Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma tirgus pārskatā apskatītas dalītā īpašuma problēmas
Foto: Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma tirgus pārskatā apskatītas dalītā īpašuma problēmas
Nekustamā tirgus dalībnieki ir sākuši vērtēt, vai kopā ar dzīvokli tiek piedāvāts iegādāties arī zemes domājamo daļu un šādu īpašumu cenas aug straujāk, dzīvokļa īpašumam piesaistītais zemes gabals ir mazāks, ja zeme ir iegūta īpašumā un netiek nomāta, un ienākumi no zemes piespiedu nomas patlaban ir ievērojami augstāki nekā depozītu likmes Latvijas bankās – šie ir trīs galvenie secinājumi Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma tirgus pārskatā, pētot dalītā īpašuma un piespiedu nomas jautājumus daudzdzīvokļu mājās Rīgā. Pārskats ir publicēts Valsts zemes dienesta specializētajā vērtēšanas mājas lapā http://kadastralavertiba.lv/tirgus-dati/parskati .
Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma tirgus kārtējā pārskata speciālā tēma ir "Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu māju gadījumā Rīgā". Pārskatā apskatītas dalītā īpašuma problēmas gan no iznomātāja, gan nomnieka viedokļa un konstatēts, ka jautājums par piespiedu zemes nomu zem daudzdzīvokļu namiem dzīvokļu iegādes gadījumā ir aktualizējies pēdējā pusotra gada laikā. Ja līdz tam pircēji īpašu uzmanību šim jautājumam nepievērsa un dzīvokļu cenas bija līdzīgas gan dalīta, gan vienota īpašuma gadījumā, tad tagad piespiedu noma tiek vērtēta kā papildus apgrūtinājums, kas izsauc dzīvokļu cenas samazinājumu, liecina Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma tirgus datu bāzē fiksētie darījumi.
Analizējot dzīvokļa īpašumam piesaistītās zemes platības attiecību pret dzīvokļa kvadrātmetru skaitu, konstatēts, ka dalītā īpašuma gadījumā šī attiecība ir ievērojami augstāka, kas nozīmē, ka nereti piespiedu nomas gadījumā dzīvokļu īpašniekiem ir jāmaksā nomas maksa par lielāku zemes platību nekā būtu funkcionāli nepieciešams. Ja vidēji Rīgā vienam dzīvokļa kvadrātmetram ir piesaistīti 1,5 kvadrātmetri īpašumā esošas zemes, tad dalītā īpašuma gadījumā vienam dzīvokļa kvadrātmetram ir piesaistīti jau 2,3 kvadrātmetri zemes, par ko dzīvokļu īpašniekiem ir jāmaksā gan zemes nomas maksa, gan nekustamā īpašuma nodoklis. Atsevišķos mikrorajonos, piemēram, Ķengaragā, šī attiecībā ir vēl augstāka – attiecīgi 1,4 un 3,2 dzīvokļa vienam kvadrātmetram piesaistīto zemes kvadrātmetru skaits vienota un dalīta īpašuma gadījumos.
Pārskatā pētīta arī zemes zem daudzdzīvokļu ēkām ienesīgums, un konstatēts, ka tas ir aptuveni divas reizes augstāks nekā Latvijas komercbanku piedāvātās depozītu likmes, jo zemes īpašnieks no nomnieka var prasīt nomas maksu 6% gadā no kadastrālās vērtības, kas vairumā gadījumu ir ļoti tuva zemes tirgus vērtībai. Ar to arī ir izskaidrojams fakts, ka šobrīd notiek darījumi ar zem daudzdzīvokļu ēkām esošajiem zemes gabaliem, jo tas ir uzskatāms par pievilcīgu investīciju objektu.