Varbūt tāpēc cilvēki nāk pie mums, ka jūt- strādājam ne tikai naudas pēc. Darbs ir mūsu aizraušanās

Intervija ar būvfirmas "Bērziņš & Delavers" direktoru Kārli Delveru.

Būvfirmai "Bērziņš & Delavers" ir 4 darbības virzieni:
-iekšējās apdares darbu veikšana, interjera izveide;
-visa veida dabīgā akmens montāžas darbi;
-privātmāju būvniecība;
-ekskluzīvu, Vācijā ražotu stikla durvju tirdzniecība.
Uzņēmums citu starpā izceļas ar savu pieeju, attieksmi pret darbu un pasūtījumiem. Šo attieksmi vismaz daļēji intervijā pauda uzņēmuma direktors Kārlis Delvers.

Kā viss sākās? Kā uzņēmums uzsāka savu darbību?
Es pats nekad neko citu neesmu darījis un arī nemāku. Būvniecība ir mana nozare. Savu karjeru būvniecībā uzsāku pirms aptuveni 10 gadiem. Lēnām daudz ko iemācījos, piestrādāju pie tā. Kad bija jau uzkrāta pieredze, radās vēlme uzsākt ko savu, nopirku pusi šī uzņēmuma, kam savulaik bija pilnīgi cita darbības joma, pakāpeniski to pārveidoju, izveidojās stabila klientūra. Jau kopš pirmsākumiem esam centušies izcelties ar atbildību, neesam tipiska firma, jo dažkārt pat atsakām pasūtījumiem, ja jūtam, ka nepaspēsim visu paveikt. Gribam, lai mūsu objekti būtu kvalitatīvi, mēs paši būtu droši, ka tajos viss ir kārtībā, tāpēc īpaši neuzticamies gadījuma darbiniekiem vai būvfirmām.

Galvenais jūsu uzņēmuma darbības virziens ir interjera veidošana. Vai šajā ziņā bijuši arī lieli un pamanāmi objekti?
Jā, uzskatāmākais piemērs ir iekšdarbi visos "Sportland" veikalos.

Vai paši arī projektējat arī interjerus?
Parasti pie mums nāk cilvēki ar gataviem projektiem, viņi jau zina, ko grib. Bet bieži vien, lai realizētu ideju, daudz ko nākas tehniski mainīt, tas ir mūsu ziņā. Nepieciešamības gadījumā varam izstrādāt arī projektu.

Kādas šobrīd ir aktuālākās tendences interjerā? Ko visbiežāk pieprasa jūsu klienti?
Tas ir pilnīgi nenosakāmi, interjers ir vairāk gaumes jautājums. Kopumā modē šobrīd ir akmens, koks- dabīgi materiāli. Par laimi pamazām no modes iziet krāsojamās tapetes un papīra durvis. Cilvēki ir sapratuši, ka interjera iespējas ir daudz plašākas, pat neieguldot ļoti lielus līdzekļus var panākt oriģinālus risinājumus. Domāju, ja cilvēki būtu labāk informēti par iespējām interjera veidošanā, lētās flīzes, krāsojamās tapetes un tamlīdzīgas lietas pazustu ļoti ātri. Sabiedrības informētības līmenis ir ļoti zems.

Kādas alternatīvas jūs iesakāt, piemēram, minētajām krāsojamajām tapetēm?
Alternatīvu ir daudz. Es gan negribēju teikt, ka tapetes ir sliktas, tās vienkārši visur ir vienādas, tāpēc garlaicīgas. Ir jāgrib, lai būtu citādi nekā visiem, ir jāliek lietā idejas un protams vajag arī naudu. Šobrīd cilvēki pamazām "mostas". Privātais sektors attīsta fantāziju, kastīšu arhitektūra pamazām mainās, iekšdarbos parādās kas jauns.

Pastāstiet nedaudz vairāk, kāda veida akmeni piedāvājat? Vai tie ir dažādi dārzā liekami akmens veidojumi?
Tas ir vairāk akmens interjeram.

Ir skaidrs, ka iekštelpās var būt kamīns ar akmens apdari. Kas vēl?
Kāpēc nevarētu būt dabīgo akmens plākšņu grīda? Kāpēc ne sienas apstrādātas ar dažādākajiem akmeņiem?

Pirmā doma, kas runā pret to- akmens ir auksts materiāls..
Tas vairāk ir psiholoģiski. Funkcionāli akmens ne ar ko neatšķiras, piemēram, no flīžu grīdas, bet kalpo ļoti ilgi un ir dabīgs materiāls. Akmens grīdu var likt vienreiz mūžā. Tiem, kas ir redzējuši akmeni interjerā vairs nav jājautā, vai tas ir skaisti. Par aukstumu- pie mums modē ir siltās grīdas, uz tām ļoti veiksmīgi var likt akmeni. Šobrīd izvēlas akmens vai flīžu grīdas pat guļamistabā. Akmens pieņem apkārtējās telpas temperatūru.

Kādi jūsu uzņēmumam bijuši 2004. gada pirmie 6 mēneši? Vai sākotnējie plāni ir piepildījušies?
Es nemēdzu plānot. Protams, tas ir mans maizes darbs, bet man tam nav pieeja kā biznesam. Izdarām visu, ko un cik spējam. Ja runā par ekonomiskiem rādītājiem, pusgadā ir izdarīts vairāk nekā pagājušā gadā kopā. Apgrozījums ir palielinājies. Šajā laikā mūs tirgū ir vairāk iepazinuši, darbs norit aktīvāk.

Kā esat panākuši atpazīstamību?
Es nepazīstu konkurentus, nepiedalāmies nekādos konkursos vai cenu aptaujās.

Kā tad tiekat pie pasūtījumiem?
Ir esošie klienti, kas grib ar mums sadarboties, un katru gadu nāk klāt kāds jauns klients, parasti pamatojoties uz rekomendācijām. Es nekad neesmu nevienam uzbāzies, nevienu speciāli meklējis. Visi pasūtītāji nāk pie mums dabīgā ceļā. Mēs neplānojam kļūt par lielu būvfirmu, kas nodarbojas ar liela izmēra projektu realizēšanu. Ne tāpēc, ka negribas augt, bet tāpēc, ka tas nav mūsu lauciņš. Mūsu klienti zina, ko no mums var gaidīt. Viņi zina, kādi ir mūsu termiņi, cenas, iespējas. Cenas ir līdzīgas citiem. Es mēdzu teikt, ka atšķiras jau tikai tāmju apakšgals, tas, cik daudz procentu firma pieskaita klāt konkrētām pozīcijām. Ja gribas lētāk, vienmēr var atrast kādu par mums lētāku, ja gribas strādāt ar mums, varam ko sarunāt. Mēs necenšamies par katru iespēju samazināt cenas, lai tiktu pie pasūtījumiem. Varbūt tāpēc cilvēki nāk pie mums, ka jūt- strādājam ne tikai naudas pēc. Darbs ir mūsu aizraušanās. Nevar tikai rēķināt peļņu, skriet un automātiski strādāt.

Bet no patikšanas vien taču arī nav iespējams dzīvot..
Jā, diemžēl nākas prasīt arī naudu. (Smejas) Līdz komunismam, kur viss ir par velti, vēl neesam aizdzīvojušies. Ir jāprasa nauda, lai Latvijā pastāvētu. Ļoti cienu visus mazo un vidējo uzņēmumu vadītājus, viņi ir varoņi. Liels uzņēmums ir vienkāršāks. Spēt noturēt mazu uzņēmumu ir diezgan smagi.

Ja jums būtu vara mainīt pašreizējo situāciju Latvijā, ko jūs gribētu mainīt?
Gribētos, lai mēs patiešām ieejam Eiropā- lai notiek īsti konkursi. Gribētos, lai cilvēki neskatās viens uz otru kā naidīgi konkurenti, šobrīd tas ir izplatīti. Esmu sastapies, ka mūs ienīst par to vien, ka mēs tur strādājam. Gribas vairāk pozitīvisma. Gribas, lai mazā valstī mazie un vidējie uzņēmumiem būtu vairāk iespēju. ASV var atļauties milzīgos uzņēmumus, korporācijas, te ir Latvija, mazajam biznesam te jābūt ļoti attīstītam. Pie tam Latvijas mazie uzņēmumi ir ļoti spējīgi. Ar nelieliem resursiem veic apbrīnojamas lietas.

Laikam neesat tipisks direktors, kas sēž ērti iekārtojies birojā un dod rīkojumus?
Jā, lielākoties es esmu izbraukumos objektos, dzīvoju līdz visiem mūsu procesiem. Protams, neiztikt arī bez sēdēšanas birojā. Lai gan sezonas laikā bieži vien mūsu birojs ir tukšs. Var jau teikt, ka tas nav pareizi, bet man liekas, tieši tas ir nopietni. Daudzu uzņēmumu problēma ir milzīgs administratīvais aparāts. Mums tā nav pieņemts. Es pildu vadītāja pienākumus. Praktiski visus darbus pats arī vadu. Autoritatīvs vadības stils reizēm nāk arī par sliktu- ir grūti, piemēram, aiziet atvaļinājumā. Bet šī sistēma darbojas ļoti labi- es vienmēr zinu, kur un kas notiek. Protams, ir arī jautājumi, kuros mazāk iedziļinos, piemēram, sagādes jautājumi.

Vai darbs ir jūsu vienīgais hobijs?
Ir arī citi, dažādi hobiji, bet tas noteikti nav nekas, kas šobrīd ir modē. Tagad ir aktuāls viss, ko var palikt zem vārda "ekstrēms". Cilvēki skrien pakaļ visam modernajam. Man tas liekas kaitinoši. Protams, ir labi, ka cilvēki sporto. Bet tas, kas ir modē, man nav interesanti.

Linda Tunte,
www.building.lv