Valsts un pašvaldību ieguldījums būvniecībā – būtisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai
"Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības" organizēto diskusiju par valsts sektora nozīmi būvniecības un ekonomikas veicināšanā "Valstsun pašvaldību ieguldījums būvniecībā – būtisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai" atklāja tās valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.
Foto: Valsts un pašvaldību ieguldījums būvniecībā – būtisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai; autors: Valsts un pašvaldību ieguldījums būvniecībā – būtisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai"Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības" organizēto diskusiju par valsts sektora nozīmi būvniecības un ekonomikas veicināšanā "Valstsun pašvaldību ieguldījums būvniecībā – būtisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai" atklāja tās valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.
Viņš uzsvēra, ka tādas valstis kā ASV, Francija. Lielbritānija, Vācija un citas pašreizējā ekonomiskajā situācijā savās attīstības programmās kā vienu no svarīgākajām atbalstāmajām jomām izvēlējušās būvniecības nozari. Pieņemot, ka viens būvlaukumā nodarbinātais sniedz darbu vēl trim, četriem darbiniekiem saistītās nozarēs, tad arī Latvijai vajadzētu izvēlēties līdzīgu ceļu. Tomēr, lai sakārtotu būvniecībā notiekošo, vienlaikus steidzīgi jāmaina publiskā iepirkuma likums, būvkomersantu reģistrācijas kārtība, vajadzīga vertikāli integrēta būvniecības pārvaldes sistēma , ierosināja Valdis Birkavs.
Rīgas Tehniskās universitātes vadošais pētnieks Dr.oec. Valērijs Skribans vērtē,kamēr nebūs tirgū realizēta tā būvju daļa, kas pašreiz ir uzskatāma par pārpalikumu pēc aizvadīto gadu buma, tikmēr nozarei klāsies grūti. Šeit pārējie diskusijas dalībnieki gan piebilda, ka Latvijā joprojām dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju aizvien ir mazāka nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Tomēr ieguldījumi nekustamajā īpašumā aizvien ir vērtējami kā vieni no vērtīgākajiem un drošākajiem, teica Valērijs Skribans. Iekšzemes kopproduktam valstī būtu nepieciešams pieaugt vismaz par 3%, lai iedzīvotāji atkal varētu gūt līdzekļus, ar kuriem stimulētu arī būvniecību. Tikmēr būtisks ir valsts un pašvaldību pasūtījums, lai nozare spētu pastāvēt. Nebūtu vēlama arī ēnu ekonomika, jo pēc Valērija Skribana aprēķiniem pietiktu, ja 10% no uzņēmējiem sāktu šādi strādāt, kad valsts ieņēmumi samazinātos jau par 1%. Tomēr Valērija Skribana vērojumi liecina, ka šis ir laiks, kad ceļas būvnieku darba ražīgums un efektivitāte.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis piesardzīgi raugās uz Latvijas būvnieku iespējām strādāt, piemēram, ne tikai šeit, kaimiņvalstīs, bet daudzviet pasaulē. Jāņem vērā, ka arī tur ir samazinājusies ekonomiskā aktivitāte un būvniecības izaugsme.
Ja vieniem grūti izvirzīties ne tikai pašmāju tirgū, tad jāapvienojas, rosināja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks būvniecības jautājumos Bruno Otersons. Viņš kā pozitīvu piemēru minēja Nacionālo Būvkompāniju apvienību, lai gan klātesošie secināja, ka līdzīgas apvienošanās būvniecības nozarē ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Pēc Bruno Otersona teiktā pašvaldības pašreiz ir gatavas vairāk darīt, bet daudzi iesākti projekti apstājušies naudas trūkuma dēļ. Pašvaldības drīkst aizņemties tikai Eiropas Savienības projektu vajadzībām, lai gan to kredītspēja ir augstāka.
Tāpat Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis aicināja ņemt vērā, ka būvniecību būtiski līdz 2013. gadam veicinās Eiropas Savienības līdzekļus izmantošanas programmas. Šādi varēs ieguldīt vismaz divus miljardus latu, no kuriem daļu sāks apgūt jau šogad.
Būvniecība būtiski uztur līdzi arī citas saistītās nozares, apstiprināja NORDEA bankas vietējo korporatīvo klientu daļas vadītājs Jānis Zagorskis. Pašreiz īpaši svarīgi, lai investīcijas pārdomāti ieguldītu infrastruktūrā un celtu mūsu valsts konkurētspēju, uzsvēra Jānis Zagorskis. Viņa pārstāvētajai bankai ir laba pieredze gan valsts, gan pašvaldību infrastruktūras objektu finansēšanā.
Nacionālās Būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns diskusijā atzina, ka māju būvniecībai un būvniecības nozares glābšanai nevajadzētu būt pašmērķim, bet ir jādomā, kādu pievienoto vērtību tas dod Latvijai. Viņam nav pieņemama pašreizējā nesakārtotība nozarē.
Māris Saukāns uzskata, ka steidzami nepieciešama konkrēta rīcība. Ir jābūt veidam kā valstij atbalstīt vietējos būvniecības uzņēmumus, lai situācija nekļūtu vēl katastrofālāka. Viens no atbalsta veidiem varētu būt valsts un pašvaldību pasūtījumi tieši vietējām kompānijām, kuru zināšanas un kapacitāte aizvadītajos gados ir ievērojami augušas. Turklāt pašmāju būvnieki ir vairāk ieinteresēti arī izmantot Latvijā ražotus būvmateriālus, darbaspēku utt., līdz ar to veicinot valsts ekonomiku saistītajā nozarēs.
To pierāda arī Nacionālās Būvkomopāniju apvienības, kuru veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji – SIA "Re&Re", AS "RBSSKALS" un SIA "Skonto būve", pašreizējais darbs pie Latvijas Nacionālo bibliotēkas būvniecības. Šo godu NBA nopelnīja uzvarot konkursā, kurš ir sabiedrības visrūpīgāk caurlūkotais būvkonkurss atjaunotās Latvijas vēsturē.
Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Andris Trifanovs atzinīgi novērtēja vietējo ražotāju darbu, jo iegūtie produkti ir augstas kvalitātes un neatpaliek no rietumu konkurentiem. Cits jautājums, ka mūsējiem nav tik liela kapacitāte, lai ieguldītu, piemēram, mārketingā, tādējādi importa būvmateriālu izplatītāji bieži vien viegli aizsteidzas mūsējiem priekšā. Andra Trifanova skatījumā būtiski izvērtēt nacionālos resursus, lai kopumā sniegtu atbalstu Latvijas ekonomikai. Tomēr pozitīvi, ka daudzi būvniecības uzņēmumi arī izmanto Latvijā ražotos būvmateriālus. Piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībā to īpatsvars būs aptuveni 65%.
Papildus informācija;Daina Veško, "Baltijas komunikāciju centra" projektu vadītāja, – 29132201, daina.vesko@komunikacijas.lv