Vanna kā brīnums
Lai gan tiek lēsts, ka tās savas pozīcijas ir zaudējušas, taču statistika liecina, ka tomēr Eiropā 10% no kopējā apjoma kā izejmateriālu vannu ražošanai izmanto čugunu.
Foto: Vanna kā brīnums; autors: Vanna kā brīnumsČuguna vannas nav svešas nevienam no mums. Lai gan tiek lēsts, ka tās savas pozīcijas ir zaudējušas, taču statistika liecina, ka tomēr Eiropā 10% no kopējā apjoma kā izejmateriālu vannu ražošanai izmanto čugunu.
Pārejās vannas top no jaunas paaudzes izejmateriāliem, tostarp arī no sintētiskiem materiāliem (poliuretāna, poliestera kombinācijas, armējuma lomu pilda stiklšķiedra), kuru priekšrocība ir spēja ilgāk saglabāt siltumu, tās ir viegli kopt, jo klātas ar speciālu akrila slāni, kas spēj "atgrūst" netīrumus.
Šīs vannas ir vieglas un konstruktīvi izturīgas un faktiski šo parametru kontekstā tām līdzinieces nav. Bez tam pateicoties sintētisko materiālu plastiskumam, ir iegūstamas visai sarežģītas formas vannas – ovālas, izliektas, ar reljefu, kas īpaši piemērots cilvēka ķermeņa formām, tās ir estētiskas un komfortablas vienlaicīgi.
Cits mūsdienīgs izpildījuma veids - vannas no lietā marmora vai poliestera sveķu un marmora smalces sakausējuma. Tās gan ir nedaudz smagākas, salīdzinoši ar sintētisko materiālu vannām, taču lietā marmora vannu priekšrocība ir to izteiktā dekorativitāte un izturīgums.
Vannas, kas aprīkotas ar hidromasāžas sistēmu nu jau kļuvušas par ikdienišķu, labsajūtu garantējošu lietu. Tie laiki, kad tās atradās ekskluzīvo produktu sarakstā, pateicoties augstajām izmaksām, sen ir aiz kalniem. Hidromasāžas sistēmā ūdens tiek bagātināts ar skābekli un šāda veida masāžai piemītot ārstniecisks efekts. Saskaņā ar leģendu, savulaik tā veselību un možu omu atguvis viens no brāļiem Džakuzi., piešķirdams efektam savu vārdu. Pirmās Džakuzi vannas esot tapušas pagājušā gadsimta 50-tajos gados un ātri vien iekarojušas popularitāti, kas nav rimusies joprojām.
Mūsdienu hidromasāžas vannas ir ar elektroniku bagātīgi apgādāts produkts, kuru uzlabot iespējams līdz bezgalībai. Ne velti katru gadu pasauli dodas iekarot jauni, modernizēti varianti dažādu ražotāju izpildījumā. Jau tagad pēdējie modeļi ir nokomplektēti ar pārnēsājamo pulti, uzpūšamu galvas balstu, elektronisko termometru, kura displejā lasāma ūdens tºC, ierīcēm, kas ūdeni bagātina ar ozonu, audio iekārtām, aparatūru, kuru izmanto inhalācijām un galu gala – dezinfekcijas sistēmu.
90-to gadu vidū, pateicoties austrumu medicīnas gudrību invāzijai Eiropā, hidromasāžas vannas tika aprīkotas ar īpaši izvietotām sprauslām – apsēžoties vannā ir iespējams izmasēt mugurkaulā esošos enerģētiskos centrus. Taču vēlams tomēr uzmanīties ar šo procedūru – tikpat labi tā var sniegt kā ļoti pozitīvu, tā negatīvu efektu, un bez ārsta konsultācijas tomēr to izmantot nevajadzētu. Pēdējais jaunums šajā jomā ir radīts, sadarbojoties ārstiem un inženieriem – ūdens sprauslas ir aprīkotas ar mazu ultraskaņas raidītāju. Šis izgudrojums veiksmīgi ir "izgājis" medicīnisko atestāciju, kas atzinusi tā labvēlīgo iedarbību – tiekot uzlabota vielmaiņa šūnu līmenī.
Šie augstās inženieru domas lidojuma produkti, kurus jau par vienkārši vannām pat grūti dēvēt, ir iemiesoti arī superlaikmetīgās dizainiskās formās. Atsevišķi ražotāji ne tikai piedāvā visu iespējamo krasu toņa paleti, bet saskaņā ar klienta vēlmi uz vannas izveido krāsainu zīmējumu. Vannu aprīkojumu papildina īpašs elektroniski vadāma apgaismojuma sistēma, bet šķidro kristālu ekrānā nolasāma ūdens tºC, tā piesātinātība ar skābekli vai citi parametri.
Dizaineru un inženieru fantāzija robežas nepazīst, tiecoties radīt maksimāli komfortablu produktu, kas priecē ne tikai mūsu ķermeni, bet arī sniedz estētisku baudījumu.
Sofija Heringa,
www.building.lv
