Veidos Būvniecības un enerģētikas valsts aģentūru
Ekonomikas ministrija (EM) iecerējusi izveidot Būvniecības un enerģētikas valsts aģentūru, kuras galvenais uzdevums būtu īstenot valsts politiku būvniecības un enerģētikas nozarē, aģentūru LETA informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Ekonomikas ministrija (EM) iecerējusi izveidot Būvniecības un enerģētikas valsts aģentūru, kuras galvenais uzdevums būtu īstenot valsts politiku būvniecības un enerģētikas nozarē, aģentūru LETA informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Veiksmīgu būvniecības un enerģētikas politikas realizāciju pašlaik kavējot funkciju dublēšanās būvniecības pārvaldes institūcijās un nepietiekama Ekonomikas ministrijas kapacitāte būvniecības un enerģētikas jomā uzdoto funkciju veikšanai.
Kā uzsvēra EM, ir virkne funkciju, kuras līdz šim netiek realizētas, piemēram, valsts un pašvaldību iepirkumu būvniecībā metodiskā vadība, reglamentētās sfēras tehnisko normatīvu un standartu projektu izstrādāšana, valsts pārstāvība būvniecības un būvmateriālu standartizācijas jomā, energoefektivitātes direktīvas ieviešanas pasākumi.
Papildus ir virkne funkciju, kuru veikšanu, ievērojot labas pārvaldes principus, nav lietderīgi uzdot ministrijai, piemēram, informācijas bāzes uzturēšana par enerģētiku, būvniecības informācijas sistēmas uzturēšana un būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos paredzēto reģistru uzturēšana, energoresursu bilanču gatavošana un analīze, analītisko sadaļu gatavošana dažādiem ziņojumiem par enerģētikas jautājumiem, lietotāju un energoapgādes komersantu konsultēšana energoefektivitātes projektu jautājumos, kā arī līdzdalības koordinēšana ES "Inteligent Energy" programmā.
22 Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Latviju, Igauniju un Kipru, ar uzskaitītajiem jautājumiem enerģētikas jomā nodarbojas enerģētikas aģentūras, nevis nozaru ministrijas. Aģentūru priekšrocība ir plašākas iespējas nodarbināt nozares ekspertus un elastīgāk īstenot minēto uzdevumu izpildi. Tādējādi Latvija ir viena no trijām ES valstīm, kurās nav ne nacionālās, ne reģionālās enerģētikas aģentūras vai tām pielīdzināmas institūcijas, skaidroja EM.
Ar pašreizējo kapacitāti - divi cilvēki - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Enerģētikas nodaļā nav iespējams nodrošināt valsts enerģētikas politikas realizāciju un tās izstrādei nepieciešamās informācijas uzkrāšanu un analītiskās datubāzes kvalitatīvu uzturēšanu, uzsver EM.
Tā kā daudzu "Inteligent Energy for Europe" pasākumu finansēšana veicama kopā ar partneriem citās valstīs, bez profesionālas koordinācijas Latvija nevar iekļauties šajā procesā. Pašreizējā kapacitāte nenodrošina iespēju Latvijai iesaistīties minētajos ES līmeņa procesos, nemaz nerunājot par kvalitatīvu līdzdalību jauno politiku analīzē, veidošanā un īstenošanā, ko citās dalībvalstīs nodrošina aģentūras, skaidroja ministrijā.
Būvniecības un enerģētikas valsts aģentūru plānots izveidot ar šā gada 1.septembri un tās funkcijas būtu vadīt un īstenot valsts atbalsta programmas energoefektivitātes paaugstināšanai, valsts programmu ietvaros izstrādāt un realizēt būvniecības projektus, vadīt un koordinēt valsts un starptautisku projektu realizāciju, kā arī citus atbalsta instrumentus būvniecībā un enerģētikā.
Tāpat nepieciešams uzturēt un aktualizēt būvniecības informatīvo sistēmu un reģistru, enerģētikas informatīvo sistēmu un izsniegto atļauju elektroenerģijas ražošanai datubāzi, metodiski vadīt valsts un pašvaldību iepirkuma procesu būvniecībā, izstrādāt tehnisko normatīvu un reglamentētās sfēras standartu projektus, organizēt tehnisko apstiprinājumu izdošanu, piedalīties valsts un starptautiskos pētījumu projektos un pētniecības programmās, kā arī izveidot un uzturēt valsts naftas produktu rezerves.
Ar aģentūras izveidošanu saistītos izdevumus plānots segt no Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Aģentūras vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģiju plānots izstrādāt līdz šā gada beigām.
Ministru kabineta rīkojuma projekts par Būvniecības un enerģētikas valsts aģentūras izveidi un tās nolikumu šodien nodots Starpinstitūciju saskaņošanai.
Veiksmīgu būvniecības un enerģētikas politikas realizāciju pašlaik kavējot funkciju dublēšanās būvniecības pārvaldes institūcijās un nepietiekama Ekonomikas ministrijas kapacitāte būvniecības un enerģētikas jomā uzdoto funkciju veikšanai.
Kā uzsvēra EM, ir virkne funkciju, kuras līdz šim netiek realizētas, piemēram, valsts un pašvaldību iepirkumu būvniecībā metodiskā vadība, reglamentētās sfēras tehnisko normatīvu un standartu projektu izstrādāšana, valsts pārstāvība būvniecības un būvmateriālu standartizācijas jomā, energoefektivitātes direktīvas ieviešanas pasākumi.
Papildus ir virkne funkciju, kuru veikšanu, ievērojot labas pārvaldes principus, nav lietderīgi uzdot ministrijai, piemēram, informācijas bāzes uzturēšana par enerģētiku, būvniecības informācijas sistēmas uzturēšana un būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos paredzēto reģistru uzturēšana, energoresursu bilanču gatavošana un analīze, analītisko sadaļu gatavošana dažādiem ziņojumiem par enerģētikas jautājumiem, lietotāju un energoapgādes komersantu konsultēšana energoefektivitātes projektu jautājumos, kā arī līdzdalības koordinēšana ES "Inteligent Energy" programmā.
22 Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Latviju, Igauniju un Kipru, ar uzskaitītajiem jautājumiem enerģētikas jomā nodarbojas enerģētikas aģentūras, nevis nozaru ministrijas. Aģentūru priekšrocība ir plašākas iespējas nodarbināt nozares ekspertus un elastīgāk īstenot minēto uzdevumu izpildi. Tādējādi Latvija ir viena no trijām ES valstīm, kurās nav ne nacionālās, ne reģionālās enerģētikas aģentūras vai tām pielīdzināmas institūcijas, skaidroja EM.
Ar pašreizējo kapacitāti - divi cilvēki - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Enerģētikas nodaļā nav iespējams nodrošināt valsts enerģētikas politikas realizāciju un tās izstrādei nepieciešamās informācijas uzkrāšanu un analītiskās datubāzes kvalitatīvu uzturēšanu, uzsver EM.
Tā kā daudzu "Inteligent Energy for Europe" pasākumu finansēšana veicama kopā ar partneriem citās valstīs, bez profesionālas koordinācijas Latvija nevar iekļauties šajā procesā. Pašreizējā kapacitāte nenodrošina iespēju Latvijai iesaistīties minētajos ES līmeņa procesos, nemaz nerunājot par kvalitatīvu līdzdalību jauno politiku analīzē, veidošanā un īstenošanā, ko citās dalībvalstīs nodrošina aģentūras, skaidroja ministrijā.
Būvniecības un enerģētikas valsts aģentūru plānots izveidot ar šā gada 1.septembri un tās funkcijas būtu vadīt un īstenot valsts atbalsta programmas energoefektivitātes paaugstināšanai, valsts programmu ietvaros izstrādāt un realizēt būvniecības projektus, vadīt un koordinēt valsts un starptautisku projektu realizāciju, kā arī citus atbalsta instrumentus būvniecībā un enerģētikā.
Tāpat nepieciešams uzturēt un aktualizēt būvniecības informatīvo sistēmu un reģistru, enerģētikas informatīvo sistēmu un izsniegto atļauju elektroenerģijas ražošanai datubāzi, metodiski vadīt valsts un pašvaldību iepirkuma procesu būvniecībā, izstrādāt tehnisko normatīvu un reglamentētās sfēras standartu projektus, organizēt tehnisko apstiprinājumu izdošanu, piedalīties valsts un starptautiskos pētījumu projektos un pētniecības programmās, kā arī izveidot un uzturēt valsts naftas produktu rezerves.
Ar aģentūras izveidošanu saistītos izdevumus plānots segt no Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Aģentūras vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģiju plānots izstrādāt līdz šā gada beigām.
Ministru kabineta rīkojuma projekts par Būvniecības un enerģētikas valsts aģentūras izveidi un tās nolikumu šodien nodots Starpinstitūciju saskaņošanai.
