Vasarniekiem ieska izmantot saules enerģiju
Foto: Vasarniekiem ieska izmantot saules enerģiju
Daudziem ir vasarnīcas vai dzimtas mājas ārpus pilsētām visai maz apdzīvotās vietās, kur bieži vien ūdensvada nav, labākajā gadījumā artēziskais urbums vai upe, ezers, dīķis. Prasmīgs saimnieks uzmeistaros pavisam vienkāršu vasaras dušu, ļaujot ūdeni sasildīt saulei. Mūsdienās, kad stipri pieaugusi maksa par elektroenerģiju, šādu iespēju apsver ne viens vien taupīgs cilvēks, vēstī "Latvijas Avīze".
Daudziem ir vasarnīcas vai dzimtas mājas ārpus pilsētām visai maz apdzīvotās vietās, kur bieži vien ūdensvada nav, labākajā gadījumā artēziskais urbums vai upe, ezers, dīķis. Prasmīgs saimnieks uzmeistaros pavisam vienkāršu vasaras dušu, ļaujot ūdeni sasildīt saulei. Mūsdienās, kad stipri pieaugusi maksa par elektroenerģiju, šādu iespēju apsver ne viens vien taupīgs cilvēks, vēstī "Latvijas Avīze".
Lai ierīkotu vasaras dušu, vajadzīga kabīne un ūdens rezervuārs. Kabīne vienkāršākajā variantā var būt parastu dēļu vai finiera konstrukcija, ko labākai noturībai pret nokrišņiem ieteicams nokrāsot vai pārklāt ar laku (vislabāk tādu, kas paredzēta jahtu un laivu krāsošanai). Racionāls variants ir izmantot parastās rūpnieciski ražotās dušu kabīnes vannas istabām – tās ir pietiekami glītas, taču jārēķinās ar attiecīgām izmaksām.
Kabīnes forma un izmēri ir katra brīva izvēle, vienīgi tai nevajadzētu būt mazākai kā 1 x 1 m, ja tā ir četrstūra formas. Ērtas ir apaļas konstrukcijas, bet tās ir sarežģītāk izgatavot. Šādas kabīnes diametram vajadzētu būt vismaz 1,20 metri. Kabīni var veidot pilnībā slēgtu vai arī daļēji slēgtu, atstājot vaļēju apakšu (aptuveni ceļu līmenī) un augšu (zoda līmenī) – līdzīgi kā pludmales ģērbtuves. Šāda atvieglināta konstrukcija būs stabila pat stiprā vējā, ja tai nav zemē iedziļinātu pamatu.
Kārtīga muca ūdenim
Otra svarīgākā dušas sastāvdaļa ir ūdens tilpne – parasti izmanto 200 l mucu, tvertni var sametināt arī pašu spēkiem (vai pasūtīt) no metāla loksnēm. Mazāku tilpumu nevajadzētu izvēlēties: 200 litri ūdens saulē sasils tikpat ātri kā 100 litri, kuru var nepietikt, īpaši, ja nomazgāties vēlas ne tikai viens cilvēks. Izvēloties lietotu mucu, svarīgi zināt, kas tajā ir bijis pirms tam. Labi, ja mucā iepriekš pārvadāta pārtikas eļļa vai kāds cits cilvēkam draudzīgs produkts. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot mucas, kurās ir bijušas kodīgas vai indīgas vielas (par to liecina atbilstošas brīdinošas uzlīmes un uzraksti) – tas var radīt veselībai neparedzamas un ļoti bēdīgas sekas. Mucu (gan lietotu, gan jaunu) pirms lietošanas vajadzētu rūpīgi izmazgāt ar trauku mazgājamo vai kādu citu sadzīves mazgājamo līdzekli.
Mucai ieteicams būt no metāla (labāk alumīnija nekā tērauda), nevis no plastmasas vai koka, kas slikti vada siltumu, turklāt plastmasai piemīt siltumizolējošas īpašības, kas samazina saules siltumenerģijas nokļūšanu līdz ūdenim. Mucu ieteicams nokrāsot matētā melnā krāsā, lai samazinātu siltuma atstarošanos no tās un pastiprinātu ūdens silšanu. No metāliski spīdīgas mucas lielākā daļa saules siltumenerģijas atstarosies, nenokļūstot mucas iekšienē.
Konstrukcija no koka
Ūdens tvertnes uzstādīšanai vienkāršākā konstrukcija ir no koka brusām vai apaļkokiem ar šķērskokiem divos līmeņos savienots trijkājis. Tā apakšējo daļu labākai stabilitātei ieteicams veidot izvērstāku. Mucu novieto vai nu uz augšējiem šķērskokiem (tad to veidotajam trīsstūrim jārada drošs un stabils atbalsts), vai uz speciāli veidotas platformas. Metāla statīvu izmantot nebūtu labi, jo negaisa laikā tas varētu kļūt par neparedzētu un nevēlamu zibensnovedēju.
Mucu novieto tā, lai tās apakša atrastos vismaz 2 metru augstumā – tad tiks nodrošināts kaut cik pieņemams spiediens. Tā uzlabošanai mucā var iepeldināt 10 cm bieza putuplasta disku, kura diametrs ir par 2 cm mazāks nekā mucas diametrs. Uz diska nostiprina kādu smagumu, kas putuplastu spiestu ūdenī tā, lai no ūdens virsmas līdz diska augšējai virsmai paliktu aptuveni centimetrs. Tāpat spēcīgāku dušas strūklu var panākt ar mazjaudīga sūkņa palīdzību, kas nodrošinātu minimālu spiedienu (dārzu un zālienu laistīšanai paredzētie sūkņi šajā gadījumā nav piemēroti).
Dušu ņem no vannas komplekta un mucai pievieno ar elastīgu polimēra cauruli. Starp tilpni un dušas klausuli jābūt ūdens krānam (ventilim). Pie tilpnes cauruli pievieno ar rievotu vai vītnes pāreju (tā saukto štuceri). To vai nu ieskrūvē mucā, vai piemetina.
Ja uzstādītā ūdens tilpne augšā ir pilnībā vaļēja, tad tai ieteicams izgatavot vāku, kas pasargās no vēja nestiem gružiem un izplūdes aizsērēšanas. Vāks jāveido tā, lai tilpnē varētu brīvi ieplūst gaiss, citādi būs traucēta (vai vispār pārtrauksies) ūdens izplūde.
Saules kolektors
Pastāv dažādas entuziastu izstrādātas konstrukcijas apgādei ar saules sildītu ūdeni. No vara vai alumīnija plānsienu caurulēm, tās savstarpēji savienojot, izgatavo siltumapmaiņas radiatorus (standarta tērauda puscollu ūdensapgādes caurules šim nolūkam neder). Var izmantot arī vienpusējos apkures radiatorus, tos nokrāsojot ar melnu matētu krāsu (tiesa, šāda konstrukcija būs mazāk efektīva nekā speciāli sametināta).
Radiatoru ievieto koka rāmī – kastē. Radiatora izmērs kopā ar kasti var būt 0,8 x 1,5 m, bet ieteicamais cauruļu diametrs – 25 mm. Šādu saules kolektoru ievieto slīpā jumtā saules pusē vai slīpi pie mājas sienas un pārklāj ar aizsargstiklu. Var izvietot vairākus radiatorus – jo to vairāk, jo vairāk būs silta ūdens.
Zem kolektora līmeņa novieto ūdens pieplūdes tilpni, kuru no apakšas pievieno radiatoriem. Siltā ūdens uzkrāšanas tilpni pievieno radiatoru augšā. Ūdenim sasilstot, tas ceļas uz augšu un, izspiežot auksto ūdeni, nonāk uzkrāšanas tilpnē. Gan aukstā, gan siltā ūdens tilpnes apgādā ar ūdens līmeņpludiņu ventiļiem. Ieteicams paredzēt arī parastu krānu (ventili) ūdens pretplūsmas novēršanai, ūdenim naktīs atdziestot. Tā kā ūdens sistēmā sasilst virs +60°, ieteicami arī ūdens maisītāji. Šādu sistēmu var izmantot ne vien dārza dušai, bet arī mājas apgādei ar silto ūdeni.
Lai ierīkotu vasaras dušu, vajadzīga kabīne un ūdens rezervuārs. Kabīne vienkāršākajā variantā var būt parastu dēļu vai finiera konstrukcija, ko labākai noturībai pret nokrišņiem ieteicams nokrāsot vai pārklāt ar laku (vislabāk tādu, kas paredzēta jahtu un laivu krāsošanai). Racionāls variants ir izmantot parastās rūpnieciski ražotās dušu kabīnes vannas istabām – tās ir pietiekami glītas, taču jārēķinās ar attiecīgām izmaksām.
Kabīnes forma un izmēri ir katra brīva izvēle, vienīgi tai nevajadzētu būt mazākai kā 1 x 1 m, ja tā ir četrstūra formas. Ērtas ir apaļas konstrukcijas, bet tās ir sarežģītāk izgatavot. Šādas kabīnes diametram vajadzētu būt vismaz 1,20 metri. Kabīni var veidot pilnībā slēgtu vai arī daļēji slēgtu, atstājot vaļēju apakšu (aptuveni ceļu līmenī) un augšu (zoda līmenī) – līdzīgi kā pludmales ģērbtuves. Šāda atvieglināta konstrukcija būs stabila pat stiprā vējā, ja tai nav zemē iedziļinātu pamatu.
Kārtīga muca ūdenim
Otra svarīgākā dušas sastāvdaļa ir ūdens tilpne – parasti izmanto 200 l mucu, tvertni var sametināt arī pašu spēkiem (vai pasūtīt) no metāla loksnēm. Mazāku tilpumu nevajadzētu izvēlēties: 200 litri ūdens saulē sasils tikpat ātri kā 100 litri, kuru var nepietikt, īpaši, ja nomazgāties vēlas ne tikai viens cilvēks. Izvēloties lietotu mucu, svarīgi zināt, kas tajā ir bijis pirms tam. Labi, ja mucā iepriekš pārvadāta pārtikas eļļa vai kāds cits cilvēkam draudzīgs produkts. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot mucas, kurās ir bijušas kodīgas vai indīgas vielas (par to liecina atbilstošas brīdinošas uzlīmes un uzraksti) – tas var radīt veselībai neparedzamas un ļoti bēdīgas sekas. Mucu (gan lietotu, gan jaunu) pirms lietošanas vajadzētu rūpīgi izmazgāt ar trauku mazgājamo vai kādu citu sadzīves mazgājamo līdzekli.
Mucai ieteicams būt no metāla (labāk alumīnija nekā tērauda), nevis no plastmasas vai koka, kas slikti vada siltumu, turklāt plastmasai piemīt siltumizolējošas īpašības, kas samazina saules siltumenerģijas nokļūšanu līdz ūdenim. Mucu ieteicams nokrāsot matētā melnā krāsā, lai samazinātu siltuma atstarošanos no tās un pastiprinātu ūdens silšanu. No metāliski spīdīgas mucas lielākā daļa saules siltumenerģijas atstarosies, nenokļūstot mucas iekšienē.
Konstrukcija no koka
Ūdens tvertnes uzstādīšanai vienkāršākā konstrukcija ir no koka brusām vai apaļkokiem ar šķērskokiem divos līmeņos savienots trijkājis. Tā apakšējo daļu labākai stabilitātei ieteicams veidot izvērstāku. Mucu novieto vai nu uz augšējiem šķērskokiem (tad to veidotajam trīsstūrim jārada drošs un stabils atbalsts), vai uz speciāli veidotas platformas. Metāla statīvu izmantot nebūtu labi, jo negaisa laikā tas varētu kļūt par neparedzētu un nevēlamu zibensnovedēju.
Mucu novieto tā, lai tās apakša atrastos vismaz 2 metru augstumā – tad tiks nodrošināts kaut cik pieņemams spiediens. Tā uzlabošanai mucā var iepeldināt 10 cm bieza putuplasta disku, kura diametrs ir par 2 cm mazāks nekā mucas diametrs. Uz diska nostiprina kādu smagumu, kas putuplastu spiestu ūdenī tā, lai no ūdens virsmas līdz diska augšējai virsmai paliktu aptuveni centimetrs. Tāpat spēcīgāku dušas strūklu var panākt ar mazjaudīga sūkņa palīdzību, kas nodrošinātu minimālu spiedienu (dārzu un zālienu laistīšanai paredzētie sūkņi šajā gadījumā nav piemēroti).
Dušu ņem no vannas komplekta un mucai pievieno ar elastīgu polimēra cauruli. Starp tilpni un dušas klausuli jābūt ūdens krānam (ventilim). Pie tilpnes cauruli pievieno ar rievotu vai vītnes pāreju (tā saukto štuceri). To vai nu ieskrūvē mucā, vai piemetina.
Ja uzstādītā ūdens tilpne augšā ir pilnībā vaļēja, tad tai ieteicams izgatavot vāku, kas pasargās no vēja nestiem gružiem un izplūdes aizsērēšanas. Vāks jāveido tā, lai tilpnē varētu brīvi ieplūst gaiss, citādi būs traucēta (vai vispār pārtrauksies) ūdens izplūde.
Saules kolektors
Pastāv dažādas entuziastu izstrādātas konstrukcijas apgādei ar saules sildītu ūdeni. No vara vai alumīnija plānsienu caurulēm, tās savstarpēji savienojot, izgatavo siltumapmaiņas radiatorus (standarta tērauda puscollu ūdensapgādes caurules šim nolūkam neder). Var izmantot arī vienpusējos apkures radiatorus, tos nokrāsojot ar melnu matētu krāsu (tiesa, šāda konstrukcija būs mazāk efektīva nekā speciāli sametināta).
Radiatoru ievieto koka rāmī – kastē. Radiatora izmērs kopā ar kasti var būt 0,8 x 1,5 m, bet ieteicamais cauruļu diametrs – 25 mm. Šādu saules kolektoru ievieto slīpā jumtā saules pusē vai slīpi pie mājas sienas un pārklāj ar aizsargstiklu. Var izvietot vairākus radiatorus – jo to vairāk, jo vairāk būs silta ūdens.
Zem kolektora līmeņa novieto ūdens pieplūdes tilpni, kuru no apakšas pievieno radiatoriem. Siltā ūdens uzkrāšanas tilpni pievieno radiatoru augšā. Ūdenim sasilstot, tas ceļas uz augšu un, izspiežot auksto ūdeni, nonāk uzkrāšanas tilpnē. Gan aukstā, gan siltā ūdens tilpnes apgādā ar ūdens līmeņpludiņu ventiļiem. Ieteicams paredzēt arī parastu krānu (ventili) ūdens pretplūsmas novēršanai, ūdenim naktīs atdziestot. Tā kā ūdens sistēmā sasilst virs +60°, ieteicami arī ūdens maisītāji. Šādu sistēmu var izmantot ne vien dārza dušai, bet arī mājas apgādei ar silto ūdeni.