitektu projektu realizācijā; autors: Valsts spēj investēt pasaules līmeņa arhitektu projektu realizācijā

Intervija ar Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Edmundu Krastiņu

"Padomju laikos ieguvu ļoti labu izglītību - esmu beidzis LU, diploms saņemts lietišķās matemātikas specialitātē, pēc tam esmu strādājis par sistēmanalītiķi. Zināšanas ekonomikā, savukārt, iegūtas, studējot Lauksaimniecības Akadēmijā grāmatvedību.

Tās lieti noderēja, kad 90-tajos gados mani ievēlēja Augstākajā Padomē kā Tautas frontes pārstāvi. Amati ir bijuši daudz un dažādi. Ja lūkojamies pēc hierarhijas, tad augstākais amats, ko esmu ieņēmis, ir finansu ministrs - nepilnus 10 mēnešu strādāju šajā amatā, un tieši manā dzimšanas dienā mani atbrīvoja.

Tas bija grūts laiks. Mana atrašanās finansu ministra postenī sakrita ar ekonomisko krīzi Krievijā, ar lielu budžeta deficītu Latvijā u.c. problēmām. No 2001. gada esmu RD deputāts, pašreiz RD Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs, lai gan, ejot uz šīm vēlēšanām, nebiju plānojis nokļūt šajā amatā. Bet attīstības komiteja jau biju nostrādājis 4 gadus, līdz ar to tiku izraudzīts kā atbilstoša kandidatūra", stāsta E.Krastiņš.

Kādi ir tie pozitīvie momenti, kas 4-5 gadu griezumā ir uzsverami Rīgas attīstības kontekstā un kādi ir negatīvie? Un kas reāli tiks turpmāk darīts?

Pozitīvi ir tas, ka jau 10 gadus Rīgā nepārtraukti arvien vairāk būvē. Aizvadītajos četros gados ir bremzēta tā nesaprātīga rīcība, kas ļāva būvēt pilsētas vēsturiskajā centrā nekvalitatīvu arhitektūru. Cerams, tam beidzot būs izdevies pielikt punktu. Lai gan es nevaru par visiem 100% garantēt, ka ik pa brīdim netiks uzcelts kas nepieņemams.

Satiksme?

Pilsētas straujajai attīstībai ir līdzi sekojis satiksmes problēmu pieaugums. To nevar vienā diena atrisināt. Varbūt nopietnāki risinājumi iezīmēsies pēc 2007. gada, kad būsim sākuši ieguldīt no ES fondiem piešķirtos līdzekļus satiksmes infrastruktūras uzlabošanā, kad būs uzbūvēts Dienvidu tilts. Šogad RD ir ieplānojusi investēt 6 miljonus latus tilta tapšanā – tik daudz ir nepieciešams balstu izbūvei. Bet tālākā būvniecība ir atkarīga no finansu piesaistīšanas.

Liela daļa ES fondu līdzekļiem ir paredzēta satiksmes infrastruktūras sakārtošanai. Kā Rīga izmanto šo iespēju?

Diemžēl situācija ir tāda, ka iepriekšējā dome nokavēja Kohēzijas fondu apgūšanu. Bet uz nākošo ES naudas plānošanas periodu, kas sāksies 2007. gadā, jau pašlaik tiek gatavoti ļoti nopietni pieteikumi. Paredzamā summa – 200 miljoni eiro – lai gan ir salīdzinoši ievērojama, tomēr nav pietiekama visu samilzušo problēmu atrisinājumam, jo Ziemeļu šķērsojuma izbūve ar pievadceļiem vien varētu izmaksāt ap 400 miljoni eiro, bet vēl ir jāizbūvē Austrumu maģistrāle, Ulmaņa gatves šķērsojums ar Vienības gatvi. Tiek nopietni strādāts pie iespējām finansu līdzekļu saņemšanai. Kohēzijas fondi nav vienīgā cerība, pastāv arī reģionālie fondi, kur iespējams iesniegt projektu. Beidzot pie tā ir uzsākts darbs.

Par arhitektūras kvalitāti. Kāpēc Rīgā "iet cauri" nekvalitatīvas arhitektūras projekti un to realizācija?

Piekrītu. Rīgas Vēsturiskā centra padome mazliet mēģina uzlabot tās lietas, lai gan pēc būtības ir "veidojums", kas tā īsti ne par ko neatbild. Tāpēc mans priekšlikums ir Pilsētas attīstītības departamenta ietvaros radīt pilsētas arhitekta posteni un biroju, kurš ir neatkarīgs no Būvvaldes. Ir nepieciešams reorganizēt pašreizējo situāciju, kad visas institūcijas, tostarp arī VKPAI Rīgas nodaļa, atrodas Būvvaldes pakļautībā. Pilsētas arhitekta birojs, lai arī atrastos Pilsētas attīstības departamenta ietvaros, tomēr būtu neatkarīga struktūra, kas nenodarbotos ar birokrātisku saskaņošanu, bet globāli skatītos uz Rīgas vizuālā pilsēttēla attīstību. Tas ir uzdevums, kas līdz vasarai būtu realizējams. Reorganizācijas resursi jāatrod Pilsētas attīstības departamenta ietvaros. Nedaudz jāpalabo tā nolikums, kas paredzētu pilsētas arhitekta lēmumu neatkarību no departamenta direktora.

Vai Pilsētas attīstības komitejas sastāvā, kura tomēr atbild par tik daudz pilsētai nozīmīgām lietām, ir kāds arhitekts vai būvnieks?

Komitejā darbojas Ivars Gaters, kurš ir arhitekts. Es gan uzskatu, ka deputātiem nav jālemj par arhitektūras lietām. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Tad mēs dabūsim nevis labu, bet tieši otrādi – sliktu arhitektūru. Rīgai ir vajadzīga laba arhitektūra, vajadzīgs kāds projekts, kuru būtu izstrādājis pasaulē atzīts arhitekts. Es patiešām gribu, lai Rīgā parādītos pasaules līmeņa arhitektūra un, ja to nevar izdarīt mūsu arhitekti – tas, kas ir noticis Rīgas centrā, ir tam apliecinājums –, tad jāpiesaista pasaulē atzīti arhitekti. Nav īsti skaidrs, kāpēc mūsu arhitekti nevar radīt šedevrus – vai nu pašu vaina, vai investoru vaina... Bet Rīgai beidzot ir vajadzīga tāda arhitektūra, kas pilsētai piesaistītu starptautisku uzmanību. Līdzīgi kā tas notika ar Bilbao, kas savulaik bija pamesta, reti kuram zināma rūpniecības pilsēta, bet, uzbūvējot muzeju, tapa pazīstama visā pasaulē.

Vai zināt vismaz vienu investoru, kas varētu atļauties investēt pasaules līmeņa arhitekta ieceres realizēšanā Rīgas pilsētā?

Vienu zinu. Tā ir valsts, kas būvēs koncertzāli un bibliotēku. Es tikai priecāšos, ja augsta līmeņa konceptu varēs piedāvās kāds no mūsu arhitektiem. Bet, lai saprastu, kas ir pasaulē valdošās tendences, kā pasaulē domā, mums ir vajadzīgs laikmetīgs šedevrs, un Rīga šobrīd to var atļauties. Mums, protams, ir labi arhitekti – A.Kronbergs, A.Sīlis un vēl daži citi. Bet ir vajadzīga arī pasaules klases arhitektūra. Visas pasaules pilsētas piesaista augstas klases arhitektus, lai dažādotu pilsētas tēlu. Tas, ko es gribētu prasīt no investoriem – viņiem jānodrošina laba arhitektūra.
Vēsturiskajā centrā, kas ir pilsētas vizītkarte, mēs vairs neļaujam būvēt visu, kas ienāk prātā. Rīgas nomalēs šedevri nav vajadzīgi, tur, protams, būs standartveida apbūve, rēķinoties lielākoties ar izmaksām.

Kāds būtu jūsu komentārs par Rīgas attīstības plānu, par kuru nerimst diskusijas un kas tiek bieži kritizēts?
Tādu plānu, kas patiktu visiem, izstrādāt nav iespējams. Tagad ir izstrādāta plāna pirmā redakcija un tiek paredzēta dažādu priekšlikumu iestrāde. Ja vajadzīgs "stiprāks" plāns, tad kur ir tas cilvēks, kas var iesniegt konstruktīvākus priekšlikumus? Kāpēc vēl nav pieteicies Pilsētas attīstības komitejā? Šogad beidz darboties iepriekšējais, 1995. gadā izstrādātais plānojums, un ir pēdējais laiks pieņemt jauno plānu, kurā vēl ir iespējams izdarīt visdažādākos uzlabojumus saskaņā ar iesniegtajiem priekšlikumiem.


Agrita Lūse,
www.building.lv