Vēja enerģija – aktualitāte ar nākotni

Foto: Vēja enerģija – aktualitāte ar nākotni; autors: Vēja enerģija – aktualitāte ar nākotni

Zaļā enerģija, atjaunojamie energoresursi – visnotaļ populāra sarunu tēma, varētu pat sacīt – modes lieta šobrīd. Ir interesanti par to parunāt, bet daudzviet Latvijā ir vērts par to arī padomāt gluži nopietni, kā veidu savu rēķinu samazināšanai vai kā alternatīvu maksai par dārgu pieslēguma veidošanu Sadales tīkliem.


Ir 3 dažādi gadījumi, kad vēja un arī saules enerģija var izrādīties noderīga mājsaimniecības vajadzībām.

KAD ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA STRĀDĀS JŪSU LABĀ

Pirmais – mājsaimniecība atrodas vējainā vietā un apkārtne ir piemērota vēja ģeneratora uzstādīšanai. Mājsaimniecībai ir piemērots pieslēgums Latvenergo Sadales tīkliem, un mājas saimniekam ir interese ne tikai tērēt vēja saražoto, bet arī to pārdot Latvenergo par dubultu tarifu, saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem. Šādā gadījumā ir iespējams uzstādīt ģeneratoru, kurš ir ieslēgts publiskajā energoapgādes tīklā un saražoto enerģiju ļauj tērēt gan pašas mājsaimniecības vajadzībām, gan realizēt citiem patērētājiem.

Otrais – mājsaimniecības atrašanās vieta un apkārtne ir labvēlīga vēja enerģijas iegūšanai, ir pieslēgums Sadales tīkliem, bet nav vēlēšanās vai iespējas ieslēgt ģeneratoru tīklā. Šajā gadījumā ir iespējams veidot autonomu sistēmu, kas var nodrošināt daļu no funkcijām mājsaimniecībā, kas patērē elektroenerģiju. Šādā veidā var sildīt ūdeni, vai papildus piesildīt telpas ziemā. Var nodrošināt apgaismojumu vai veikt līdzīgas funkcijas. Šādu sistēmu var izmantot arī kā atbalstu tur, kur ir bieži energoapgādes pārtraukumi. Tad būs iespējams energoapgādes pārtraukuma laikā nodrošināt pamatvajadzības no alternatīva avota.

Trešais – Mājsaimniecībai nav pieslēgums Latvenergo Sadales tīkliem un šāda pieslēguma izveide ir dārga. Tad ir iespējams nodrošināt šādas mājsaimniecības vajadzības pēc elektroenerģijas, izmantojot par enerģijas avotu vēju un sauli. Šādā situācijā tiek veidota autonoma hibrīdsistēma, kura izmanto par enerģijas avotiem vēja ģeneratoru, saules paneli (PV paneļi) un bieži benzīna vai dīzeļa degvielas iekšdedzes elektrības ģeneratoru.

Kas ir būtiski, veidojot sistēmas.
Gadījumā, ja mājai jau ir pieslēgums pie publiskā energoapgādes tīkla un ar vēja enerģiju ir domāts nodrošināt tikai daļu no kopējā enerģijas patēriņa, samazinot rēķinus, pirmais ir lēmums, cik lielas jaudas ģenerators tiks uzstādīts. Šo lēmumu nosaka ne tikai līdzekļu apjoms, ko ir plānots ieguldīt šādās iekārtās, bet arī pieejamie vēja resursi un iespējamā patēriņa apjoms.

Pirmais, ko ir jānovērtē, ir vietas piemērotība vēja ģeneratora uzstādīšanai. Ja vieta ir klaja vismaz vairāku simtu metru rādiusā, vai ir tikai nelieli šķēršļi kā krūmi vai šķūnītis, vai arī vieta ir kalna galā, kas ievērojami paceļas virs jebkuriem šķēršļiem apkārtnē, tad ir iespējams ģeneratoru uzstādīt neliela garuma mastā, kuram arī atbilstoši ir nelielas izmaksas. Ir jāņem vērā, ka pieaugot vēja ģeneratora jaudai, parasti palielinās vēja ātrums, pie kura šo jaudu saražo, kā arī vēja ātrums, pie kura vispār vēja ģenerators sāk ražot. Līdz ar to, Latvijā, kas nav ļoti vējaina zeme, bieži vien blakus uzstādot, piemēram, 10kW jaudas un 2kW jaudas ģeneratorus, to saražotās elektroenerģijas daudzums tikpat kā neatšķirtos, kaut atšķirība cenā ir aptuveni 5 reizes.

Tātad, pirmais, kas jānoskaidro, ir vēja resursu daudzums. Aptuveni to var novērtēt, ieskatoties www.kerveju.lv publicētajā Baltijas vēju kartē, tomēr precīzākus datus var iegūt, vēršoties ar pieprasījumu pie Latvijas Meteoroloģiskā dienesta www.meteo.lv. Kad ir noskaidrots vēja vidējais ātrums gadā, ir jānoskaidro, kādas iekārtas varētu tikt pieslēgtas atjaunojamo resursu avotam, kādas ir šo iekārtu jaudas un enerģijas patēriņš kilovatstundās mēnesī un gada laikā, un vai šo iekārtu darbībai ir sezonāls raksturs. Tas noteiks, cik liela ir nepieciešamā sistēmas jauda.

Piemēram, izmantojot vēja ģeneratoru ūdens sildīšanai elektriskā boilerī, ir jānoskaidro boilera sildelementa jauda. Ja tā ir līdz 1 kW vai tikai nedaudz lielāka, sistēmas darbību nodrošinās jau 1kW ģenerators. Ja sildelementu jauda ir ap 2kW, tad sistēmu darbināt varēs 2 kW ģenerators. Ja plānots saražoto elektroenerģiju izmantot apgaismojumam, jānoskaidro, cik lielas jaudas spuldzes ir paredzēts lietot un cik ilgu laiku gada tumšākajos mēnešos tām ik dienu būs jānodrošina telpas ar gaismu. Kad noskaidrotas ir vajadzības un iespējas, atliek noskaidrot, kurš no ģeneratoru modeļiem vislabāk tām atbilst.

Savukārt gadījumos, kad ir plānots pieslēgties Sadales tīklam un saražoto enerģiju ne tikai patērēt savām vajadzībām, bet arī tirgot, ir jānoskaidro esošā tīkla pieslēguma piemērotība mikroģeneratora pieslēgšanai. To var noskaidrot reģionālajos Sadales tīklos.

Tad, ja mājsaimniecībai nav pieejams pieslēgums publiskajam energoapgādes tīklam, sistēma tiek veidota neatkarīgi no pieejamiem vēja resursiem.

Būtiskākie maldi par sauli un vēju

Viens no ļoti populāriem maldiem par vēja un saules enerģiju ir pārliecība, ka šī enerģija ir pieejama pietiekamos apjomos ik reizi, kad tā nepieciešama. Patiesībā šīs enerģijas avoti – saule un vējš, ir visnotaļ nepastāvīgi. Bieži vējš pēc vairākām krietni pūstām dienām pierimst uz nedēļu vai pat ilgāk. Saule ne katru dienu spīd vienādi daudz, nemaz jau nerunājot par starpību, kāda veidojas saules enerģijas daudzumam vasarās un ziemās. Ja nenotiek saražotās enerģijas iepludināšana kopējā tīklā, tad ir svarīgi iegūto enerģiju uzkrāt pietiekamā apjomā, lai tā būtu pieejama ik reizi, kad tā ir nepieciešama un nevis tikai tad, kad tās avots ražo. Tas nozīmē, ka sistēmā ir nepieciešami akumulatori, un tas sistēmu padara dārgāku, kā arī masīvāku.

Lai saprastu, cik sarežģīta problēma ir enerģijas uzkrāšana, minēšu piemēru. Automašīnās lietotajā akumulatorā teorētiski var ietilpināt 0,6 kilovatstundas, bet praktiski tikai 0,2 – 0,3 kilovatstundas. Lai nodrošinātu visnotaļ pieticīgas saimniecības dienas enerģijas patēriņu ap 30 kilovatstundām un tikai vienu dienu, ir nepieciešami 100 – 150 auto akumulatori. Tas nav lēti un tas aizņem ievērojamu telpu. Tamdēļ vēja un saules enerģija nebūs gluži piemērots risinājums kā patstāvīgs energoavots, piemēram, apkurei. Tas var veikt tikai papildus atbalsta funkciju, samazinot cita resursa patēriņu. Arī situācijās, kad nav pieejams pieslēgums Sadales tīkliem, patērētāji tiek izvēlēti energoefektīvi un plānoti tā, lai nebūtu nepieciešama milzīga akumulatoru sistēma. Bieži cilvēki ir ar mieru noticēt stāstiem par brīnumģeneratoriem, kas spēj saražot elektroenerģiju no gaismas naktī vai no vēja bezvējā. Tie ir tirgotāju apzināti vai neapzināti izplatīti maldi. Ikvienam vēja ģeneratoram ir nepieciešams kvalitatīvs (bez turbulencēm) vējš un ikvienam saules kolektoram saules izstarotā enerģija, jo tā ir "degviela", ko ģeneratori izmanto, lai pārvērstu elektroenerģijā vai citā enerģijas veidā.

Iekārtu izvēle un sistēmas veidošana, kas ļauj iegūt enerģiju no vēja un saules, ir pietiekami sarežģīta un balstīta zināšanās, lai pircējs nepaļautos ikkatra tirgoņa solījumiem un stāstiem par šo iekārtu brīnumspējām , kas vēlāk izrādīsies tikai bezatbildīgas pļāpas, bet gan lūgtu padomu speciālistiem ar pietiekamām zināšanām un pieredzi. Tas ļaus izvairīties no nevajadzīgi tērētiem līdzekļiem un ļaus iegūt arī materiāli no atjaunojamo energoresursu lietošanas.